Vai pēdējā laikā sabiedrība par pieradinātajiem dzīvniekiem jūtas vairāk atbildīga? 1
Laila Rupeika, Saldus dzīvnieku patversmes vadītāja: “Mēs strādājam jau desmit gadus, varu teikt, ka sabiedrības attieksme kopumā turas vienā līmenī, brīžiem ar plusa, brīžiem ar mīnusa zīmi. Savulaik biju liela optimiste, tagad – reāliste. Atbildību veicinām ar dažādām akcijām. Cilvēki vairāk ziedo, kad tuvojas Ziemassvētki. Biežāk izvēlas paņemt no patversmes, ja, piemēram, ir supersmuks sunītis vai suns ar labu uzvedību. Protams, visu laiku atrodas cilvēki, kas savu četrkājaino draugu izmet uz ielas vai atstāj ceļa malā. Saviļņojumu sabiedrībā rada interesanti gadījumi, piemēram, kad vajadzēja atrast mājvietu stirniņai, kas bija traumējusi apakšžokli un nespēja normāli uzņemt barību.”
Iveta Lūsiņa, Valmieras dzīvnieku patversmes veterinārārste: “Joprojām sabiedrības atbildība neapmierina. Cilvēki, paņemot suni vai kaķi, īsti nemaz neaizdomājas, ka būs jānodrošina barība, medicīniskā aprūpe, ka dzīvnieki vairojas. Sabiedrībā valda pieņēmumi, piemēram, viens no tādiem, ka čips palīdz atrast noklīdušu suni. Bet ne vienmēr tā ir. Gadās, ka saimnieks aizmirsis vai vairs nevēlas maksāt nodevu. Pēc laika, protams, informācija no reģistra vienotās valsts datubāzes tiek izņemta. Gadās arī, ka datubāzē nav pilnīgas informācijas, adrese ir, bet telefona numura nav. Ja cilvēks dzīvo attālā pagastā, turklāt vēl ne savā deklarētajā dzīvesvietā, uzreiz problēma. Cits pieņēmums – cilvēki nevēlas no patversmes ņemt dzīvniekus ar veselības problēmām. Bet ir tādi, kam pret nīkulīti rodas liels žēlums, paņem tieši to un sajūt lielu gandarījumu, ka ir palīdzējuši.”
Tatjana, Jēkabpils dzīvnieku patversmes kopēja – uzraudze: “Aicinu cilvēkus vairāk iedziļināties ar dzīvniekiem saistītajās problēmās. Nepietiek tikai ar to, ka kaut ko ziedo patversmei – barību, segu vai kaklasiksnu. Kas notiek uz ielām, dzīvokļos, mājās?”
