Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. oktobris, 2016
Drukāt

Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, noskaidrots Čakstes krūšutēla autors (1)

Foto: Valsts prezidenta preses dienestsFoto: Valsts prezidenta preses dienests

Pateicoties sabiedrības atsaucībai, Valsts prezidenta kanceleja uzzinājusi jaunu informāciju par Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes krūšutēla izcelsmi. Krūšutēls, kas šobrīd atrodas Rīgas pilī, Jāņa Čakstes piemiņas kabinetā, ir tēlnieka Konstantīna Rončevska radītā darba kopija, šodien vēsta Valsts prezidenta preses dienests.

Valsts prezidenta kancelejas aicinājumam sniegt liecības par pirmā Valsts prezidenta krūšutēla izcelsmi un dalīties atmiņās par tā sākotnējo atrašanās vietu atsaucās vairāki iedzīvotāji.

Latvijas pirmās brīvvalsts laika ievērojamais tēlnieks Konstantīns Rončevskis radījis vairākus Jāņa Čakstes krūšutēlus. 1930. gada 1. maijā par godu Latvijas Satversmes 10. jubilejai Saeimas sēžu zālē tika atklāts Jāņa Čakstes krūšutēls, kurā viņš redzams frakā. Šī darba tālākais liktenis nav zināms.

Savukārt par otru krūšutēlu, kurā Čakste attēlots, tērpies uzvalkā, zināms, ka šāds K. Rončevska darbs jau 1925. gadā bija redzams Academia Petrina 150 gadu jubilejas sarīkojumā Jelgavā, kurā kā augstskolas audzēknis piedalījās arī pats Čakste ar kundzi. Nav zināms, vai Jelgavā bijis izstādīts darba oriģināls, vai arī tā bijusi viena no kopijām, ko laikā līdz 1933. gadam galvanoplastikas tehnikā izgatavoja Valsts Vērtspapīru spiestuvē un dāvināja skolām un valsts iestādēm. Cik šādu kopiju kopumā bijis, šobrīd nav zināms, tāpat kā nav zināms arī paša oriģināla liktenis. Pašlaik atjaunotajā Rīgas pilī Jāņa Čakstes piemiņas kabinetā atrodas viena no krūšutēla kopijām.

Izdevies arī noskaidrot, ka jau Valsts prezidentu Gustava Zemgala un Alberta Kvieša laikā Rīgas pilī atradās Konstantīna Rončevska veidots Jāņa Čakstes krūšutēls, bet vai tas bijis oriģināls, vai kopija, nav zināms.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Izlasiet manu rakstu: “Mosties, celies, strādā”!

Draugiem Facebook Twitter Google+