Foto no V. Blūmentāles personiskā arhīva

Pateicoties intuīcijai un pieredzei 0

Kaut Veltai Blūmentālei ir 83 gadi, viņa cītīgi interesējas par politiku. Tikpat kā neskatās TV seriālus, bet politiskos raidījumus gan. Arī krievu kanālu “Doždj”,” ko atzīst par vienu no vērtīgākajiem sniegtās informācijas ziņā.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

– Kā izdevās tik precīzi atminēt Saeimā iekļuvušās partijas?

V. Blūmentāle: – Savu prognozi uzrakstīju pēdējā brīdī un bez lielas prātošanas. Paļāvos uz intuīciju un savu pieredzi. Bet dažas lietas nav izprotamas. Piemēram, komponista Imanta Kalniņa apgalvojums, ka Krievija nav agresorvalsts. “LA” žurnālists Ivars Bušmanis trāpīgi raksta, ka Kalniņa kungs riņķo pa citu orbītu. Tad jau lielāku cieņu pelnījis Rubiks, kas savu ādu nav mainījis.

– Kuriem politiķiem uzticaties?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vēlēšanās balsoju par Nacionālo apvienību, kas vienīgā prasa pārtraukt uzturēšanās atļauju tirgošanu. Domāju, ka tādēļ “Vienotība”, kas tās aizstāvēja, zaudēja daudzas patriotiski noskaņotu vēlētāju balsis. Man patika arī Boriss Jeļcins, Krievijas pirmais prezidents. Viņš ir īsts sibīrietis. Sibīriešus pazīstu pēc viņu rakstura, jo 1941. gadā mūsu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, tad vēl tālāk uz Galējiem Ziemeļiem. Tur pavadīju 15 gadus.

– Esat ilggadēja “LA” lasītāja. Kas piesaista laikrakstam?

– Lasu no viena vāka līdz otram. Ja gadās braukt uz Rīgu, autobusā divu stundu laikā izlasu pilnīgi visu. Patīk Voldemāra Krus­tiņa, Andas Līces, Franka Gordona raksti, arī lasītāju viedokļi pēdējā lappusē. Un kā var neizlasīt Egila Līcīša feļetonus! Tie ir kā laba atslodze ikdienā. Bet abiem karikatūristiem – Ošam un Šļūkam – es dotu balvas – tik asprātīgi ir viņu darbi!

– Kā vadāt savas dienas, būdama pensionāre?

– Es gan saku – esmu pašnodarbinātā. Apsaimniekoju ģimenes īpašumu, ko atguvām pēc daudzu gadu cīņas ar birokrātiju un ļaunprātīgi garumā vilktu tiesvedību.

– Kas sagādā prieku, gandarījumu?

– Visi esam lieli grāmatu cienītāji. Man patīk arī strādāt dārzā. Tiklīdz plaukstas pieskaras zemei, stress kā ar roku atņemts. Patīkams pienākums ir atbalstīt mazmeitas studentes. Kopā ar viņām arī es joprojām mācos!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.