Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. aprīlis, 2012
Drukāt

Pateicoties patriotisma koeficientam

siltumnica_lv_11

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati uzrāda kopējo siltumnīcu platību samazinājumu, tomēr apkurināmās segtās platības ir pieaugušas. Vienlaikus ar vairāku spēlētāju aiziešanu no tirgus (piemēram, SIA “Carnikava”) citi siltumnīcu nozares uzņēmēji darbojas aizvien efektīvāk.

 

Tirgū ienāk arī jauni saimnieki, kuriem jākonkurē ar siltākās zemēs audzētajiem augiem un kultūrām, jāsadzīvo ar neizdevīgām nodokļu likmēm un arī nepietiekamo valsts atbalstu.

Salīdzinājumam – Somijā siltumnīcu dārzeņu audzētāji kā starpību starp savas, ziemeļu valsts un ES audzēto vidējo dārzeņu tirgus cenu saņem Ls 6,30, rēķinot uz kvadrātmetru siltumnīcas platības. Dārzeņus Somijā audzē aptuveni 160 ha lielā platībā, Latvijā – 71 ha, tostarp apkurināmās siltumnīcās – 47 ha.

Aptaujātie Latvijas segto platību kultūru ražotāji atzīst – cilvēku pirktspēja un optimisms pieaug, tāpēc uzņēmējdarbības nākotne vieš cerības, neraugoties uz to, ka 80% siltumnīcu ir būvētas vēl padomju laikā un savu mūžu ir nokalpojušas. “Gurķu ražība Latvijas jaunajās un ekonomiski attīstīto valstu siltumnīcās ir vienāda, tomēr mums ir daudz veco segto platību, kur ražas ir zemākas, kas sadārdzina pašizmaksu,” teic biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.

 

Gatavi piemaksāt patriotisma koeficientu

Lielāko tirdzniecības tīklu – “Rimi” un “Maxima” – pārstāvji teic, ka sezonas laikā sortimentu no 80% līdz 100% veido Latvijas siltumnīcās audzētie gurķi. Siltumnīcu tomātu īpatsvars “Maxima” veikalos tuvojoties 50%, “Rimi” tas esot 80 – 90% liels. “Rimi” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere teic, ka visa gada garumā veikalu tīklam piegādā Latvijas siltumnīcās audzētus redīsu, kviešu, Ķīnas pupiņu un citus sēklu dīgstus, lociņus un salātus podiņos. “Maija sākumā “Rimi” pircējiem piedāvās arī Latvijas siltumnīcās audzētus redīsus,” sola D. Valnere. Tātad Latvijā siltumnīcu dārzeņu sortiments veikalos ir samērā liels.

 

Kāpēc izvēlamies mūsu valstī audzētus dārzeņus vai puķes, kas dažkārt maksā dārgāk nekā citā valstī audzētais? “Maxima” sabiedrisko attiecību speciālists I. Andiņš skaidro, ka tas notiek patriotisku iemeslu dēļ: “Bet arī “patriotisma koeficientam” (cilvēka gatavībai maksāt dārgāk par Latvijas, ne importa dārzeni) ir savas robežas.”

 

J. Bērziņš norāda uz vietējās produkcijas priekšrocībām: Latvijā audzētie dārzeņi no siltumnīcām veikalu plauktos nonāk daudz svaigāki nekā tālu ceļu vestie importa produkti. Importa dārzeņi labi saglabājas vismaz mēnesi pēc novākšanas. “Nezinām, ar ko tos apstrādā. Latvieši, kas strādā citu valstu siltumnīcās, teic, ka reizēm pat ar hormonu preparātiem. No kolēģiem mums nav izdevies to uzzināt,” tā J. Bērziņš.

Var rasties jautājums – ja jau varam ievest lētus dārzeņus, varbūt Latvijā siltumnīcās dārzeņus vispār nav vērts audzēt? J. Bērziņš teic, ka tādā gadījumā no citām valstīm ievestie dārzeņi vairs lēti nebūs, jo tirgū nebūs konkurences.

 

PVN un 
dārgā enerģija

J. Bērziņš 22% augsto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi nosauc par vissvarīgāko izaugsmi traucējošo nosacījumu. Nākamais ir dārgā enerģija. “Daļā valstu zemais PVN dārzeņiem un pārtikas produktiem ir noteikts vietējā tirgus aizsardzībai. Latvijā vietējais tirgotājs atved lētus dārzeņus bez PVN no Eiropas valstīm, ātri tos pārdod ar PVN, bet Valsts ieņēmumu dienestam PVN summu samaksā ne agrāk kā nākamajā mēnesī. Pa to laiku brīvo naudu var izdevīgi apgrozīt. Tirgotājam nav izdevīgi pirkt mūsu tomātus, jo tiem PVN ir jau iekļauts cenā,” skaidro J. Bērziņš.

Patlaban enerģijas izmaksas siltumnīcu dārzeņu audzēšanā veido 40 – 50% lielu īpatsvaru. Šīs izmaksas ražotājs var ietekmēt vien tad, ja pats ražo enerģiju koģenerācijas režīmā. Patlaban daudzi saimnieki būvē alternatīvus enerģijas avotus, tostarp biogāzes stacijas. Lauksaimniekiem, arī siltumnīcu saimniekiem, piegādātāji nosaka daudz īsākus norēķinu termiņus, nekā audzētāji saņem naudu par pārdoto produkciju.

 

Puķu audzētāji nežēlojas

Dārgā degviela rūpes sagādā arī siltumnīcu puķu audzētajiem. Jēkabpils puses SIA “Sedumi” dārzniecības vadītājs Sarmis Kalniņš lēš, ka importa īpatsvars griezto ziedu segmentā Latvijā ir vairāk nekā 80%, telpaugu segmentā – arī aptuveni tikpat liels, bet vasaras puķu segmentā – 45%.

“Sedumi” ir podu puķu lielražotājs, kas nodarbojas arī ar būvniecību un ir iecerējis paplašināties. Siltumnīcas uzņēmumā aizņem vairāk nekā hektāru. “Sedumi” sadarbojas ar lielveikalu tīkliem. I. Andiņš teic, ka nesen visos “Maxima” veikalos “burtiski izķertas” SIA “Sedumi” Latvijā audzētās prīmulas. Drīz šā tīkla veikalos būšot arī citas Latvijā audzētas puķes.

 

“Latvijas podiņpuķu mūsu veikalos kļūst jūtami vairāk tāpēc, ka to kvalitāte aizvien pieaug un audzētāji ir profesionāli izpratuši lielveikalu vajadzības – kvalitāti, apjomus un cenu. Tāpēc domājam, ka vietējo puķu būs aizvien vairāk,” tā I. Andiņš.

 

Ar pašaizliedzīgu darbu un izdevumu optimizēšanu dižķibeli ir pārvarējuši arī mazo siltumnīcu saimnieki, pie kuriem sāk atgriezties agrāko laiku klienti. Bauskas novada Gailīšu pagasta SIA “Ints & Co” siltumnīcu platības aizņem pushektāru. Saimnieks Ints Jākobsons teic, ka ar vairāk nekā 30 šķirņu griezto ziedu, podiņu puķu, salātu un arī gurķu audzēšanu (jaunā raža gaidāma aprīļa beigās) viņam izdevies sadalīt riskus.

“Katrs tirgū atrod savu nišu. Lielražotāji iziet uz ražību, mēs piedāvājam plašāku sortimentu, lielākus puķu podus un puķes,” biznesa stratēģiju skaidro Ints. Cik drošs jūtas mazais uzņēmējs šajā biznesam sarežģītajā laikā? Ints uz šo jautājumu atbild diplomātiski: “Latvijā palika tie, kas dara sirdij tuvu darbu un bija gatavi pieciest grūtības. Viņš teic, ka nevēlas žēloties par biznesa izaugsmi traucējošo augsto degvielas cenu un darbaspēka nodokļiem, tomēr nemierīga sajūta par degvielas cenu esot: “Kopā ņemot, situācija tik bēdīga nemaz nav. Mums par labu nāk latviešu tradīcijas sveikt ar puķēm bērēs, kāzās un dažādu notikumu svinēšanā.” Viņš piebilst, ka latviešu puķu audzētājs parasti izvēlas lielus puķu stādus, kas iespējami agrāk sāk ziedēt.

Gailīšu pagastā siltumnīcas apkurina ar gāzi un, kad cena sakāpj ļoti augsta, tad arī ar malku. Ziemā, kad siltums tiek uzturēts vien dažās siltumnīcās, tiek gatavoti Adventes vainagi, kas tālāk nonāk pie pircējiem arī Vācijā. “Ints & Co” ir arī puķu kiosks un veikals Bauskā, tomēr visizdevīgākās cenas un visplašākais sortiments ir dārzniecībā. Uzņēmējs teic, ka atdeve jūtama arī no uzņēmuma izveidotās mājas vietnes www.vasaraspukes.lv. “Jaunie cilvēki tālruņa numuru grāmatā nemeklē,” ar smaidu saka saimnieks. Viņš par konkurētspējas vissvarīgāko nosacījumu uzskata kvalitāti.

 

Viedoklis:

Mārīte Gailīte, biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte: “Deviņas lielākās siltumnīcu saimniecības, kur segtās platības aizņem 30 hektārus, pērn saražoja 75% no visiem Latvijā augušajiem tomātiem (7800 tonnas) un gurķiem (8400 tonnas). Gurķu imports pērn bija 6000 tonnu, tostarp 2200 tonnu Lietuvas. Šo daudzumu mēs varētu audzēt paši. Savukārt gurķu eksports pērn bija 1600 tonnu, visvairāk uz Igauniju. Mēs gan nezinām pavisam droši, vai tie bija Latvijā audzētie gurķi. Šo importu mēs varētu aizstāt ar Latvijā audzētajiem gurķiem. Savukārt siltumnīcu tomātu imports pērn bija 15 800 tonnu, tostarp 9000 tonnu no Nīderlandes, 3300 tonnu no Spānijas un 1100 tonnu no Lietuvas. Savukārt uz Lietuvu eksportējām 1300 tonnu tomātu. Mums patlaban ir vien 10 hektāri modernu siltumnīcu, to noteikti vajadzētu vairāk. Jaunas siltumnīcas noteikti ir jābūvē, pretējā gadījumā nākotnes perspektīvas nebūs. Tomēr rūpīgi jāizvērtē – ja uzbūvēsim modernas siltumnīcas vēl 10 hektāros, vai būs kur likt tajās izaudzētos dārzeņus. Vecajās siltumnīcās gurķu ražība ir 26, bet jaunajās – līdz 55 kg/m2, tomātiem – attiecīgi 12 un 50 kg/m2. Vēl viens samezglojums ir darbinieki. Latvijā neviena mācību iestāde negatavo siltumnīcu dārzeņu audzētājus. Vistuvākā valsts, kur var gūt zināšanas, ir Polija, taču tad jāapgūst svešvaloda. Par šo jautājumu ļoti nopietni vajadzētu domāt tiem graudu audzētājiem, kas savā saimniecībā jau sākuši vai gatavojas sākt siltumnīcu būvniecību.”

 

Dārzeņi un zemenes segtajās platībās


2004. g. 2010. g. 2011. g.
Kopējā siltumnīcu
platība, ha
153,7 84,0 71,1
tostarp


apkurināmās siltumnīcas 48,4 42,1 47,2
neapkurināmās siltumnīcas 105,3
41,9 23,9
Ražoti dārzeņi visu
veidu siltumnīcās, t
15746 12161
16642
tostarp


tomāti
7172 5283
7852
gurķi
7952 6422
8433
salāti
331 173
233
pārējie dārzeņi 291
283 124
Zemenes, t 7
17
10

Avots: CSP

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+