Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Pateiksimies dvēselītei

rozapukje

Augs radīts šai pasaulē, lai palīdzētu un dziedinātu. Lai gūtu šo spēku, zaļums nemaz nav jānoplūc, pārliecināta ir pirtniece un augu pasaules pētniece Ieva Ančevska. Viņa uzsver, ka vasara ir īstais laiks, lai lūgtu palīdzību augiem.

Interese par dabu Ievai bijusi kopš jaunības, visus trīs bērnus ārstējusi ar zaļajām zālītēm. Aizrāvušas arī senās latviešu tautas tradīcijas un garīgie meklējumi. Sapratusi, ka visas šīs intereses satek kopā, kad uzzinājusi par vācu botāniķi Volfu Dīteru Štorlu, etnobiologu un antropologu, kurš ilgus gadus pētījis augu garīgo dimensiju un ir daudzu grāmatu autors. Latviski pagaidām izdota tikai viena – Kosmoss dārzā. Štorls apceļojis visu pasauli, pētot dažādu tautu tradīcijas, ticējumus un rituālus saistībā ar augiem, salīdzinājis to ar mūsdienu pieredzi.

“Gadu tūkstošos cilvēki iepazinuši šos augus, pārliecinājušies par to spēku. Uzskatu, ka mums nav tiesību neņemt to vērā,” tā Ieva. Viņa devusies uz Vāciju, lai mācītos pie viedā dabas pētnieka. Uzzināto pārbaudījusi Latvijas pļavās un mežos.

Signāls pļavai


Latvietim ir ļoti dziļi, ģenētiski iekodēta vajadzība būt pie dabas. Daļa intuitīvi to jūt, bet citi ir jau visai tālu no dabiskās jutības.

“Vairums no mums zina augu ārstniecisko iedarbību, bet mazāk jauš, ka augs spēj dot vairāk. Var ne tikai uzlabot veselību, bet arī harmonizēt un līdzsvarot psiholoģisko un garīgo jomu,” uzsver Ieva Ančevska. Tātad atveseļosies arī organisms, jo slimības cēloņi visbiežāk meklējami garīgi psiholoģiskajā jomā, piemēram, nesakārtotā domāšanā, notikumu nepieņemšanā, aplamā attieksmē pret dzīvi, sevi un pasauli.

Senos indiešu zīmējumos attēlota auga dvēsele – tā apņem puķi vai koku, ir ārpusē. Tādēļ augs spēj ātri sajust, kas notiek ar cilvēku vai dzīvnieku, kā viņam nepieciešams palīdzēt.

Ja sākam sirgt, tas izpaužas arī mūsu maņām nejaušamos signālos, novibrē kā zirnekļa tīkliņš, to uzreiz uztver augu pasaule. Latviešu daina skandē: Pilna Māras istabiņa Sīku mazu šūpulīšu, Kad to vienu kustināja, Visi līdzi līgojās.

Daudzi novērojuši, ka mājas tuvumā pastiprināti sāk augt kāda nezāle. Tā augs dod ziņu, ka spēj palīdzēt. Ir vērts palūkot literatūrā, kāda ir tā iedarbība, kādas kaites dziedē.

Pasmaržosim ­– atradīsim


Kā tad, ja tāpat vien izstaigājos pa pļavu? Pēc tam jūtos labi, bet vai no tā ir ieguvums veselībai?

Ieva skaidro: arī tā saņemam palīdzību, tikai neapzināti. Rāmajā gājumā vērts palūkoties apkārt – kāds augs noteikti iekrīt acīs vairāk par citiem. Vilina ar smaržu, ņirbinās, šūpojas vējā vai īpaši izceļas saulītē. Re, kā māj – te esmu, nāc!

Ieva bieži dzirdējusi stāstām – pērn salasīju tik daudz tēju, bet ziemā neko nevajadzēja, nesaslimu. “Jo, vācot šīs zālītes, jau saņēma palīdzību. Uzņēma nepieciešamo spēku.”

Nav jāuztraucas, ja nepazīst augus, var paļauties uz smaržas sajūtu. Pasmaržojam vienu, otru, trešo un jūtam, kas tīk vislabāk. Deguns pateiks, kurš augs ir manējais, tik nepieciešamais. Fizioloģiski smarža mazāk iedarbojas uz to smadzeņu daļu, kas saistīta ar domāšanas procesiem un radusies vēlākajā evolūcijas procesā, bet vairāk uz primitīvo, senāko daļu. Smaržu informācija, ko uzņem deguns ar saviem desmit miljoniem ožas šūnu, iedarbojas uz vietām smadzenēs, kas regulē veģetatīvo nervu sistēmu, kur noenkurojies dziļi neapzinātais, kas pastāvēja jau sen pirms intelekta. Tur, kā apgalvo smadzeņu fiziologi, mājo visaptverošā laimes sajūta.

Visvairāk augs smaržo, kad zied. Zinātnieki izpētījuši, ka ziedam pat temperatūra ir pāris grādus augstāka nekā visam augam kopumā.

“Ziedā visklātesošāk izpaužas auga dvēsele jeb gars. Ir tas siltais, dvēseliskais klāt. Caur smaržu mums var notikt dvēseliskā saskarsme.”

Arī cilvēks taču izmanto ziedu savas dvēseles valodas izteikšanai – pauž mīlestību vai pateicību.

 

Kā palīdz augi


“Daudz ko izmēģinu, strādājot ar cilvēkiem. Pie-mēram, pirts procedūrās izmantoju pienenes saknes pulveri, ko bārstu peramajam uz muguras. Pienene enerģētiski tīra laukā rūgtās lietas, ļauj tikt klāt bērnības rūgtajai pieredzei. Mīlīgā veidā palīdz pacelt bērnības slāņus, lai varētu tos sakārtot un turpināt dzīvot laimīgāk,” skaidro Ieva.

Viņa piemin tikai dažus augus, skaidrojot to iedarbību uz garīgo un psiholoģisko jomu. Izvēlas sev tuvākos, tātad labākos palīgus.

✓ Vībotne ir senākais sakrālais augs. 60 tūkstošu gadu senos apbedījumos atrasta kāda zālīte, kas bija paklāta zem mirušajiem. Izrādījās – vībotne. Tā vislabāk der pārejas rituālam – dzimšanas, miršanas, iesvētīšanas vai kāzu gadījumā. Vībotne atver garīgo telpu, palīdz dvēselei pārkārtoties, sasniegt garīgo skaidrību.

✓ Pelašķis ir gaismas nesējs, padara skaidrākas domas, atver spēju redzēt, ļauj saskatīt risinājumu šķietami bezcerīgā situācijā. Orākula augs, tā stublāju senatnē dažādas tautas izmantoja zīlēšanai.

✓ Nātre iestiprina dvēseli ķermenī, palīdz dvēselei būt tam klātesošai. Nātru sulu deva grūtniecei, lai jaunajai dvēselei vieglāk iemiesoties.

Nātre stiprina iekšējo pārliecību. Tam, kurš izklaidīgs, nespēj koncentrēties, nātre palīdz atgriezties šeit un tagad. Ātri iedarbojas. Ja ejam un sapņojam, bet piepeši uzduramies nātrei – ar šo dzēlienu uzreiz esam atpakaļ realitātē. Palīdz arī garīgi koncentrēties. Tibetā nātre ir viens no svētajiem augiem.

✓ Kalme veicina atmiņu. Labi der arī drosmei un iekšējā miera saglabāšanai. Senie karavīri, dodoties kaujā, piesēja kalmi pie cepures.

✓ Dižzirdzeni vairākās valodās dēvē par eņģeļsakni. Senatnē tā bija pirmais palīgs, lai izvairītos no mēra kaites, aizsargātu no negatīvas ārējās ietekmes.

Dižzirdzene der imunitātes, tātad iekšējā spēka, mūsu gribas stiprināšanai. Tā spēcina dzīvessparu, palīdz pieņemt to, ar ko grūti tik galā.

✓ Zeltgalvīte labi mazina bailes, kas traucē attiecībās. Fizioloģiskā līmenī tā noder kā nieru dziednieks, bet nieru raizes bieži rodas no attiecību problēmām, skaudības vai bailēm. Tādas ir šīs ķermeniskās un garīgās sakarības.

✓ Ložņājoši augi palīdz noturēties pie zemes. Sētložņa ļauj vieglāk iejusties dabā, būt saskaņā ar šo pasauli. Paberzē lapu – tai ir spēcīga, mētrai līdzīga smarža –, aizliek aiz auss un kļūst vieglāk apzināties sevi kā dabas daļu.

“Katram augam ir sava vēsts, dots veselībai vai pārtikai, tikai mums tas ar pateicību jānovērtē. Pateikties zemei varam vienkārši – priecājoties par to un vasarā staigājot ar basām pēdām, tā sniedzot pretī savu enerģiju,” mudina Ieva Ančevska.

Kā saņemt palīdzību


 Pieiet augam klāt, apsēsties līdzās. Mēģināt sajust un uztvert, atvērt sevi tam, ko augs grib dot.

 Censties iztukšot prātu. Nav jēgas sēdēt blakus puķei un plānot rītdien darāmo. Ja esam mierīgā, relaksētā sajūtā, labāk spējam kontaktēties ar auga dvēseli.

 Domās lūgt palīdzību, piemēram, kumelītes garam vai, kā senie latvieši sacītu, – kumelīšu mātei, lai dāvā to, kas nepieciešams. Ja pieņemsim ar pateicības pilnu attieksmi, noteikti palīdzēs.

 Veltīt augam vismaz piecas minūtes, bet labāk pasēdēt ilgāk. Pasmaržot, aplūkot, ievērot visas nianses: kā veidots stublājs, kādas ir tā dzīsliņas, kā izskatās lapas, kā tās izkārtotas, cik smalks un košs ir zieds.

 Var mēģināt saskatīt formas – kādas tās ir auga ziedam, lapai, sēklai. Senatnē cilvēki tieši pēc tā saprata, ko augs var dot veselībai. Piemēram, liepas lapai ir sirds forma, tātad labs sirds dziednieks. Agrākos laikos par sirdi gan sauca visu dvēseles telpu. Ne velti saka – sāp sirds, ar to domājot nodarījumu dvēselei. Liepa stiprina sirdi, tātad mierina dvēseli.

Dvēseles aizsardzībai labi der arī irbene, tās sēkliņas ir kā sirsniņas, savukārt vilkābelei šāda forma ir ziedlapiņām.

 No svara arī zieda krāsa. Piemēram, balta puķe nes gaismu, dod gaišumu un prieku dvēselei.

Mūsu senči sprieda vienkārši. Asinszāli paberzējot, parādās tāda kā sārta sula – tātad tā der asins sastāva uzlabošanai. Strutene smaržo pēc aknām – dziedinās aknu kaites.

Augs labprāt ziedojas, tātad tikpat liels spēks ir gan pļavā augošai, gan nogrieztai puķei.

“Tomēr ne jau šķīt bez jēgas! Paņemsim tikai tik, cik nepieciešams. Un ar pateicību. Tad būs labums, citādi ne,” uzsver Ieva Ančevska.

 Spēcīgs enerģijas avots ir arī koks – pietiek piekļauties stumbram vai pasēdēt līdzās, lai sajustu, kā iedarbojas. Koks uzreiz paņem savā laukā, jo tā gars ir spēcīgāks nekā augiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+