“LA” izdevniecības direktore Evija Veide (no kreisās) kopā ar romānu konkursa laureātēm Sandru Bondarevsku (viņas pseidonīms – Ārija Cine), Sandru Švarcu un Ingunu Dimanti.
“LA” izdevniecības direktore Evija Veide (no kreisās) kopā ar romānu konkursa laureātēm Sandru Bondarevsku (viņas pseidonīms – Ārija Cine), Sandru Švarcu un Ingunu Dimanti.
Foto – Valdis Semjonovs

“LA” redakcijā pulcējas to romānu autori, kurus publicēs avīzē turpinājumos 1

Romāni turpinājumos avīzē ir kā krāšņs rododendrs; tas pievērš uzmanību, rosina iztēli un padara dārzu oriģinālu. Lai romāni tiktu nodrukāti katru mēnesi gan “Latvijas Avīzē”, gan grāmatā un visbeidzot nonāktu abonētāju rokās, katru gadu tiek izsludināts romānu konkurss, kurā ar oriģināldarbiem var piedalīties ikviens, kurš raksta. Kurus izvēlēties publicēšanai – to nolemj žūrija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Šogad uz tikšanos “Latvijas Avīzes” redakcijā tika aicinātas divas otrās vietas ieguvējas: Anna Katra (“Vietējā stacija”) un Inguna Dimante (“Zieds”). Ingunas romānā senas dzimtas vietas harmoniski savijas ar šodienu, mīlu un spoku stāstu. Autore teica, ka ģimenē īpašais pasākums esot Veļu nakts atzīmēšana un spoku stāsti, taču, gadiem ejot, pietrūcis sižetu un bijis vien jāizdomā savs, īpašais. “Kad bērni uzzināja, ka stāstu esmu izdomājusi pati, viņi ieteica to uzrakstīt.” Linda Kusiņa un arī pārējie ilggadējie romānu vērtētāji līdztekus grodajam, mazliet mistēriskajam sižeta savijumam kā vērtību atzīmēja smalki, gaumīgi atainoto mīlas intrigu un erotiku, kas latviešu rakstniecībā ir reta parādība.

Trešās vietas ieguvēja Sandra Švarca (“Rotaļas mij­krēslī”) arī uzrakstījusi pirmo literāro lieldarbu, kā atzīstas autore – tas pēc vairāku veiksmīgu stāstu publicēšanas bijis izaicinājums, it īpaši radīt atbilstoši konkursa prasībām: viegli lasāmu, aizraujošu, interesi uzturošu turpinājumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“LA” izdevniecības direktore Evija Veide uzsvēra romānu valodu, kas norāda, cik nopietni autors izturas pret vārdu. Šogad pozitīvu pārsteigumu sagādāja gan jaunu rakstītāju pieplūdums, gan tas, ka romānu līmenis un gatavības pakāpe bija krietni augstāka nekā iepriekšējos gados. Tas it īpaši nepieciešams avīzes lasītājiem, kuri vai nu aizķers izmesto “āķi” un neatlaidīgi katru dienu sekos sižetam, vai arī gaidīs grāmatu.

Debijas balvu par diviem praktiski gataviem romāniem (“Zis is ze rosols” un “Vēstule draugos”), kas ataino dzīvi gan Latvijā, gan Īrijā, saņēma Ārija Cine. Ārija Cine ir Sandras Bondarevskas izvēlētais pseidonīms. Viņa jau deviņus gadus strādā Īrijā latviešu avīzē “Sveiks”. Abi ir viņas pirmie “kucēni”, kuri nu nekādi nav slīcināmi, jo, kā atzīmēja žūrijas locekle rakstniece Monika Zīle, abi ir godam nopelnījuši plašu publicitāti, kas nevienai grāmatu sērijai citās izdevniecībās nav pieejama. Romāni par dzīvi starp Latviju un Īriju interesanti arī ar latviešu jauniešu rakstura pārmaiņām, uzņēmību un uzdrošināšanos veidot savu uzņēmumu, ko te uz vietas neatļautos.

Emocionālu gandarījumu dāvāja “LA” bijusī žurnāliste Rūta Lipska, kuras romāns “Feniksa liktenim lemtie” ir viens no spilgtākajiem darbiem par Rīgu 14. gadsimtā. “Grāmatas par vēsturi man ir ļāvušas piedzīvot to, ko nekad reālajā dzīvē mums nebūs lemts savām acīm ieraudzīt un izjust. Novēlu, lai šis romāns palīdz vēl vairāk iemīlēt Latvijas galvaspilsētu un rosina interesi par tās pagātni,” saka Rūta Lipska.

“Latvijas Avīzē” romāni tiks publicēti ar 2016. gadu, un tad laikraksta lappusēs atradīsit arī šo autoru darbus – Madara Fridrihsone “Kāda Aina Nekurienē”, Linda Šmite “Lidojumam sakļauti spārni”, Dina Zoldnere “Atspulgi akā” (“Pagātnē pieļautās kļūdas ietekmē mūsu dzīvi un bērniem nereti jāmaksā par vecāku nesakārtotajām savstarpējām attiecībām,” teica D. Zoldnere), Arnolds Auziņš “Kā toreiz Virdžīnijā”, Guntars Tenne “Gredzens ar dārgakmeni” (“Man tuva vēsture, dēkas Valtera Skota garā. Vēlējos atklāt mazu epizodi no Kurzemes mazpilsētiņas Piltenes bagātās pagātnes,” atklāja G. Tenne).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.