Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. janvāris, 2013
Drukāt

Patentēšanai iesniegts jauns bioloģiskais augu aizsardzības līdzeklis

Foto no LVMI "Silava"  arhīvaFoto no LVMI "Silava" arhīva

Latvijā izstrādāts līdzeklis celmu bioloģiskai aizsardzībai pret postošāko skuju koku slimību – sakņu trupi, turklāt tā pamatā ir mūsu pašu mežos atrastas sēnes sporas. Egļu audzēs Latvijā gandrīz katru piekto koku ir skārusi trupe.

 

Sakņu trupes izraisītie zaudējumi egļu audzēs ir vidēji 750 lati uz hektāru, bet stipri inficētās audzēs zaudējumi var sasniegt pat 3000 latu. Egles stumbrā trupe var izplatīties 10 – 12 metru augstumā, tā sabojājot koksnes vērtīgāko daļu. Lai ierobežotu sakņu trupes izplatību, mežizstrādes laikā celmus apstrādā ar Somijā ražotu bioloģisku preparātu, kas satur lielās pergamentsēnes sporas. Lielā pergamentsēne inficē svaigi cirstus celmus, tādējādi neļaujot attīstīties sakņu piepei, kas ir galvenais sakņu trupes izraisītājs.

“Mūsu preparāts pēc būtības ir tāds pats, kādu lieto Lielbritānijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā u. c., jo satur to pašu sēni. Taču, tā kā augu aizsardzības līdzeklis ir ģenētiski vienveidīgs, tas ilgtermiņā var ietekmēt vietējo sēņu bioloģisko daudzveidību,” pastāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” vadošais pētnieks Tālis Gaitnieks. Tādēļ mežsaimnieciski augsti attīstītās valstīs, kāda neapšaubāmi ir arī Latvija, lai ierobežotu sakņu trupes izplatību, meklē savas vietējās sēnes. Turklāt pierādīts, ka vietējās izcelsmes sēnes sporas ir iedarbīgākas.

Šobrīd LVMI “Silava” sēņu kolekcija papildināta ar vairāk nekā simts mūsu mežos atrastiem lielās pergamentsēnes izolātiem, visi paraugi pārbaudīti laboratorijā, apmēram puse arī uz egles un priedes bluķīšiem. Perspektīvākie no tiem pārbaudīti mežā uz celmiem pret sakņu piepes sporām.

“Varu atzīt, ka esam izdalījuši ne tikai vienu, bet pat vairākus izolātus, kas neatpaliek savā efektivitātē no somu preparāta, bet vairākos rādītājos pat pārspēj to,” palepojās T. Gaitnieks.

AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) Somijā ražoto preparātu “Rotstop” egļu un priežu celmu apstrādei krājas kopšanas cirtēs lieto jau kopš 2008. gada. “Preparāts no Latvijas sēnes ir nākotnes mērķis,” atzina “LVM” meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners. Tieši tādēļ uzņēmums jau pirms astoņiem gadiem iniciējis Latvijas zinātnieku pētījumus sakņu trupes bojājumu ierobežošanai.

I. Brauners atzina, ka nav pamata satraukumam, ka, mežu aizsardzībai izmantojot Somijas preparātu, tiktu apdraudēta bioloģiskā daudzveidība. “Īstermiņā, jā, ir vērojama Somijas sēnes dominante, taču ilgtermiņā tās nav, jo mūsu apkārtējā vidē jau eksistē lielās pergamentsēnes populācijas.”

Lai jaunais augu aizsardzības līdzeklis nonāktu ražošanā, ir nepieciešams izstrādāt arī tehnoloģiju, kas ļautu līdz izsmidzināšanai uz celmiem saglabāt dzīvas sēnes sporas, kā arī jābūt ražotājam, kurš būtu gatavs ne tikai investēt, bet arī veikt bioloģiskā augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas procesu.

Darbs pie preparāta pilnveides tiek turpināts. Lai to padarītu efektīvāku, zinātnieki plāno tam pievienot arī citu sēņu sporas, piemēram, augļkoku aizsardzībā plaši izmantotās trihodermas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+