Mobilā versija
Brīdinājums +13.7°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
25. aprīlis, 2017
Drukāt

Patības zīmes (1)

bigbends_pranis

Guntars Prānis ir pētnieks, kura personībā gluži organiski savijusies zinātniskā un radošā dziņa. Jau vairāk nekā 20 gadus viņa vadītā “Schola Cantorum Riga” neatlaidīgi pēta un iestudē gregoriskos dziedājumus.

Šī dziedoņu apvienība ir pirmā Latvijā, kas profesionālā līmenī pievērsusies senākajam Rietumeiropas mūzikas slānim. Viņi mācās un arvien meklē īsto skanējumu, interpretācijas nianses un principus, jo gregorika paslēpusies visai pieticīgos fiksējumos, mutvārdu tradīciju senos labirintos un dažādu lokālo skolu īpatnībās, kas grūti restaurējamas. Viena no ieraksta lielākajām vērtībām ir vissenākā Rīgas muzikālā materiāla, kodeksa, tā sauktās Rīgas misāles (15. gs. 60. – 90. gadi) dziedājumu skaniska restaurācija. Tā ir izaugusi no ilga pētnieciskā darba (Guntars Prānis par šo kodeksu aizstāvējis doktora disertāciju), kā arī no gadu desmitiem uzkrātām un starptautiskā vidē iegūtām zināšanām. Šis albums sniedz ne tikai baudījumu ausīm – tas ir dzīvs, košs un intensīvs, bet ir papildināts arī ar informatīvi blīvu vēstījumu, pietuvodamies akadēmiska izdevuma veidolam. Katrs no Schola dalībniekiem ir solists un ienes individuālu krāsu – Jānis Kurševs, Aigars Reinis, Jānis Moors, Dainis Geid­manis, Guntars Prānis. Vokālo skanējumu brīžam papildina viduslaiku rata liras balss, bet albuma ievadā un noslēgumā – meiteņu kora “Tiara” dziedājumi, kas bezgala skaisti ieved senajā atmosfērā. Albumā iekļauti ne tikai Rīgas misālē atrodamie un Rīgas Doma iesvētīšanai un Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem veltītie materiāli. Tie visai iederīgi papildināti arī ar senākiem un jaunākiem angļu, franču, vācu, zviedru gregoriskās tradīcijas paraugiem, veidojot kontekstu un atrodot analoģijas. Rīga ir Rietumu pilsēta ar savu īpatnēju, neatkārtojamu seju. To apliecina arī saistošais un vērtīgais ieraksts.

Rīga ir arī džeza pilsēta. Jo īpaši tagad, kad atjaunotais Latvijas Radio bigbends turpina tradīcijas, aizsniedz pasaules līmeni un spēlē kopā ar mūsdienu džezā labākajiem. Albumā “Latviešu džeza svīta” tiek meklēts latviskais. Kaut vai ar to vien, ka mūziķi iedvesmojas no Latvijas dabas un personīgajām izjūtām, mēģina raisīt asociācijas ar tautas instrumentiem, tautasmūzikas senslāņiem, tai pašā laikā vairoties no tiešiem citātiem. Albumā iekļauti triju autoru deviņi darbi – saksofonista Māra Jēkabsona, saksofonista un bigbenda vadītāja Kārļa Vanaga, kā arī pianista Viktora Ritova kompozīcijas –, kas turpina 1965. gadā Raimonda Paula iedibināto džeza svītas žanru latviešu mūzikā. Lai arī albuma nosaukumā tiek uzsvērts nacionālās identitātes elements, tas neatklājas acīmredzami un uzkrītoši – džezā tomēr ir savi spēles noteikumi un valodas kodi. Tomēr katrs autors izceļas ar savu stilu un skatījumu – Māris Vanags ar īpaši izsmalcinātu un racionālu pieeju, Viktors Ritovs – ar pianistiskā elementa dominanti, Māris Jēkabsons – ar saistošu tematismu. Savas nianses albuma skanējumā ienes arī Intara Busuļa un Raimonda Macata zibšņi. Bet pāri visam plešas orķestra atdevīgā muzicēšana, lieliskie aranžējumi, dinamisma pilnā un sulīgā pulsācija.

Un tas vairs nav nekāds brīnums: vai tā būtu latīniski universālā gregorika vai afroamerikāniskajā vidē dzimušais un internacionālais džezs – visā iespējams ierakstīt individuālas, lokālas zīmes. Tā tad arī ir mūsu īstā bagātība.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+