Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. novembris, 2013
Drukāt

Patiesa ieinteresētība vai liekulība?

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Šodien Budžeta komisija varētu atgriezties pie iespējamā nodokļa reklāmu izdevumiem, tostarp partiju avīzēm

Kaut gan Ministru kabinets atbalstīja, ka reklāmu izdevumi, kurus iedzīvotāji nepasūta, bet ar kuriem tiek piebāztas viņu pastkastes, ir jāapliek ar dabas resursu nodokli, tomēr Saeimas Budžeta komisija par to vēl arvien šaubās. Deputātu vidū nav vienprātības, ka šie likuma labojumi būtu jāpieņem. Piemēram, komisijas deputāti Romualds Ražuks un Lolita Čigāne sacīja, ka neredzot problēmas, lai reklāmu izdevumiem uzliktu nodokli, tomēr Vides un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtais tiesību akts neesot bijis precīzi juridiski izstrādāts. To apgalvoja arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, secinot, ka arī citi nodokļu likumprojekti esot sagatavoti no juridiskā viedokļa nekvalitatīvi.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz paaugstināt nodokli vairākās pozīcijās, kā arī ieviest jaunu nodokli par reklāmas izdevumiem un materiāliem, to skaitā partiju avīzēm, ar kurām iedzīvotāju pastkastītes tiek pieblīvētas pirms vēlēšanām. No nākamā gada reklāmu ražotājiem par kilogramu šīs produkcijas būtu jāmaksā 0,57 eiro (Ls 0,39), 2015. gadā – 0,58 eiro (Ls 0,40), bet 2016. gadā – 1 eiro (Ls 0,70). Iepazīstoties ar likumprojektu, nekļūst īsti skaidrs, kādiem poligrāfiskajiem materiāliem šis nodoklis tiks piemērots, secināja daži Budžeta komisijas deputāti.

Jau iepriekš Saeimas Pieprasījumu komisija sprieda, ko darīt, lai palīdzētu iedzīvotājiem tikt vaļā no nepasūtītas reklāmas. Toreiz deputāts Juris Viļums, kurš vadīja komisijas sēdi, norādīja, ka ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežotu reklāmas izplatītāju patvaļu, un pie šī tiesību akta būtu jāstrādā par reklāmas nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, kurai jāīsteno valdības pieņemtās Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam. Pieprasījumu komisija februārī nosūtīja EM deputātu priekšlikumus par to, kā vajadzētu risināt jautājumu, lai iedzīvotāju pastkastes netiktu pārblīvētas ar nepieprasītiem reklāmu materiāliem. EM neizrādīja ieinteresētību jautājuma risināšanā, bet centās to novelt uz sabiedrisko organizāciju pleciem, un arī deputāti neinteresējās par samilzušās problēmas virzību. Ja tas būtu darīts, tagad deputātiem nebūtu jāsūrojas, ka līdz nodokļa ieviešanai esot nesamērīgi īss laiks, lai varētu sagatavot Ministru kabineta noteikumus.

“Pastkastīšu piedrazošana ar šādiem materiāliem ir sasniegusi milzīgus apmērus, turklāt, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, sagaidāms, ka problēma kļūs vēl aktuālāka. Nodokļu sistēma līdz šim šādu sūtījumu izplatīšanu veicināja un neatalgoja uzņēmumus, kas atbildīgi izturas pret dabas resursiem un neapgrūtina iedzīvotājus ar nevajadzīgu makulatūru,” pauž ministrs Edmunds Sprūdžs.

Ministrs uzsver, ka dabas resursu nodokļa ieviešana reklāmas ražotājus un izplatītājus aicinās aizdomāties, cik daudz šādu materiālu drukāt un izplatīt, un iedzīvotājiem vairs nevajadzēs ik dienu no savām pastkastēm izvākt neskaitāmus eksemplārus bieži vien pat vienādu bukletu un atlaižu avīžu. Turklāt tas netiešā veidā arī veicina izmaksu augšanu par atkritumu apsaimniekošanu, jo radītais atkritumu daudzums palielinās. VARAM speciālisti arī skaidro, ka Dabas resursu nodokli neplāno piemērot Latvijā iespiestajai un ārpus valsts izplatītajai reklāmai, līdz ar to nevar runāt par nozares eksportspējas ietekmēšanu.

Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga vides organizāciju vārdā masu medijiem paudis viennozīmīgu atbalstu VARAM iniciatīvai, uzsverot, ka šāds solis atbilst gan zaļas un tīras dzīves vides tendencēm Eiropas Savienībā, gan arī ANO rekomendācijām nodokļu slogu pārcelt uz patēriņu. “Visi iepriekšējie mēģinājumi cīnīties ar mēstulēm pastkastēs bijuši neveiksmīgi. Tikai pateicoties ministra Edmunda Sprūdža neatlaidībai un iniciatīvai, redzam iespēju beidzot šo jautājumu atrisināt,” piebilda Brizga.

Arī tiesībsargs Juris Jansons iepriekš sacījis, ka “nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas publiski reglamentētu kārtību, kādā tiek izplatīta neadresēta reklāma, izvietojot to pastkastītēs vai māju koplietošanas telpās”. Taču tas prasa darbu un pamatīgu iedziļināšanos, kas izriet no patiesas intereses palīdzēt iedzīvotājiem.

Iespējams, ka šodien Budžeta komisijas deputāti atgriezīsies pie šī jautājuma un atbalstīs valdības viedokli, tādējādi apliecinot, ka viņi, tuvojoties vēlēšanām, ir ieinteresēti palīdzēt iedzīvotājiem, papildinot valsts budžetu ar vismaz diviem miljoniem latu. Reklāmu ražotāji aprēķinājuši, ka šī summa varētu būt pat krietni lielāka.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+