Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. janvāris, 2016
Drukāt

FOTO, VIDEO: Patiesībai par Salaspils nometni ir vērtība (17)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vairāku gadu darbs nu ir galā – vēsturnieki Kārlis Kangeris, Rudīte Vīksne un Uldis Neiburgs un viņu "Lauku Avīzes" apgādā izdotā grāmata "Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941 – 1944".

Vakar Kara muzeja konferenču zāle ļaužu pieplūduma ziņā bija tuva savas ietilpības robežām – tur noritēja izdevniecībā “Lauku Avīze” nule iznākušās vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941 – 1944” atvēršanas pasākums.

Grāmatas atvēršana bija pieskaņota Starptautiskajai holokausta dienai un notika visaugstākajā līmenī – ieradās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja un šobrīd arī Valsts prezidenta pienākumu pildītāja Ināra Mūrniece, Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji, ārvalstu diplomāti, dažs Saeimas un Rīgas domes deputāts, vēsturnieki, bijušie Salaspils ieslodzītie vai viņu radinieki un vēl kupls interesentu skaits, jo, kā jau sagaidāms, interese par 431 lappusi biezo grāmatu ir liela. Tas ir pirmais Salaspils nometnei veltītais akadēmisko vēsturnieku darbs, kurā mēģināts uz lietu paraudzīties objektīvi, neko nemaidzinot un reizē nepārspīlējot.

Amatpersonu uzrunas lielākā vai mazākā mērā bija veltītas jaunās grāmatas lomai kopš padomju laikiem pastāvošo izdomājumu un mītu izskaušanā. Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece uzsvēra, cik svarīgi, lai vēstures stāsti un stāsts par Salaspils nometnes traģiskajiem notikumiem balstītos faktos un dokumentos: “Šī grāmata dzēš šodienas propagandā pret Latvijas valsti ļoti aktīvi tiražētus mītus. Diemžēl, šodienas situācijā vēsture kļuvusi par cīņas lauku arī starptautiskajā politikā.” Ņemot vērā “mūsu blakus esošajā valstī” notiekošo padomju totalitārisma noziegumu attaisnošanu, “vēsturiskā patiesība šodien iegūst arvien lielāku svaru”. Pasākumā nolasītajā premjeres Laimdotas Straujumas uzrunā tika pieminēta vēsturnieku loma sabiedrības apziņas veidošanā, bet attiecībā uz Salaspils nometnes vēstures padomju versiju norādīts, ka to “nožēlojamā kārtā turpina tiražēt tie, kam patiesība nav vērtība”. Savukārt Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars atgādināja, ka Salaspils pašvaldība un Daugavas muzejs sadarbībā ar Okupācijas muzeju turpina darbu pie Salaspils memoriāla jaunās ekspozīcijas, un aicināja sniegt tās tapšanā kā morālu, tā materiālu atbalstu.

Ar Salaspils novada pašvaldības un Latviešu fonda atbalstu izdotā grāmata rakstīta populāri, bet reizē ir akadēmiska, jo tai dots avotu un literatūras saraksts un raksturojums, personu rādītājs. Darba recenzenti ir Andrievs Ezergailis un Aivars Stranga – holokausta un Otrā pasaules kara vēsturē ļoti zinoši speciālisti. Par autoru nopietno pieeju liecina pamatīgais avotu saraksts, ar kādu var lepoties reti kurš Latvijā gaismu ieraudzījis vēstures pētījums. Dokumentāras liecības vēstījumam par Salaspils nometni meklētas un atrastas ne vien Latvijas arhīvos, muzejos un privātpersonu kolekcijās, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Polijas, ASV dokumentu krātuvēs. Turklāt ne jau tikai pa vienai katrā valstī. Piemēram, Vācijā pētnieki ielūkojušies Federālajā arhīvā Berlīnē un tā nodaļā Lud­vigsburgā, militārajā arhīvā Fraiburgā un Hamburgas arhīvā. Tam klāt nāk vairāku desmitu agrāko nometnes ieslodzīto atmiņas un vēstules.

Šādas grāmatas nepieciešamība ir akūta, jo būtu grūti atrast vēl kādu tik jūtīgu un reizē arī tik biezu mītu un nepatiesību slāni pārklātu Latvijas nesenās vēstures epizodi kā Salaspils nometne. Jā, varētu sacīt, ka latviešu sabiedrība no tās līdz šim it kā atgrūdusies, neuzskatot to par “savu”. Liela loma tādas pozīcijas veidošanā bijusi padomju propagandas gadiem. Padomju okupācijas vara par Salaspili pēkšņi atcerējās tikai 60. gadu sākumā un tūdaļ sāka producēt un tiražēt leģendas režīmam piemītošajā līdz absurdam novestu pārspīlējumu stilā. Tad parādījās stāsti par “gāzes kamerām”, 100 tūkstošiem Salaspilī nogalināto, nāvessodiem “katru dienu”, medicīniskajiem eksperimentiem un tamlīdzīgi. Laikam ideologiem toreiz šķita, ka ar aptuveni 2000 upuriem (pēc mūsdienu aplēsēm) nometnes pastāvēšanas gaitā un vēl ap 1000 nometnes celtniecības laikā bojāgājušo ebreju būs par maz, lai sabiedrība aptvertu šīs nacistu ierīkotās ieslodzījuma vietas brutalitāti un necilvēcīgo režīmu. Un pavisam ķecerīgi būtu bijis atzīt, ka vairākums ieslodzīto nāca nevis no padomju pretošanās kustības dalībnieku aprindām, bet bija pavisam citādi klasificējami ļaudis, to vidū latviešu un igauņu leģionāri, latviešu, lietuviešu un poļu nacionālās pretošanās kustības aktīvisti. Viens no grāmatas autoriem Kārlis Kangeris pasākumā atgādināja, ka Salaspils nometne nebūt nebija lielākā nacistu iekārtotā Latvijā – lielākā bija Mežaparkā jeb Kaizervaldē. Tā patiešām bija oficiāla koncentrācijas nometne ar piec­reiz lielāku ieslodzīto skaitu – 11 tūkstošiem ebreju. Arī karagūstekņu nometnēs Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valkā bijis aptuveni tikpat ieslodzīto. “Kāpēc padomju laikā tieši Salaspils nometne tika padarīta par visu nacistu pastrādāto ļaunumu un zvērību simbolu, nav īsti skaidri nosakāms,” sacīja vēsturnieks.

Nav brīnums, ka viens no grāmatas izdošanas rosinātājiem ir Latvijas ĀM – ne tikai daļa Latvijas sabiedrības joprojām turas pie padomju laikā paustā, pie tā turas arī mūsdienu Krievijas propaganda. ĀM skatījumā “Aiz šiem vārtiem vaid zeme” palīdzēs informēt un skaidrot Latvijas vēstures jautājumus pasaulē. Ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eihenbaums neslēpj, ka grāmatas tulkošana angļu, vācu un krievu valodā atzīta par lietderīgu. Tiesa, pagaidām ieinteresēti partneri, kas varētu tulkošanas darbu atbalstīt, vēl tikai tiek meklēti. Jāpiebilst, ka uz pasākumu ar ĀM gādību bija aicināti arī ārvalstu diplomāti un daļa runātā tika dublēta angļu valodā. Eihenbaums informēja, ka zālē redzējis ap 15 valstu vēstniekus vai rangā nedaudz zemākus vēstniecību pārstāvjus. Kas attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas vēstniecībām, tad Kara muzeja zālē neesot manīts neviens no šo valstu pārstāvniecībām. Kādu zemāka ranga ierēdņu klātbūtni Eihenbaums tomēr neizslēdza.

Monogrāfija stāsta par Salaspils nometnes rašanos, celtniecību, pārvaldi, ieslodzītajiem, dienas kārtību, darbu, represijām un nometnes likvidēšanu. Bagātais atmiņu, dokumentu un liecību, kā arī fotomateriālu klāsts ļauj katram ieskatīties tālaika notikumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. To, ka grāmata vērtīga un svarīga, liecina arī Kremļa troļļu histērija internetā tās iznākšanas sakarā.
    Bet mums tiešām pārāk maz līdzekļu atvēlēts vēstures izpētei, kaut no tā atkarīgs latviešu identitātes un valstiskuma apziņas stāvoklis. Trūkst seno baltu tautu arheoloģisko pētījumu, trūkst krustnešu okupācijas izvērtējumu. Tiek tiražēti Romas impērijas pasaules iekarotāju, vācu laupītāju meli, mīti un izdomājumi kopš krusta karu laikiem par baltu tautu kultūru un dzīvesziņu. Esam leģitimējuši krustnešu okupācijas varas lēmumus, it kā tie būtu mūsējie.

  2. Paldies par ieguldīto darbu PATIESĪBAS atklāšanā!

  3. Эти ваши «вестурниеки» словно вертухаи в лагере. Поиздевались над историей всласть, от души. Вот что значит духовное и кровное родство с теми, кто это тогда делал.

  4. Ieteikums murgaino komentāru rakstītājiem, pa priekšu izlasiet grāmatu nevis taisiet informatīvo troksni.
    Rašisti var nelasīt, ka nesāk parādīties smadzenēs kāda kroka.

  5. Kas ir bildē redzamais tips, kas atgādina čekas darboni o.brūveri jo Neiburgs tas nav, kā rakstīts?

    • Bildē redzamais kungs ir vēsturnieks K.Kangeris,kuram ar O.Brūveri nav ne mazākās līdzības.Un ar citiem Brūveriem arī.Otrs kungs ir vēsturnieks U.Neiburgs,kuram ar Brūveri vēl mazāk līdzības.Un kas par tipu pats esat?

  6. Tieši par kremļa cionistiem Atbildēt

    Tomēr 28. janvāris, 2016 17:44
    Atbildēt

    Ciniski ir nevis rakstīt par to, kas tiešām notika, bet muldēt, fantazēt un taisīt no tā visa politiku un vēl meklēt “fašistus”.

  7. Elza, nevis lietuviešu inteliģence, bet virsnieki bija ieslodzīti Salaspilī. Un, par viņiem, tāpat par Čaks tikai grāmata arī ir rakstīts. Biju uz prezentāciju un lasu grāmatu, tur nav nekur ciniski teikts, ka tikai 2000 cilvēku nogalināti.

  8. Bet kā tad paliek ar Konstantinu Čaksti,Lietuvas inteleģenci un ēl citiem kuri savu ceļu pretim iznīcībai sāka Salaspilī un kā var runāt tik ciniski,ka neiznīcinaja 10000,bet tikai 2000 dzīvību.Arī Staļinam visas bija tikai darba nometnes.Pētnieki,nezaudējiet cilvēcību ‘pasūtījuma naudas priekšā.

    • Ciniski ir nevis rakstīt par to, kas tiešām notika, bet muldēt, fantazēt un taisīt no tā visa politiku un vēl meklēt “fašistus”.

    • Lietuviešu inteliģentus ieslodzīja Štuthofā. Jādomā, ka bibliotēkās joprojām ir pieejama Baļa Srogas grāmata “Dievu mežs”.

  9. vēsturi atkal izvaro Atbildēt

    NA propogandas pasutijums NA jau gadiem cenšas ādolfu un āriešus par dieviem celt, un salaspils nometni pasniedz kā gandriz vai skautu un gaidu vasaras atpūtas nometni. un te vesala grāmatu saraksta lai āriešu zveribas attaisnotu. nav jau pat būtiski cik tur aizgāja bojā, 10. 10 1000, un protams ka kremļa stāstos pārspilets, bet busim godigi, šobrid spekulejot uz šiem pārspilejumiem cenšas vispār attaisnot koncentrācijas nometnes kā tādas. ES vispār par to noliegšanu pienākas cietumsods cik atceros

    • nākamā vēsturnieku sarakstitā grāmata pēc NA pasutijuma, būs par rumbulas ēbrejiem. kā tie ticibas vārdā veikuši rituālu pašnāvibu rumbuas prieditēs un kā kremlis apmelojis fašistus šaušanā

  10. ieskaidrojiet idiotam ! Atbildēt

    ” … partneri, kas varētu tulkošanas darbu atbalstīt, vēl tikai tiek meklēti … ”

    Kā tad tā ?
    Kur tad fašistu meklētājs Zurofs ?
    Jeb tas parādās tikai kad “jāatgriež kāds īpašums” ?

  11. daudziem tas būs kas jauns par to Salasbiļu! ka tur arī par žavētas cūkas nozagšanu varēja ietrāpīt, zinu no zirga mutes jau kādu 1/2 gad-100-tu.

  12. Paldies grāmatas autoriem!

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+