Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Krievijas dezinformācijas apskats: Baltija plosās tamdēļ, ka Krievijai atkal ir starptautisks lauks2

Ekrānuzņēmums no vietnes “Rubaltic.ru”

Kad ir runa par Baltiju, Krievijas masu informācijas līdzekļi un sociālo tīklu aktīvisti nebeidz vien pārsteigt ar “oriģināliem” secinājumiem.

Piemēram, Maskavas “Pirmais kanāls” pēc Rīgas mēra Daiņa Turlā gāšanas 21. jūnijā apgalvoja, ka tas noticis tādēļ, ka viņš runājis ar Krievijas propagandas mediju “Sputņik”, turklāt pozitīvi izteicies par savu priekšgājēju Nilu Ušakovu, atbalstījis Latvijas krievvalodīgo intereses un bijis noskaņots dialogam ar Maskavu. Visi citi publiski minētie Turlaja gāšanas pamatojumi esot tikai iegansti. Tikmēr vietne “ritmeurasia.org” apgalvo, ka “Latvija apspiež krievu skolas, lai pieņemtu ukraiņu viesstrādniekus”! Proti, Latvijai ar darbaspēku ir grūtības, tāpēc nākšoties ievest strādniekus no Ukrainas, bet līdz tam jāpaspēj likvidēt krievu skolas, lai šo ukraiņu bērni, ja nu viesstrādnieki sadomās Latvijā apmesties uz dzīvi, mācītos jau latviešu skolās. Tad tie perspektīvā “pastiprinās dilstošo latviešu etnosu uz asimilēto atbraucēju bērnu rēķina”.

Vairumam abu problēmu saistīšana droši vien pat prātā neienāktu, taču minētā raksta autors tādējādi izveidojis propagandai ļoti noderīgu prātojumu ķēdi – izrādās, ukraiņi netieši ir vainīgi pat pie krievvalodīgo skolu “apspiešanas” Latvijā!

Viens no biežāk apspēlētajiem pēdējā laika tematiem ir Baltijas un citu valstu protesti pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu un atgriešanos Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), no kuras tā 2014. gadā tika izraidīta Krimas sagrābšanas un Austrumukrainas agresijas dēļ.

Krievijas mediji un tāpat komentētāji sociālajos tīklos atkarībā no tā, kura valsts autoriem šķiet nīstamāka, visbiežāk centušies visu iztēlot pēc iespējas nievīgākā tonī un tā, it kā Krievijas atgriešanos būtu mēģinājusi bloķēt – atkarībā no autoru izvēles – viena pati Ukraina vai Gruzija, vai Baltijas valstis kopā, vai katra atsevišķi. Parasti netiek uzrādīts, ka Ukrainas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Polijas un Slovākijas deputāti, protestā pametot sēžu zāli, rīkojušies kopā.

Arī iemesli, kādēļ tās vai citas valsts deputāti balsojumā bijuši pret, tiek izdomāti atbilstoši katra fantāzijas lidojumam.

Tā vietne “rubaltic.ru”, kas bieži izceļas ar ļoti savdabīgiem secinājumiem, raksta: “Baltijas valstu reakcijā uz Krievijas atgriešanos EPPA ir vērojams kaut kas patoloģisks. Baltijas līderi, komentējot Krievijas delegācijas tiesību atjaunošanu, plosās un mētājas, raustās histērijā, nolaižas līdz apvainojumiem. Tāda uzvedība ir izskaidrojama ne tikai ar dusmām par savas pretkrievijas politikas sakāvi: Baltija plosās tamdēļ, ka Krievijai atkal ir starptautisks lauks, kurā tā var pastāstīt visai Eiropai par tām patvarībām, kas notiek “jaunajās un veiksmīgajās demokrātijās” pie Baltijas jūras.

Izrādās, Rietumos nevienam neesot informācijas, kādi “cilvēktiesību pārkāpumi,” “genocīds” un “nacisms” notiek Baltijas valstīs, bet “Krievijai tāda ir, un tā var to nodot citiem”. Runa, protams, ir par “krievu valodas vajāšanu, krievu skolu aizliegumu, apkaunojošo nepilsonības institūtu” un vēl “kliedzošiem atsevišķiem gadījumiem”.

“Krievijas delegācijai jau apsolīts sarīkot EPPA jautru dzīvi, bet arī Krievija tur sarīkos kā Ukrainai, tā Baltijai tik jautru dzīvi, ka tās vēl trīsreiz nolādēs dienu, kad eiropieši pieņēma lēmumu atgriezt krievus Strasbūrā,” tā “rubaltic.ru”. Tajā pašā laikā Krievijas mediji brīžiem pat it kā uzjautrinās par eiropiešu lēmumu atmest agrāk izvirzītos atgriešanās priekšnoteikumus un atjaunot Krievijas tiesības EPPA. Maskavai ir skaidrs, ka asamblejai vajadzējis naudu, jo Krievija agrāk taču segusi 15% starptautiskās struktūras budžeta, dodot 32,8 miljonus eiro.

Saistītie raksti

Šis notikums tiek uztverts arī kā iespēja kārtējo reizi paprātot, cik ļoti Eiropa cieš no Krievijas ekonomisko sankciju politikas un cik dziļā krīzē tā atrodas. “Pusgada laikā ir nākusi sapratne, ka Lielbritānijas aiziešanai no ES var sekot Krievijas aiziešana no EPPA, bet tas galīgi apglabātu leģendu par “Eiropas modeļa” civilizācijas pievilcību un noraktu Eiropas starptautiskās autoritātes paliekas,” atklāj “Sputņik”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.lv