Mobilā versija
+19.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
18. aprīlis, 2017
Drukāt

Uldis Šmits: “Atmazgātie” miljardi kalpo arī politiskiem mērķiem (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Apvienotās Karalistes finanšu ministra vietnieks Saimons Kirbijs, kurš tika iztaujāts Pārstāvju palātā, apsolīja deputātiem, ka atbildīgās iestādes pārbaudīs presē publiskoto informāciju par vairāku britu banku lomu Krievijas naudas atmazgāšanā. Lai gan konkrēti uz tām attiecinātā summa jeb 740 miljoni dolāru ir, ja tā drīkst teikt, nieks salīdzinājumā ar vispārējiem no Krievijas – bieži vien caur Latviju – izceļojušās naudas apmēriem. (Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra un mediju pārstāvju veiktajā pētījumā ir runa par vairāk nekā 20 miljardu dolāru atmazgāšanu no 2010. līdz 2014. gadam.) Apšaubāmas izcelsmes naudas pieplūdums Britu salās un citviet krietni ilgi ir priecējis daudzus finansistus, nekustamo īpašumu biznesā iesaistītos un luksusa preču tirgotājus. Neizraisot nekādu sevišķu satraukumu varas gaiteņos, kur netrūkst aplaimoto nozaru lobiju un iebarotu personu. Tomēr pēdējā laika notikumu iespaidā nākas atzīt, ka šis process tiek mērķtiecīgi virzīts un kalpo arī politiskiem mērķiem.

Interesanti – zināmais Krievijas ideologs Aleksandrs Dugins ir prātojis par “patriotisko korupciju”, kas īpaši izvērsusies Putina laikā līdz ar bijušo čekistu iesaisti. Tā arī ir – iepriekš minētā naudas “atmazgāšanas” shēma nebūtu īstenojama bez Krievijas varas turētāju un drošības orgānu (kas faktiski ir viens un tas pats) līdzdalības. Tomēr kļūdaini ir izrādījušies pieņēmumi, ka Krievijas sabiedrībā visi uzskatītu varas aprindu piekopto valsts izzagšanu par tikpat dabisku parādību kā gadalaiku maiņa, jo “priekšniecībai pienākas”. Būtībā tieši tāds ir valdošais, kaut arī skaļi neafišētais viedoklis, tāpēc aiz restēm nokļūst nevis korumpētās augstākās amatpersonas, bet protestētāji. Pat simtiem cilvēku, kā nesen pēc daudzās pilsētās notikušajām demonstrācijām. Tās ir vienas monētas divas puses – Krieviju sabangojusī tīmeklī skatāmā filma “Viņš jums nav Dimons” par premjeru Dmitriju Medvedevu atmasko līdzekļu piesavināšanās un personiskās bagātināšanās shēmu, savukārt pētījums par “globālo mazgātavu” atsedz shēmu, kas palīdz netīrajai naudai nonākt Rietumu banku un “ofšoru” kontos, jeb korupcijas eksportu valstiskā līmenī.

Gandrīz visur ir atrodami manipulējami cilvēki vai tādi, kas gatavi tirgot savus sakarus un ietekmi. Francijas prezidenta amata kandidāts Fransuā Fijons savulaik pēc aiziešanas no premjera amata nodibināja konsultāciju firmu. Gluži legāla un samērā izplatīta prakse, bet tā rada jautājumus tagadējos apstākļos, kad viņš grib atgriezties lielajā politikā. Satīriskais izdevums “Le Canard enchaîné” atklājis, ka Fijons savas uzņēmējdarbības ietvaros par 50 tūkstošiem dolāru vismaz pāris biznesmeņiem izgādājis tikšanos ar Putinu, kurš bijis pretimnākošs un “investējis” šajos darījumos “savu personu”, kā ironizē laikraksts. Ja Fijons apmetīsies Elizejas pilī, investīcija noteikti atmaksāsies. Jāpiemin vēl viens drusku ironisks moments. Franču politiķus un sevišķi valsts augstākā amata pretendentus mīl apčubināt arī Āfrikas diktatori, un dīvainas sakritības dēļ Fijonam uzvalkus (6 – 7 tūkstoši eiro gabalā) dāvinājušais vai varbūt tikai piegādātāja uzdevumu pildījušais indivīds arvien bijis pazīstams ar to, ka specializējies sakaru uzturēšanā starp Parīzi un bijušo koloniju mūža prezidentiem. Viņi diez vai ko dāvātu Marinai Lepēnai, toties viņa saņem informatīvo un pastarpinātu finansiālo atbalstu no Maskavas. Devēji un ņēmēji, protams, uzlūko sevi teju par patriotisma simboliem. Bet to, vai Fijons un Lepēna iemieso arī ko citu, agrāk vai vēlāk noskaidros viņu lietu izmeklētāji.

Tāpat kā ASV Kongresa komitejās un kompetentajās iestādēs ievadītā izmeklēšana tiks skaidrībā par Trampa priekšvēlēšanu komandas kontaktiem. Baltā nama stratēģa lomai sākotnēji nolūkotā Pola Manaforta politisko karjeru pārsvītroja gaismā nākusī sadarbība ar Viktoru Janukoviču un vēl agrākās darījuma attiecības ar Kremlim tuvo oligarhu Oļegu Deripasku. Rūdītais lobists Manadorfs, kuram ir pieredze Āfrikas un Āzijas tirānu konsultēšanā, esot pārstāvējis oligarha intereses visā plašajā pasaulē. Tomēr, kā apgalvo “Associated Press”, Manadorfa izstrādātajā un Deripaskas nopirktajā (aptuveni 10 miljoni dolāru) plānā bijusi arī politiska sadaļa – Manadorfa uzņēmums apņēmies gādāt par Putina režīma popularitātes izaugsmi un promaskavisko partiju ietekmes kāpumu.

Latvija saistībā ar šo plānu nav piesaukta, kas diez vai apliecina “partriotu” trūkumu mūsu valstī. Bet tā ir tēma, pie kuras vēl būs iespēja atgriezties.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+