Patriotisma komplekts skolēnu valstiskās piederības stiprināšanai 8

Latvijas izglītības iestādes šonedēļ saņem plakātu komplektu, ko Valsts izglītības satura centrs sarūpējis skolēnu patriotisma un valstiskās piederības stiprināšanai. “Latvijas Avīzes” lasītāji atzīst, ka šāda veida plakāti ir laba lieta, bet patriotisms skolās jāstiprina, arī stāstot par patriotisma un simbolu nozīmi, rīkojot svinīgus svētku pasākumus, kā arī pievēršot pastiprinātu uzmanību vēstures stundās apgūtajam.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Četrus plakātus – “Latvijas Valsts prezidents”, “Latvijas valsts himna”, “Latvijas valsts karogs un ģerbonis”, “Svētku un atzīmējamās dienas Latvijā” – veidojusi māksliniece Daiga Brinkmane, bet par saturisko pusi gādājis Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs. Šāds plakātu komplekts sagatavots visām Latvijas skolām, un to izgatavošana izmaksājusi nepilnus 2000 eiro.

Vai šie plakāti uzrunā jauniešus? “Ideja ir laba, bet vai plakāti dos reālu labumu un sasniegs izvirzīto mērķi – nezinu,” teic Rīgas 1. ģimnāzijas audzēkne Adele Bea Brinkmane. “Tie var rosināt aizdomāties, bet, vai viss arī ar to nebeigsies, ir ļoti atkarīgs no paša cilvēka – vai viņu tas interesē vai ne. Tieši skolai vairāk jārūpējas par patriotisma jūtu celšanu. Vismaz mūsu skolā tas tā arī notiek.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas meitenes Emīlija Ademāne un Estere Junkule, aplūkojot plakātus, atzinīgi izteicās gan par to vizuālo noformējumu, gan saturu: “Ja plakāti būs pietiekami lieli, tos noteikti skolēni ievēros. Un tie tiešām rosina uz patriotiskām pārdomām,” spriež E. Junkule. “Taču lielākoties patriotisko garu jāmēģina celt pašām skolām: veidojot pasākumus, kas saistīti ar patriotismu; svinot valsts svētkus, sapulcinot skolēnus un stāstot par patriotismu,” piebilst E. Ademāne. Abas jaunietes teic, ka patriotismu īpaši izkopj tieši vēstures mācību stundas.

Marija Suhanova noRīgas 13. vidusskolas, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu, pastāstīja, ka viņu skolā līdzīgi plakāti jau rotā vēstures kabinetu, bet tie vairs nav pirmā svaiguma. “Domāju, ka tā nav slikta ideja. Ja katru gadu plakātus mainīs, tas varētu piesaistīt skolēnu uzmanību. Viss jaunais parasti skolēnus piesaista. Bet, kopumā runājot, domāju, ka patriotisma gars ir atkarīgs no katra bērna individuāli. Vai viņš grib būt patriots vai ne. Kļūt par patriotu nevar ne iemācīt, ne piespiest,” vērtē M. Suhanova.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.