Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. jūlijs, 2016
Drukāt

Kāpēc jaunieši izvēlas militāro karjeru? “LA” aptauja (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Šonedēļ Ādažos kareivja pamatapmācības kursu sāka 60 jauniesauktie karavīri. Kas viņus motivējis izvēlēties militāro karjeru?

Edgars Zvejnieks, 18 gadi:

“Lēmumu par militāro karjeru iespaidoja mana sešus gadus ilgusī darbošanās jaunsardzē un šajā laikā apgūtās prasmes, iemaņas, kā arī piedzīvotais. Jau kopš agras bērnības nodarbojos ar sportu, tādēļ man ir laba fiziskā sagatavotība. Profesionālajam dienestam mani piesaistīja arī konkurētspējīgais atalgojums un veselības aprūpes garantijas. Vēlos savu dzīvi ar militāro dienestu saistīt ilgstoši.”

Edgars Pušpurs, 19 gadi:

“Militārā sfēra mani piesaistījusi jau kopš bērnības. 2009. gadā sāku apmeklēt jaunsardzes nodarbības. Ieroču jaukšana, orientēšanās mežos un pārgājieni ar teltīm likās ļoti aizraujoši. Sasniedzis 18 gadu vecumu, iestājos zemessardzē. Šeit jau bija kaujas šaušana, dzīve lauka apstākļos un lielāka disciplīna, kas mani piesaistīja vēl vairāk. Absolvējot Balvu Valsts ģimnāziju, jau zināju, ka vēlos kļūt par karavīru. Līdz atlases dienai pastiprināti rūpējos par savu fizisko sagatavotību. Tas atmaksājās, jo esmu uzņemts dienestā. Militārais dienests man asociējas ar patriotismu, stabilitāti un neatlaidību. Esmu gatavs darboties ar vislielāko atdevi, netaupot spēkus. Mani arī nebaida doma, ka vajadzētu doties cīnīties uz pasaules “karstajiem punktiem”, jo tās ir rūpes arī par mūsu valsts drošību.”

Dāvis Igaunis, 20 gadi:

“Jau pamatskolas laikā iestājos jaunsardzē, kas pastiprināja manu interesi par militāro jomu. Patika nometnes, kurās guvu praktiskas iemaņas. Interesi par militāro jomu pastiprināja arī vēstures stundas skolā, kad tika stāstīts par latviešu karavīru neatlaidību un drosmi kaujās. Galējo lēmumu iestāties profesionālajā dienestā pieņēmu, pateicoties kampaņai “Esi viens no mums!”. Pirms pieteikšanās pievērsu lielāku vērību gan savai fiziskajai, gan morālajai sagatavotībai, kas nepieciešama jebkuram karavīram. Neizslēdzu iespēju, ka pēc gada stāšos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai kļūtu par virsnieku. Aicinu savus vienaudžus nebaidīties. Ja patīk aktīvs dzīvesveids un ja karavīra profesija šķiet piemērota, ir vērts pamēģināt un pieteikties dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

Mārtiņš Cīrulis, 22 gadi:

“Saldus profesionālo vidusskolu 2014. gadā absolvēju kā ugunsdzēsējs glābējs. Tāpēc jau skolā ierasta lieta bija lielāka disciplīna un reglaments. Pie mums ik pa laikam ar prezentācijām uzstājās Jūras spēku pārstāvji, savas prasmes demonstrēja arī speciālo uzdevumu vienība. Pēc jaunsardzes eksāmena nokārtošanas iestājos zemessardzē. Sapratu, ka mani tik tiešām interesē militārais dienests. Ir daudz virzienu, kā tajā sevi vari pilnveidot. Jaunsardze un zemessardze piedāvā interesantu pieredzi, kā arī iespēju iepazīties ar jauniem draugiem. Un, ja viss iepatīkas, var jau nopietnāk pievērsties militārajam dienestam.”

Edmunds Dirnēns, 30 gadi:

“Nacionālajos bruņotajos spēkos saskatu izaugsmes iespējas. Ar laiku vēlos kandidēt instruktora amatam, jo vecuma ierobežojumu dēļ nevaru pretendēt uz vietu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Ir zināms, ka instruktora pienākumos ietilpst arī atbildības uzņemšanās un piemēra rādīšana pakļautībā esošajiem karavīriem. Savukārt jauniešiem pēc vidusskolas absolvēšanas ir iespēja kandidēt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur paveras plašākas izaugsmes iespējas. Es biju viens no pēdējiem jauniešiem, kurus 2005. gadā vēl iesauca obligātajā militārajā dienestā. Domāju, ka tas jauniešiem nāca par labu, jo sniedza fizisko un morālo rūdījumu. Obligāto dienestu izgājušie jaunieši bija labāk sagatavoti profesionālajam militārajam dienestam. Mūsdienās labāku fizisko sagatavotību un citas priekšrocības var iegūt jaunsardzē un zemessardzē dienējošie.”

 

UZZIŅA

* Šogad Nacionālie bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīrus: 120 karavīru studijām Nacionālās aizsardzības akadēmijā; 310 dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē; 45 – Speciālo uzdevumu vienībā, 55 – Štāba bataljonā, 35 – dienestam Jūras spēku flotiles vienībās, 50 – Gaisa spēku aviācijas bāzes vienībās.

* Šogad plānots rekrutēt arī 20 instruktorus speciālistus, kā arī 65 karavīrus speciālistus dienestam specializētajās vienībās.

Avots: Aizsardzības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ja neko prātīgu darīt neprot Atbildēt

    tad dodās armijā.

  2. Ja godīgi, būtu es dienot gribošs jaunietis:
    – Krievijas pilsonis, droši vien dotos padienēt Krievijas armijā (ja tas tagad atļauts, protams) – tomēr kārtīga lielvalsts armija, karsto p-tu arī netrūks;
    – Latvijas pilsonis – kādā citā EUR lielvalstu armijā, piem. vācu ir ok;
    – nepilsonis, nezinu, iesp. franču leģionā vai kur štatos.

    Patriotiskāk, dabīgi, ir dienēt tepat Latvijā, bet baidos, nebūs tik interesanti.
    Bet, nu, lai veicas!
    Katrā ziņā savus gadus CA nekādā ziņā nenožēloju – dienēju tiešām labās daļās.

  3. Ēst jau gribās.

  4. … Vai tad tie 60 ir pareizi nosaukti ka … ‘jauniesauktie’ …. ?!

    … Vel jau obligatais dienests nav ieviests … zel, ka musu aptaukotai vadibai tas nav paticis lidz sim … bet gan jau valsts aizsardzibas, integracijas vajadziba, ka ariun ASV atbalstam tas bridis pienaks… !!!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+