Pats savas dzīves noteicējs. Saruna ar Andri Bērziņu 3
“Latvijas Avīzē” viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šī bija noslēdzošā intervija prezidenta amatā, taču atvadoties teicām Bērziņa kungam uz redzēšanos. Noteikti arī turpmāk vēlēsimies uzklausīt pieredzes bagātā vīra domas par sabiedriski politiskām un tautsaimniecības lietām, jo vairāk tāpēc, ka četros prezidēšanas gados laikrakstam izveidojās ļoti laba sadarbība ar Andri Bērziņu. Redakciju sarunā pārstāvēja Linda Rasa, Māris Antonevičs un Egils Līcītis.
E. Līcītis: – Prezident, kāds jums ir noskaņojums, atgriežoties no valsts dienesta mierīgā civilajā dzīvē?
A. Bērziņš: – Man parasti prasa, kas četros gados bijis lielākais vai labākais veikums. Varu sacīt, ka šajā laikā miera nebija, tas bija smaga darba cēliens. Par to mani brīdināja priekšgājēji Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers – pārliecinājos, ka viņiem bija taisnība. Piemērs kaut vai no pēdējo darba dienu daudzveidības. Otrdien man bija saplānoti 13 pasākumi. Pieci no tiem – tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem no Izraēlas, Nīderlandes, Beļģijas. Uz katru sarunu rūpīgi jāgatavojas. Nepietiek ar četru gadu pieredzi amatā, kaut tā, protams, palīdz. Tāds tas ritms – līdz pat pilnvaru beigu brīdim.
M. Antonevičs: – Tīri sadzīviski jums daudz nācās pārkārtoties prezidenta pienākumu pildīšanai? Redziet, kā tagad mudina Vējoni – lai pametot Ogres dzīvokli un pārejot uz rezidenci.
– Mani drusku izbrīna šāda skubināšana. Cilvēks taču pats izvēlas dzīvesvietu. Cik saprotu, Raimonds Vējonis jūtas pietiekami komfortabli pašreizējā mājoklī – kas tur slikts, ka viņš to nepamestu. Man mājas dod stabilitāti. Jebkur citur tā vairs nav. Un man tā ir vieta, kur atpūsties pēc grūtas darbdienas – labākā vieta.
L. Rasa: – Bet esot drošības noteikumi, izmaksas. Izskanējušas bažas – ja pēkšņi uz dzīvokli zvana, pieņemsim, ASV prezidents, tad Ogres dzīvoklī nav sienas pret noklausīšanos, kāda ir Jūrmalas rezidencē…
– Tad jau prezidentu jāievieto noslēgtā būrī! Kas gribēs noklausīties, tas izdarīs visu, ko tamdēļ vajag. Tu jau nezini, kurā brīdī tevi sasniegs svarīgs zvans. Itālijas kalnos slēpojot, saņēmu Polijas prezidenta Broņislava Komarovska zvanu. Tad ir svarīgi, lai tiek nodrošināts savienojums, nevis lai es sēdētu kādā pagrabā vai īpašas aizsardzības zonā. Dārdzības, izmaksu ziņā? Nezinu, vai liela starpība – prezidents uz darbu dodas no Ogres vai Jūrmalas. Tāpēc cienīsim Vējoņa kunga izvēli.
