Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. janvāris, 2015
Drukāt

Pats sev kultūras ministrs

Foto - LETAFoto - LETA

Tā par sevi saka māk­slinieks, pedagogs, dzejnieks, mūziķis Jānis Anmanis (1943) – tādēļ, ka nav nevienas organizācijas oficiāls biedrs un savas radošās idejas visās jomās īsteno pats.

Anmanis 1963. gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas māk­slas vidusskolu, 1969. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina mākslas nodaļu. Kā diplomdarbu izstrādājis kinētisku sienas gleznojumu par seno Rīgu (vadītājs Aleksandrs Dembo). Izstādēs piedalās kopš 1965. gada gan Latvijā, gan ārvalstīs. Bijis Mākslinieku savienības valdē, prezidija loceklis, bērnu tēlotājas mākslas vasaras nometnes “Varavīksne” vadītājs Kultūras ministrijas ekspertu komisijā, dažādu plenēru un redkolēģiju loceklis, Mākslas dienu vadītājs, Mākslas dienu basketbola turnīra izveidotājs un organizators. Bērnu un vecāku mīlestību izpelnījusies 1965. gadā dibinātā Jāņa Anmaņa bērnu un jauniešu māk­slinieciskās fantāzijas akadēmija, kas šogad svinēs pastāvēšanas piecdesmitgadi. Nodarbojies ar monumentālo glezniecību, medaļu veidošanu, grāmatu un preses izdevumu ilustrāciju autors, pievērsies scenogrāfijai, bijis filmu mākslinieks Rīgas kinostudijā, iekārtojis izstādes.

Raksta dzejoļus un pasakas, ko izdevis grāmatās, un komponē mūziku. Pirmais dzeju krājums – “222 haiku par mīlestību, mākslu, zemi, Visumu un sievieti” – iznācis 2000. gadā un kopš tā laika regulāri publicētas gan Jāņa Anmaņa haikas, gan trioletas.

1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2014. gadā saņēmis Margaritas Stārastes medaļu par ieguldījumu bērnu mākslā.

– Kā sākās mākslinieciskās fantāzijas akadēmija? Divdesmit gados parasti ir citas intereses, ne vēlme mācīt sīkaļām zīmēt…

J. Anmanis: – Var teikt, ka tā bija nejaušība. Biju Salacgrīvā Mākslas akadēmijas praksē. Gleznoju jūrmalā. Pie manis pienāca maza meitenīte ar diviem zīmējumiem. Paskatījos un ieliku viņai pieci ar trim krustiņiem. Pēc brītiņa atnāca jau trīs – divi puikas un meitene. Arī viņiem ieliku piecniekus, parunājāmies. Nākamajā dienā atnāca vēl vairāk, un sākās mūsu sadarbība. Pie sētas uz soliņa, aizslēģotai šķībai mājelei uzlikām uzrakstu “skola”. Zvejnieksvētkos ar saviem zīmējumiem bijām noklājuši gandrīz visu Rīgas ielu. Tā tas viss arī sākās, un man patīk vēl joprojām, jo bērniem ir tik dzīva iztēle un neparasta mākslinieciskā pasaule, ka var tikai brīnīties.

– Dzejojat pārsvarā haikas formā. Kādēļ tā?

– Deviņdesmito gadu sākumā kopā ar pieciem saviem audzēkņiem biju Japānā, un mani aizrāva viņu kultūra, noslēpumainība. Turklāt ir arī netveramas līdzības starp latviešu un japāņu dzīves izjūtu. Tad arī izlasīju pirmās haikas, un man tā šķita izcila forma, kurā var ielikt neprātīgi daudz informācijas – baigs spēks un enerģija. Man gan ir pārmests, ka saku “haikas”, ne “haiku”, kā japāniski būtu pareizi, un arī zilbju skaits man īsti neatbilst, bet reiz, kad pie Leona Brieža viesojās japāņu dzejnieks, viņš sacīja, lai neraizējos – haikas arī Japānā attīstās, mainās. Viņš bija priecīgs, ka arī Latvijā kopjam haikas.

– Darbojaties tik daudzās jomā, ka jājautā – vai jums diennaktī ir vairāk stundu nekā citiem?

– Nē, vairāk gan nav, bet, kad strādāju, aizmirstu visu, ļoti koncentrējos, varu nostrādāt 14 stundas no vietas, apkārt neko nemanot. Maksimāla koncentrēšanās, jo man vienmēr vajag, lai iznāk tieši tā, kā iecerēts. Tagad gan esmu sācis pieskatīt veselību.

***

Ūdens kristālos

Manas haikas

Pasaules kods

***

Degoša žirafe

Debesīs peld

Salvadors Dalī

***

Van Gogs

Ar pasauli

Sarunājas

***

Uz tavām krūtīm

Manas lūpas

Rembranta glezna

***

Akmens krasts

Jūras valoda

Latvieši dzied

***

Vakara mežā

iekrita saules gredzens

Latvijas zelts

***

Gaisa balons

Meži, ezeri

Cik skaista zeme!

***

Klona maizē

Latviska smarža

Rudzu lauks

***

Uz kumeļa

Meitene basa

Vasaras pasaka

***

Mans rudais runcis

Latviski ieņaudējās

Lieldienu rīts

***

Mani sidrabainie lauki

Klusi dzied

Ziemas saule

***

Tava brīvības balss

Visu sirdīs

Dzimtene

***

Mīlestības pavasaris

Purvīša gleznās

Tā Latvija

***

Rudzu vārpas stiebrā

Latvijas asara

Eiropa nāk

***

Zemnieks uz lauka

Vagu veļ

Stārķis debesis glāsta

***

Tava mīlas balss

Saules vakarā

Tik salda

***

Mana Rīga

Kā skaista meitene

Dzintara pils

***

Mans pēdējais tramvajs

Kā čūska slīd

Liepziedi krīt

***

Es meklēju tevi

Akmens džungļos

Tu – vijolītes ziedā

Pievienot komentāru

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+