Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

Lietuvā gaida Dimanta vadītās padomes nolēmumu
 (9)

Foto - Zigmārs RumkaFoto - Zigmārs Rumka

“Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis Viļņā tikās ar Lietuvas Seima radio un televīzijas komisijas priekšsēdētāju Edmundu Vaitekūnu. Viņa vadītai komisijai piederēja noteicošais vārds, lai Lietuvas teritorijā uz trim mēnešiem pārtrauktu Pirmā Baltijas kanāla (kas reģistrēts Latvijā) retranslāciju pēc tam, kad sašutuma vētru sacēla Maskavas pārraide “Cilvēks un likums”, kurā tika pausti klaji, lietuviešus aizskaroši meli par traģiskajiem 1991. gada 13. janvāra notikumiem pie Viļņas telecentra. Savu vērtējumu par Maskavā ražoto propagandas produkciju devusi Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, temats skarts premjeru Medvedeva un Butkēviča telefonsarunā, situāciju “analizē un novēro” Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, bet tikām “Cilvēka un likuma” kārtējā izlaidumā ar īpaši atlasītu personāžu, zināmas nokrāsas vēsturnieku, bijušo Lietuvas kompartijas līderu līdzdalību faktu apgriešana otrādi turpinās, Maskavas propagandas aparāts joprojām darbojas, diskreditējot lietuviešu brīvības cīņu.

E. Vaitekūns: – Pateicos par jūsu laikraksta uzmanību šiem notikumiem un uzsveru, ka šajā sakarā nerunāšu par politiku, kaut lietas saista tā, ka bija Krievijas spiediens, sekoja Lietuvas reakcija. Par to nemaz negribu diskutēt, jo Lietuvas Seima radio un televīzijas komisijā pieņemtais lēmums ir balstīts tikai un vienīgi mūsu valsts likumdošanā. Jā, mūsu organizācijas dibinātājs ir Lietuvas Seims, arī manu kandidatūru amatā apstiprināja parlamentā un komisijā darbojas divi prezidentes pārstāvji, taču mēs neesam politiska organizācija, komisijā strādā Žurnālistu savienības, mākslu asociāciju biedri, profesionāļi. Minētajā gadījumā objekts bija pārraide, to analizēja eksperti, un, pēc viņu atzinuma, komisija pieņēma vienbalsīgu lēmumu.

V. Krustiņš: – Tātad tā bija juridiski motivēta izšķiršanās?


– Jā, lūk, ko eksperti saskatīja Pirmā Baltijas televīzijas kanāla translētās pārraides “Cilvēks un likums” sižetā – tā bija naida kurināšana, melīgas informācijas izplatīšana par 1991. gada 13. janvāra notikumiem, aizvainojošu PSRS agresijas faktu noliegšana pret Lietuvas Republiku, brīvības cīnītāju noniecināšana. Mums jau zvana no Krievijas – ko jūs tur Lietuvā tādā gadījumā domājat par tiesībām brīvi izteikt viedokli, par vārda brīvību?! Taču Lietuvā – nezinu, kā Latvijā – ar likumu ir noteikts, ka absolūti nav un nevar būt runas par vārda brīvības ierobežošanu, kad noticis viss manis minētais. To apstiprina eksperti. Likums paredz, kas mūsu komisijai jādara, saskaroties ar 13. janvāra traģēdijas diskreditāciju, tāpat kā ar kara propagandu, rasistiskiem un tamlīdzīgiem izteikumiem. Tie Lietuvā ir aizliegti ar likumu.

Diemžēl pēc skandalozās pārraides “Cilvēks un likums” izskanēšanas ēterā mēs nevarējām tieši ietekmēt Pirmo Baltijas kanālu, jo licence tā darbībai ir izsniegta Latvijā…

– … un uzņēmums pat esot reģistrēts Londonā?

– Līdz ar to mūsu, Lietuvas radio un TV, komisija nevarēja izlemt, kā rīkoties ar PBK apraides licenci, jo ne jau mēs esam to devuši. Šajā situācijā atkal ķērāmies pie likuma, un tas komisijai ļauj apturēt TV kanāla vai raidstacijas darbību, ja konstatēti pārkāpumi. Tas ir uz laiku – uz trim mēnešiem. Pārkāpumi oficiāli tika pamatoti – juridiski katrā vārdā. Pašlaik vēl cita komisija vērtē pārraidē izskanējušo no žurnālistikas ētikas viedokļa. Translācijas apturēšana, respektīvi, mūsu komisijas lēmums ir jāapstiprina tiesā. Kad vērsāmies tiesā, tika saņemts apstiprinājums mūsu argumentu pamatotībai un lēmums stājās spēkā.

Jau iepriekš radio un TV komisija nosūtīja vēstuli PBK vadībai Rīgā, prasot atvainošanos par šādu “vēstures interpretāciju” kanāla retranslētā raidījumā. Varbūt arī publiski kāds vārds tika bilsts, bet oficiāli nekādu atbildes sūtījumu neesam saņēmuši. Vēl mēs lūdzām mūsu kolēģus Latvijā – NEPLP –, lai viņi izvērtē radušos situāciju un pēc iespējas Latvijas likumu ietvaros kaut kādā veidā reaģē uz notikušo. Nu – viņi vērtē, mēs gaidām, ko izlems.

Tagad ir jautājums, bet kas būs pēc trim mēnešiem? Likumā precīzi tas nav noteikts. Iespējams, ja neseko citi pārkāpumi, tad ierobežojumus pēc trīs mēnešu termiņa beigām var atcelt. Mēs sekosim līdzi, vērosim šīs TV programmas. Ko pašlaik var skatīt šajā kanālā? Mūsu lēmumā teikts – ES valstīs gatavotos raidījumus un raidījumus tajās valstīs, kas ratificējušas konvenciju “Televīzija bez robežām”. Krievija konvenciju nav ratificējusi.

E. Līcītis: – Tas nozīmē, ka Maskavas ražojumus Lietuvā skatītāji pašlaik neredz? 


– Neredz, jo kabeļu TV operatoriem jāievēro komisijas lēmums. Viņi licenci pārraidīt ir saņēmuši no mums.

– Jūs minējāt apstākli, ka pēc Lietuvu aizvainojošā raidījuma atkāpās no amata PBK vietējā Viļņas biroja vadītāja.


– Jā, taisnība, un no viņas puses sekoja gan atvainošanās, gan nosodījumi par provokāciju. Šī rīcība guva plašu atzinību Lietuvā – kā sāpīgā nožēla par pieļauto, tā arī promiešana no amata. Tas izklausījās pietiekami patriotiski. Piebildīšu, ka viens kabeļtelevīzijas operators patstāvīgi, iekams vēl nebija komisijas lēmums, pārtrauca PBK translēšanu, kaut gan šādam lēmumam varētu sekot sankcija par noslēgto līgumu neievērošanu. Arī šo faktu sabiedrībā novērtēja.

– Sakiet, vai jūs personīgi bijāt pārsteigts, ka ekrānā parādās brīvības cīnītājus apmelojoša pārraide? Vai var runāt par tendencēm ietekmēt sabiedrisko viedokli Lietuvā?


– Tas man nebija pārāk negaidīts precedents, jo pirms vairākiem gadiem Lietuvas komisija, kuru es gan toreiz nevadīju, jau bija izteikusi lūgumu Latvijas NEPLP sodīt PBK līdzīgā sakarā. Toreiz sodu, šķiet, 2000 latu, uzlika. Tāpēc, ja nu kaut kas pārsteidza, tad tas, cik asi “Cilvēka un likuma” sižetā viss tika likts priekšā. Ņevzorova filmas esmu redzējis jau pirms 20 gadiem. Biju domājis, ka visiem ir skaidrs un saprotams, kas tajās filmās salikts iekšā. Lai mūsdienās kā patiesību izrādītu pirms 20 gadiem sacerētos melus – tas gan izbrīnīja. Vai tiešām cerēja, ka cilvēki nesapratīs, par ko ir runa?

– Tas, kā Maskavā stāsta, taču esot bijis “tikai” viedoklis par notikušo, ko brīv katram izteikt, “redzējums”, kas ir gluži dabisks viedokļu plurālismā, ko paģēr demokrātija. 


– Tad jau varētu arī teikt, ka nebija holokausta. Nu ir taču lietas, ko nevar noliegt. Ir fakti, par ko lēmusi Lietuvas Augstākā tiesa, šis lēmums ir galīgs un nav apstrīdams. Mēģināt vēl pēc tam apgāzt faktus, stāstīt, ka kāds cilvēku līķus “piegādājis” laukumā pie TV centra – tas jau ir krimināli sodāms pārkāpums.

– Sakiet, kā reaģēja Lietuvas sabiedrība uz pārraidē redzēto? Sāpīgi, ar sašutumu?


– Man pat negribētos te neko komentēt. Tonakt es pats biju pie TV torņa, redzēju, kā viss 13. janvārī patiesībā notika. Raidījumā kāda sieviete sakās redzējusi snaiperus, kuri šauj – nu, nezinu, no kurienes viņa skatījusies.

– Ko gaidāt no NEPLP kolēģiem Rīgā – spēcīgu reakciju attiecībā uz PBK izrādīto? Licences atņemšanu? 


– Gaidām viņu lēmumu. Esmu dzirdējis, ka uzmanība esot pievērsta, ka lietas vērtēšot nopietni, kāds nu būs, tāds acīmredzot būs iznākums.

V. Krustiņš: – Zināmās aprindās Rīgā jūsu sankcija uz trim mēnešiem liegt skatīties Maskavā saražoto PBK produkciju jau tiek vērtēta kā “uzbrukums demokrātijai”. Asi, pat nikni reaģējusi krievu valodā iznākošā avīze “Vesti segodņa”, bet, protams, lielākā daļa cilvēku sagaida, ka NEPLP padome atbilstoši skarbi novērtēs lietuviešu nacionālo jūtu aizskārumu PBK pārraidē. Tā būtu vērā ņemama solidaritātes paušana valstsnācijai, lai pat NEPLP izjūt spiedienu “ievērot mērenību”. Jāteic, ka ar savdabīgu vēstures interpretāciju Latvijā saskaramies ne vienā TV kanālā vien, turklāt mūsu vēstures faktu apšaubīšana notiek gandrīz katru mīļu dienu! Parasti pat nesodīta un neatspēkota. 


– Ziniet, kad Lietuvā skaidrojām, ka mūsu komisijai nav tiesību atņemt Rīgā PBK izdoto licenci, tad – esmu pārliecināts – mūsu zemē nedomāja, ka kolēģi no NEPLP varētu atstāt lietu bez ievērības vai tai atmest ar roku. Jo bija manis minētais piemērs, kad NEPLP iepriekšējā sastāvā nekavējoties reaģēja uz PBK pirms vairākiem gadiem pieļauto pārkāpumu un stingri sodīja kanālu. Tāpēc nav jautājuma, vai NEPLP reaģēs vai nereaģēs uz tagad notikušo. Jautājums ir – cik lielā mērā reaģēs. Mēs saprotam, ka ir jāizpilda zināmas procedūras, jāuzklausa ekspertu viedokļi, un tas prasa kādu laiku.

– “Latvijas Avīze” tam sekos. Vai esam pareizi sapratuši, ka arī Lietuvas Ģenerālprokuratūrā ierosināta lieta par PBK izrādīto?


– Jā, taču tās rīcība vairs nav komisijas kompetencē. Ģenerālprokuratūrā vērsušies Seima locekļi, un pēc tam ierosināta lieta. Politiski tas atbalsojas arī pašā augstākajā līmenī, un mūsu valdība lūgusi man komentārus, juridiskos skaidrojumus pieņemtā lēmuma sakarā.

E. Līcītis: – No otras puses skatot, atrodas padomdevēji PBK – lai stingru lēmumu sakarā viņi nesamierinās ar aizliegumu “brīvi” pārraidīt informāciju, lai aizstāv tiesības uz viedokļu “plurālismu”, lai meklē pēc taisnības kaut vai Eiropas tiesā. Te man jāpiebilst, ka, pēc mūsu domām, jūsu lēmums vis neaizliedz pārraidīt informāciju, bet aizliedz pārraidīt melus. 


– Tāpēc jau teicu, ka Radio un televīzijas komisijas lēmums stājas spēkā tikai tad, kad tas apstiprināts tiesā. Un mums ir šāds apstiprinošs verdikts.

V. Krustiņš: – Kā varēja saprast no PBK Rīgas vadības pārstāvjiem, viņi solīja pat atvainoties par sižetu, bet tikai tad, ja to prasīs tiesas spriedums. Viņi spēlē uz tiesiskā valstī pieņemtiem principiem, kad aizstāvēšanās var ilgt gadiem, skaidrošanās notiek dažādās instancēs, bet, manuprāt, nereti arī Latvijā ar prieku redzētu pašus vēstures faktu apšaubītājus vilktus pie tiesas, lai viņi izbauda tos pašus tiesiskos principus, uz kādiem tik ļoti pastāv, kad pieķerti melojam. 


– Varu tikai vēlreiz apstiprināt, ka pirmajās dienās mūsu lēmumu jūsu NEPLP ļoti atbalstīja, un priekšsēdētāja vietniece Aija Duļevska ar mani runāja konkrēti – jā, saprotam jūsu lemto, mēs to noteikti izskatīsim un vērtēsim.

V. Krustiņš: – Nešaubāmies, ka Duļevskas kundze apsolīto centīsies izpildīt. Viņa ir saprotoša un godprātīga žurnāliste. 


Redakcija pateicas Latvijas vēstniecībai Lietuvā par atsaucīgu palīdzību materiāla sagatavošanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kāds naivums! Taimkodu krustpunkti vēl nav atrasti. Latvijas NEPLP ir caurums krievu barankā.

  2. Duļevskas kundze godprātīga žurnāliste ir tikai tavā galviņā!Aprobežotāku cilvēku nav nācies sastapt!

  3. Šaubos vai tas Dimants kaut ko jēdzīgu izdarīs . Noteikti nodos Lietuvu un izvāvuļos kaut ko bezjēdzīgu .

  4. Malači LIETUVIEŠI kas prot sevi aizstāvēt no pretīgajiem krievžīdu OKUPANTIEM …. LATVIJAS valdība tādiem laiza pakaļas … LATVIJAS valdība- nācijas kapracis …..

  5. Malači lietuvieši, tiešām žēl, ka mēs nevaram tāpat lepoties ar savējiem.

  6. NEPLP ir Maskavas pagarinātā roka. Liekēži , ko baro no mūsu sviedriem .

  7. Musu bezmugurkaulnieki raustas no kremla un neko nenosodis. Sen bija laiks mazliet paretinat tos kremla propogandas kanalus,jo tur daudz kas ir loti saubigs.

  8. Latvijā nenosoda neko ,kas vērsts pret kremli.To var tikai Lietuva un Igaunija.

  9. Liekas, Latvijā nav svarīgi vai NEPLP izvēl politiskās partijas vai “inteliģences” sabiedriskās organizācijas. Rezultāts viens: gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Horizontālais taimkods bojājās visiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+