Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. septembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Sīrijas bēgļus nedrīkst uzlūkot kā viendabīgu masu (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Ir ierasts, ka iekšējās cīņās par varas un portfeļu dalīšanu pārsvarā aizņemtie Latvijas vadošie spēki un lēmumu pieņēmēji sāk pievērsties valstij stratēģiski svarīgām jomām vienīgi krīzes situācijās: valsts aizsardzības stiprināšanai pēc tam, kad pieaug apdraudējums, mediju politikai – pēc tam, kad informācijas telpa jau ir pārsātināta ar agresīvu, no ārienes nākošu propagandu, un tagad varbūt nāksies nopietni ķerties pie imigrācijas politikas.

Tā šķietami pastāvīgi bijusi valsts uzmanības lokā, jo izdarīti neskaitāmi grozījumi Imigrācijas likumā, taču, kā labi zināms, šī aktivitāte saistāma ar 2010. gadā ieviestās shēmas “uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām” koriģējumiem. Termiņuzturēšanās atļauju ieguvēju, galvenokārt Krievijas pilsoņu, daudzums ir mērāms tūkstošos, bet, cik noprotams, nav notikuši nekādi visaptveroši pētījumi, ko varētu saukt par minētā kontingenta sociālo un politisko portretu. Presē visvairāk apspēlētais rādītājs ir nekustamajos īpašumos Rīgā un Jūrmalā ieguldītās summas, kā arī dažādu ieinteresēto personu, tostarp Kremļa režīma pārstāvju prieks par šiem darījumiem. Skeptiķi un kritizētāji tika ierindoti pie “nacionālistiskajām aprindām”. Tonis mazliet mainījās pēc “zaļo cilvēciņu” epopejas Krimā, kad visnotaļ atzīti profesionāļi un pat Latvijas Iekšlietu ministrija ierunājās par riskiem. Īpaši, ja drošības iestāžu iespējas ir ierobežotas, savukārt “gāzi grīdā” stilā piesaistītie “investori” nav pārāk apgrūtināti ar saistošiem pienākumiem, izņemot finansiālos. Protams, nevajag vispārināt – Krievijā netrūkst cilvēku, kuri vēlas rast Rietumos sev kādu atbalsta punktu daļēji arī tāpēc, ka Kremļa politika viņus biedē. Diezgan daudzi, kas to spējuši, pārcēlušies, piemēram, uz Vāciju vai uz citurieni. Līdzās šiem, sacīsim, klusajiem neapmierinātajiem, tostarp māksliniekiem, kas Krievijā vairs nevar brīvi izpausties, vai biznesmeņiem, kas nesaskata tur perspektīvu, pastāv pavisam īsti politiskie bēgļi šā vārda padomju laika izpratnē, un viņu kļūst arvien vairāk. Nupat Lietuva deva patvērumu žurnālistam Andrejam Ņekrasovam. Par Latviju nekas tāds nav dzirdēts. Un rodas šaubas, vai Rīga vispār uzņemtu (kā to darījusi Viļņa) Baltkrievijas opozīcijas aktīvistus vai, teiksim, Krievijas zinātnieku un vides aizstāvi (kā nesen Tallina), kas atmaskojis augsti stāvošo mahinācijas. Te vēl nāk prātā mazliet cita, kaut arī ar patvērumu saistīta tēma – pērn Latvija nepiešķīra ne bēgļa statusu, ne t. s. alternatīvo statusu nevienam patvēruma meklētājam no karadarbības pārņemtajiem vai okupētajiem Ukrainas reģioniem. Lai gan lūdzēju bija samērā nedaudz, arī jaunieši, kuri jau mācījās latviešu valodu un ļoti vēlējās iekļauties Latvijas kultūrvidē. Aizbildinājāmies, ka Ukrainas teritorijā dzīve pārsvarā rit mierīgi un ka arī citas Eiropas Savienības valstis “vēro situāciju”. Latvija diezgan vienaldzīgi izturējusies pret dažiem desmitiem cilvēku, kuri Latvijā gribēja palikt, bet tagad saņems vairākus simtus, kurus Latvijā spiež palikt, kaut gan, visticamāk, lielākais vairums ilgi neuzkavēsies. Bet arī šajā gadījumā nevajadzētu vispārināt, uzlūkojot Sīrijas un pārējos bēgļus par viendabīgu masu. Tiem, kas varbūt izraudzīsies Latviju par mājām, jākļūst valstij piederīgiem. Un noderīgiem. Tas ir iespējams, ja pati valsts saprot, ko tā vēlas savas imigrācijas politikas ietvaros panākt. Padarot mazāk sāpīgu likteņa ironiju, kad Šengenas zonu, kuras gaisu esam ieraduši tirgot bagātajiem, tagad triecienā ieņem pasaules pabērni.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vai tiešām neviens nesaprot tik elementāru lietu,ka Merkele ir vācu tautas slepkava un viņai truli seko mūsu Straujuma !Bez šaubām ,vācu tauta rīt nepazudīs ,jo tomēr tā ir liela tauta. Bet iznīcības sākums ir ielikts .Par Latviju pat nav vērts runāt — tas miljons latviešu izkusīs muslimu barā jau pēc 10— 20 gadiem Apbrīnojami, cik totāli nozombēta ir vācu tauta un neredz , ka ir sācies musulmaņu uzvaras gājiens Eiropā un pēc tam visā pasaulē !

  2. Nedrīkst gan. Ir maza daļa bēgļu, ir teroristi un pārējie ir ekonomiskie migranti, kas meklē, kur pabalsti lielāki.

  3. Dainis Īvāns savā grāmatā “Gadījuma karakalps” izsaka domu. ka latvieši nereti tādi sūda brāļi vien ir.Un gan jau būs itin priecīgi uzņemt visu,ko ES atmetīs,jo par to taču varēs saņemt naudu. Pārdos Latvijas nākotni par naudu,kā savulaik pārdeva savu cukurrūpniecības pastāvēšanās iespēju,jo ES piedāvāja naudu. Nevis uzspieda,bet piedāvāja izvēli. Un latviešu alkatīgie bāleliņi pārdevās kā prostitūtas. Tā arī tagad. ES kārtējo reizi suni baro tad,kad vilks jau aitās un mūsu pragmatiskie politiķi arī labi prot šo metodi. Jo no vilka zobiem cietīs ne jau šie morāliski vājie politiķi,bet viņu barotāji-tauta. Un ir taču pilnīgi vienalga kādi indivīdi veido šo tautu kā tādu slaucamu govi. Nožēlojami!!!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+