Foto – LETA

Pauliņa negaidītais “izrāviens” 15

Sociologa Alda Pauliņa izraudzīšana par Latvijas Radio (LR) jauno valdes priekšsēdētāju radījusi Latvijas Radio darbinieku kolektīva viļņošanos un vairākus jautājumus, uz kuriem tiek gaidītas atbildes, vēlams, jau līdz 16. janvārim, kad LR jaunajai valdei būs pirmā darba diena.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Līdzšinējais LR valdes priekšsēdētājs Jānis Siksnis savulaik par radio vadītāju kļuva ar sava kolektīva atbalstu. Taču viņa pilnvaru termiņš beigsies 15. janvārī. Ir paredzēts, ka turpmāk valdē būs trīs amatpersonas, tāpēc pērn novembra sākumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludināja atklātu konkursu uz valsts SIA “Latvijas Radio” valdes locekļu amatiem un atbilstīgi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam apstiprināja konkursa nolikumu.

Konkursa iznākums – pārsteigums daudziem

CITI ŠOBRĪD LASA

18 kandidātu profesionālo spēju un kompetenču novērtējumu veica personāla vadības konsultāciju uzņēmums “Eiro personāls”. Trešajā kārtā uz valdes priekšsēdētāja amatu pretendēja Jānis Siksnis un Vita Tērauda, uz valdes locekļu amatiem – Aldis Pauliņš, Sigita Kirilka, Uldis Lavrinovičs un Guntars Krūmiņš.

Par Vitu Tēraudu “par” nobalsoja divi, bet “pret” trīs padomes locekļi, Jāņa Sikšņa kandidatūru neatbalstīja neviens. Tad valdes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts Aldis Pauliņš. Var teikt, ka viņš sacensībās izrāvās līderos pēc tam, kad tika piešķirta papildus iespēja jeb “papildus celiņš”. Bez viņa valdē iecelts Uldis Lavrinovičs un Sigita Kirilka.

Mediju sociologs Aldis Pauliņš divus gadus ir bijis NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, ir tirgus un sociālo pētījumu eksperts, uzņēmējs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Izveidojis un vadījis virkni uzņēmumu (“RIX Ventures”, “FACTUM”, “Baltic Media Facts Latvia”, Baltijas Sociālo zinātņu institūts u. c.). Absolvējis Latvijas Universitāti, zināšanas papildinājis Rīgas Biznesa institūtā. Darbojies LZA Ekonomikas institūta padomē un Latvijas Bankas izveidotajā Latvijas ekonomikas attīstības stratēģijas izstrādes ekspertu grupā.

Atklātā vēstule

Pēc jaunās valdes tikšanās ar radio darbiniekiem 23. decembrī kolektīvā sākās šūmēšanās, kuras iznākums ir šonedēļ publiskotā 175 radio darbinieku parakstītā atklātā vēstule. Tajā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) pārmests, ka Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja izvēles process esot bijis “necaurspīdīgs un nedemokrātisks”. Šo vēstuli LR darbinieki adresējuši Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Ministru prezidentei, Kultūras ministrei, Latvijas Žurnālistu asociācijai, Latvijas Žurnālistu savienībai, Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrībai un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijai. Radio kolektīvs aicina rīkot atkārtotu konkursu.

Reklāma
Reklāma

Kultūras ministrija jau atbildējusi uz vēstuli, mudinot NEPLP uz “aktīvu un konstruktīvu komunikāciju”.

Viens no kuluāros izskanējušiem radio darbinieku pieņēmumiem ir, ka Aldis Pauliņš izraudzīts tāpēc, ka stipri atbalsta vienota sabiedriskā medija izveidi, citiem vārdiem, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu. Turklāt jo lielu neizpratni izraisīja 7. janvārī radioraidījumā izskanējušais LTV šefa Ivara Beltes teiktais, ka arī viņš esot bijis pieteicies konkursā.

NEPLP loceklis Dainis Mjartāns teic, ka ir pašsaprotams, ka LR un LTV apvienošanās ir iespējama vienīgi situācijā, kad ieguvējas justos visas trīs puses – radio, televīzija un sabiedrība. D. Mjartāns par Pauliņa kungu spriež pēc viņa darba NEPLP konsultatīvajā padomē un ir pārliecināts, ka jaunais radio vadītājs atbildīgi un godprātīgi veiks savus pienākumus.

Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve NEPLP sabiedriski konsultatīvajā padomē Baiba Strautmane ir pārliecināta – Aldis Pauliņš, būdams kompetents socioloģijā, zina, kā veikt radio darbības sabiedriskā labuma novērtējuma testu. Tikai vēlāk varēs spriest, cik viņš ir labā nozīmē “cipargalva”, kas prot visu labi sarēķināt, un cik – ar vīziju un mugurkaulu. B. Strautmane spriež, ka Jānis Siksnis nebija ideāls vadītājs, taču viņš radījis pārliecību, ka sargā savu darbinieku tiesības strādāt brīvi.

LR 1 programmu vadītāja Ingvilda Strautmane man sarunā teic, ka NEPLP balsojumu uzskata par padomes neuzticības izteikšanu Latvijas Radio līdzšinējam darbam kopumā, ne tikai Jānim Siksnim, un ka rodas jautājums – ko viņš ir darījis nepareizi, ka nevar turpināt vadīt valdi. Pēc konkursa norises gaitas šķitis, ka jaunais priekšsēdētājs ir piepeši “kā no burvju mākslinieku cepures izvilkts”. Viņš pie tā nav vainīgs, bet lielākā daļa jautājumu jāatbild NEPLP. Slepenībā rodas baumas, minējumi, un tā nav labvēlīga augsne radošam darbam.

Jaunais līderis

Pats Aldis Pauliņš intervijas šobrīd atsaka, pamatojot, ka saruna par viņa redzējumu radio attīstībā atliekama līdz laikam, kad būs stājies amatā un jau kaut ko paveicis. Viņš stāsta, ka Somijā sabiedriskais medijs paņem pusi no radioklausītāju laika, taču Latvijā sabiedriskais radio paņem labi ja 30 procentu un tam vēl ir telpa, kur augt un attīstīties.

Kādi ir jaunā vadītāja politiskie uzskati? Viņš Latvijas Radio pārraidē “Krustpunktā” stāstīja, ka savulaik, aptuveni pirms 15 gadiem, bijis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs, taču tagad esot politiski neitrāls. 23. decembrī aģentūra LETA publicēja ziņu, ka RSU profesors Sergejs Kruks norādījis: “Nojaušams, ka politiskais moments sarunās par LR valdi ir bijis klātesošs, padomē nav liberālā un nacionālā viedokļa balansa, un liberālā koncepcija šajā gadījumā zaudēja nacionālajai.”

A. Pauliņš saka, viņš zinot, ka S. Kruks nosaucis viņu par “nacionālistu”. Nākamais valdes priekšsēdētājs uzsver, ka ir Latvijas patriots, un uzskata, ka Latvija vispirms ir nacionāla valsts, taču globālie procesi apdraud nacionālas valsts pastāvēšanu. Latviešu tautas izdzīvošanas garants ir Latvijas valsts.

Viņš neslēpj, ka ir bijušas viedokļu atšķirības sarunā ar krieviski raidošā Latvijas Radio 4. kanāla “Doma laukums” vadību. “Mana pozīcija ir: strīdamies, runājam, argumentējam, risinām,” tā A. Pauliņš formulē savu nostāju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.