Foto – Karīna Miezāja

Ievainojumi sadzīs, apvainojumi joprojām sāp. Saruna ar vēstures profesoru Pauli Lazdu 22

Viskonsinas universitātes vēstures profesors Paulis Lazda ik gadu janvārī ierodas Rīgā, lai izraudzītos, kuriem studentiem piešķirt ārstes Ainas Galējas stipendijas studijām ASV. Atbildi uz jautājumu, kas no Latvijā nupat pieredzētā īpaši iepriecinājis, profesors sāk ar stāstījumu par Operas apmeklējumu.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

– Noskatījos operu “Nabuko”, kur pamatā ir stāsts par ebreju zemes okupāciju un tautas trimdu. Man ir teikts, ka Latvijā šo operu 50 gadus nerādīja tāpēc, ka tā bija politiski pārāk bīstama, jo līdzības ar norisēm Latvijas valsts dzīvē bija visiem ļoti saprotamas. Opera dažreiz ir ļoti politiska, un okupantiem uzmanīgi jāvērtē, kas ir rādāms un ko bīstami rādīt.

– Vasarā atbrauksiet atkal, lai nolasītu lekciju par ASV diplomātu Samneru Velsu. Kāpēc šogad ir svarīgi viņu atcerēties?

CITI ŠOBRĪD LASA

– 23. jūlijā apritēs 75 gadi kopš amerikāņu diplomāta Samnera Velsa doktrīnas. Viņš toreiz – 1940. gada jūlijā – pauda stingru nostāju un nosodīja padomju okupāciju, sakot, ka pēc cilvēcības un tiesiskajām mērauklām tas ir nepieņemami un neatšķiras no tā, ko dara nacistiskā Vācija, iebrūkot savās kaimiņvalstīs. Tas būtu jāzina un jāsaprot katram latvietim, ka šī ASV nostāja turēja Latviju pie politiskas dzīvības, jo atņēma PSRS tās rīcības leģitimitāti. Visai PSRS trūka tiesiska pamata, jo tā nebija normāla valsts, bet impērija. Vēsturiski arī Francija un Anglija bijušas impērijas, bet tas bija jau sen un nokārtots.

Nesen lasīju blogu no Krievijas, kur autors raksta, ka Baltijas valstu okupācija varēja būt bijusi Staļina lielākā kļūda, jo kopš tā laika PSRS leģitimitāte vienmēr tikusi apšaubīta. Zinām, ka pārmaiņas 80. gadu beigās sākās tieši ar šo jautājumu – vai tas ir tiesiski, pareizi un atbilstīgi civilizētām normām.

Tas ir viens no maniem pētnieciskiem tematiem. Diplomātiskā līmenī toreiz, Otrā pasaules kara laikā, norisa ārkārtīgi lielas cīņas. Samners Velss teica: par ko tad mēs cīnāmies? Par taisnību! Un Baltijas valstu gadījumā ir pieļauta netaisnība, ir pārkāptas normas.

Samnera Velsa doktrīnā paustais, kas daudzus gadus bija nolikts pie malas, tagad ir ļoti aktuāls. Daudzi politologi uzskata, ka tā šodien ir jāpiemēro Krimai. Neiesim tur ar tankiem, bet tā kartēs būs teritorija, kas būs apzīmēta īpaši, ne kā Krievijas daļa, un tāda pati būs attieksme diplomātijā.