Mobilā versija
+5.3°C
Ivars, Ilgvars
Trešdiena, 1. marts, 2017
3. augusts, 2016
Drukāt

Paulis Lazda: Okupācijas muzeja ēka  – tikai čaula liecībām, dokumentiem, relikvijām (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Okupācijas muzeja šodiena un rītdiena (sakarā ar OMB pilnsapulci).

Jau daudzus gadus Okupācijas muzeja biedrība un valde cīnījusies par muzeja  paplašināšanu. Nesen notikusī biedrības pilnsapulce no jauna apliecināja, ka iegūt lielāku telpu, lai  pilnīgāk atklātu okupāciju visos tās aspektos, ir labs un  pareizs mērķis.

Bet sienas, jumts un grīda, protams,  ir tikai čaula, kura iekļauj (vai arī neiekļauj)  muzeja stāstu ar liecībām, dokumentiem un relikvijām. Bez ekspozīcijas ēka ir tikai celtne bez gara vai cilvēka līdzdalības, bez dvēseles,  bez nozīmes.

Tāpēc, kamēr mēs cīnāmies par telpu, mums vienmēr ir jāsaglabā patieso Latvijas tautas vēsturi, nekad neaizmirstot okupāciju  kas  atņēma desmitiem tūkstošiem dzīvību un simtiem tūkstošiem laupīja normālu dzīvi, tautai laupīja tās pašapziņu, tradīcijas,  tās dvēseli. To, ka tas ir tā, apliecina atjaunotās Latvijas līkumainais, bedrainais ceļš.

Muzejs var rādīt savu stāstu, teikt vai rādīt to, ko valdība dažādu iemeslu dēļ  nevar vai negrib.  Tas tādēļ, ka muzejs ir lielā mērā neatkarīgs, to pamatā uztur ziedotāji dažādās zemēs, kur dzīvo latvieši. Tā ir viena no muzeja svarīgākajām priekšrocībām, un tā ir saglabājama, kopjama, jo laiku pa laikam nākas sastapties ar negatīvu attieksmi augstos varas plauktos. Nesen tāda izpaudās  augstu stāvoša Rīgas pašvaldības kunga nicinošajā attieksmē pret okupācijas faktu un nozīmi. Šāda attieksme pret latviešu tautas jaunākās vēstures lielāko traģēdiju ir ciniska.

Okupācijas vēstures stāsts ir jāsaprot katram Latvijas iedzīvotājam un katram apmeklētājam. Vēl daudz ir jāpēta un jāsaprot gan par varām, gan par iedragātiem, salauztiem likteņiem, par upuriem un zudušiem. Piemēram, tikai nesen sāka atvērties lappuses no pirmā padomju varas gada un tajā pastrādātajiem noziegumiem. Tādēļ  mēs nevaram novirzīties un pazaudēt mūsu iesākto ceļu. Mēs nevaram, nedrīkstam  samazināt mūsu darbu okupācijas pētniecībā un un izpratnē.

Nedrīkstam iet pāri spraustām robežām un iet plašumā,  aptverot tematus kas ir jau parādīti citos muzejos. Latvijas vēsturē  ir daudz skaistu notikumu, par kuriem gribas runāt. Bet mūsu muzejs ir Okupācijas muzejs, te jāparāda nodarījumi, noziegumi, arī spīts, pretimstāvēšana un varonība. Mums varbūt vajadzētu pateikties dažiem kungiem par “ieteikumu” skatīties nākotnē. Bet pareizāk tas lasāms kā brīdinājums  par to, kur mēs nedrīkstam iet.  Jo mēs zinām, ka bez okupācijas laika dziļas izpratnes mums nebūs pamata tam, lai virzītos nākotnē, izravējot atstātās nogulsnes no Latvijas laužu apziņas un sadzīves.  Tā ir Okupācijas muzeja misija.  Jo padomju laika ēna par nožēlu joprojām jūtama Latvijā un būs vēl jūtama arī pārredzamā nākotnē. Tādēļ muzejam jārunā skaļi un pārliecinoši.

Paulis Lazda

Viskonsinas universitātes vēstures profesors

Projekta autors, pirmais OM Fonda padomes priekšsēdis 1993-2002

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Jānis J. Dimants, Jr., M.D.. Atbildēt

    Paldies Prof. P.Lazdam par faktuālo informāciju par mūsu sasāpējušo lietu. Tā joprojām sāp … sūrkst … Vai ko vispārīgi kāds ir mācījies un sapratis no tā visa… ???

  2. Nu re…tikai čaula…
    bet Stūra māja nav čaula. Tā pati ir Liecība tam laikam!

  3. Jā, piekrītu visam.
    Tom., cik saprotu, Jūs proponējat par ts piebūvi, lai muzejs kļūtu lielāks?
    Nepiekrītu:
    – tā “kaste” jau tā ir faktiski nevietā, kur nu vēl otru, kas vēlāk tāpat būs jānojauc;
    – vairāk kā vēl dažas sarūsējušas karotes / katliņus tāpat tur neparādīsiet;
    – blakus ir plaša pazeme (zem visa laukuma!) ko principā varat izmantot – tur sabiedrība jūs atbalstīs, tikai pieprasiet RD;
    – ja nepietiek telpu pētniecībai – blakus ir pustukšs vecais PRI korpuss + telpas jaunajā Gaismas pilī.
    Viss, šķiet.

    • Tā vien izskatās, ka jūs ari par muzeja aizvākšanu tālāk no acīm, kur stundām jābrauc, lai nokļūtu, piem., uz Dundagas mežīem… 🙂

  4. okupācijas fakts un nozīme Atbildēt

    Pauli – atnākot jauniem sūdiem, tie vecie ir aizmirsušies …

    • tie jaunie sū jau ir veco nenovēršanas sekas !
      DDD ta nav notikusi, ir iekāpts jaunā pļekā.
      Ar NATO būtu pieticis ar atliektiem galiem !
      Tak nē – vajadzēja vēl jaunus vagarus uz ādas !

  5. Raksts pareizā laikā, jo DIEMŽĒL Latvijā vēl joprojām ir samērā daudzi “Maskavas pakalpiņi”,
    kas grib IZDZĒST no mūsu tautas apziņas tos nevainīgos ļatviešu tautas mocekļus kurus
    IZNĪCINĀJA KRIEVU OKUPĀCIJAS GADU DESMITI, gan Sibīrijas tundrās un plašumos , gan
    tepat Latvijas CENTRĀLCIETUMĀ un citur !
    Ja TEV vēl ir šaubas par šiem skarbajiem vārdiem, aizeji un apskaties PATIESĪBU “Okupācijas
    Muzeja” (pagaidu mājvietā) !!!!!

    Vidzemnieks

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (9)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nodokļu sistēmas reforma

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā, ziņo LETA/BNS. Institūts aprēķinājis, ka vidēji viens Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Latvijas Finanšu ministrija gatavojas drīzumā prezentēt priekšlikumus nodokļu sistēmas reformai.

Vai uzticaties valsts nodokļu politikas veidotāju kompetencei?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (10)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+