Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. janvāris, 2012
Drukāt

Pauls: “Krājbankas” klientu nauda ir vienkārši nozagta

Foto - LETAFoto - LETA

AS “Latvijas Krājbanka” klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora “KPMG Baltics” lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru aģentūrai LETA vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā “Krājbankā” dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

“Ko es te varu teikt – kas zagts, tas nozagts,” sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta “airBaltic”.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Pauls piebilda, ka zagta nauda laimi nevienam nenesot.

LETA jau ziņoja, ka neviens no saņemtajiem “Latvijas Krājbankas” sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, secinājis bankas maksātnespējas administrators – auditorfirma “KPMG Baltics”.

Pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram.

Administrators ir apstiprinājis FKTK savu rekomendāciju kā “Krājbankas” maksātnespējas risinājumu izvēlēties bankrotu. Ja FKTK to akceptēs, tiks sākta dokumentācijas gatavošana, kuru iesniegt tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru.

“KPMG Baltics” ir rūpīgi izvērtējis iesniegtos sanācijas priekšlikumus pēc vairākiem kritērijiem. Viens no tiem bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tostarp Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” glābšanā.

Taču saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai, norāda “KPMG Baltics”. Bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams. Līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt FKTK citu risinājumu kā bankrotu.

No “Latvijas Krājbankas” kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Telekompānijas “TV3” raidījums “Nekā personīga” 29.janvārī ziņoja, ka interesi investēt maksātnespējīgajā AS “Latvijas Krājbanka” izteikusi Krievijas finanšu korporācija “Otkritije”.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī “Latvijas Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu.

Tiesa par “Krājbankas” maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.

Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu “KPMG Baltics”, bet kā “Krājbankas” pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.

“KPMG Baltics” bija jāvērtē, vai iespējama maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” sanācija, vai arī tiks sākta bankas bankrota procedūra.

Ja tiks pieņemts lēmums, ka banku nav iespējams sanēt, tad bankas administrators rīkosies tā, lai bankas aktīvi tiktu realizēti par maksimāli augstāko cenu. Aktīvi nav obligāti jāpārdod īstermiņā, ja bankas administrators uzskatīs, ka iespējamā pārdošanas cena ir pārāk zema un tādēļ neatbilst kreditoru interesēm.

Pēc tam, kad “KPMG Baltics” saņems rakstisku tiesas nolēmumu par bankas maksātnespējas pasludināšanu, tā pārņems AS “Latvijas Krājbanka” pārvaldību no FKTK.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+