Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Pauls un Anča vērsušies ST saistībā ar “Krājbankā” palikušo naudu

krajbanka1

Vairāki cilvēki, kuru vidū ir arī komponists Raimonds Pauls un izdevniecības “Žurnāls Santa” līdzīpašniece Santa Anča, vērsušies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar “Latvijas Krājbankā” (“Krājbanka”) palikušo naudu, ceturtdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

ST vērsušies kopumā četri cilvēki, apstrīdot divas Kredītiestāžu likuma normas.

Kā raidījumam skaidroja advokāts Egils Radziņš, sūdzības iesniedzēju ieskatā patlaban tiek pārkāptas cilvēku tiesības lemt un rīkoties ar viņu īpašumu. Proti, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmo daļu lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators, bet sanācijas plāns stājas spēkā pēc apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Ir zināms, ka FKTK savu atbildi sniegs februāra beigās, taču kreditoru sapulce vispār nav sasaukta.

Sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka pretrunā Satversmē garantētajām tiesībām ir kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi. Proti, prioritāri atgūtie līdzekļi tiek novirzīti Noguldījumu garantiju fondam, tad seko darbinieki un citi un tikai tad seko kreditori.

ST lēmums par tālāko virzību jāpieņem mēneša laikā, bet, ja lieta tiks ierosināta, rezultāts varētu būt sešu līdz astoņu mēnešu laikā.

Pauls, kuram “Krājbankā” bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu, raidījumam pauda viedokli, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Viņš arī norādīja, ka neviens neuzskata par vajadzīgu viņu kā kreditoru oficiāli informēt, kas notiek bankā.

Kā ziņots, jau iepriekš Pauls aģentūrai LETA pauda viedokli, ka “Krājbankas” klientu nauda ir vienkārši nozagta. “Ko es te varu teikt – kas zagts, tas nozagts,” sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta “airBaltic”. Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls toreiz sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem. Viņš toreiz vēl nezināja, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu.

“Krājbankas” maksātnespējas administrators auditorfirma “KPMG Baltics” secinājusi, ka neviens no saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, tāpēc tā FKTK ieteica sākt bankas bankrotu. Kopumā tika iesniegti četri sanācijas piedāvājumi.

No “Latvijas Krājbankas” kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Rīgas apgabaltiesa “Krājbanku” par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+