Latvijā
Politika

Kaislības ap Kontroles dienesta amatu 16


Ilze Znotiņa
Ilze Znotiņa
Foto – Paula Čurkste/LETA

Vakar ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram bija jānosauc persona, kura uzvarējusi Valsts kancelejas (VK) organizētajā konkursā un no 1. jūnija sāktu vadīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (turpmāk – Kontroles dienestu). Taču uz preses konferenci ģenerālprokurors ieradās viens, jo situācija esot mainījusies pilnīgi negaidot. Izraudzītā persona Kalnmeieram piezvanījusi 2. maija vakarā un “palūdza iepauzēt ar nosaukšanu, jo esot nepieciešams papildu laiks, lai izvērtētu visus apstākļus un izteiktu galīgo attieksmi pret izteikto piedāvājumu”. Ģenerālprokurors informēja, ka aprīļa beigās ticies ar atlases konkursā izvirzītām divām spēcīgākajām personām un vienai no tām viņš izteicis piedāvājumu ieņemt Kontroles dienesta vadītāja amatu. “Šī persona izteica piekrišanu, un vienojāmies, ka pirmdien, 7. maijā, pulksten 12 preses konferencē tā tiek stādīta priekšā žurnālistiem,” skaidroja Kalnmeiers.

Kontroles dienests ir prokuratūras pārraudzības ie­stāde, kuras uzdevums ir saņemt, apstrādāt un analizēt ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī likumā paredzētajos gadījumos nodot šo informāciju kontroles, pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu iestādēm, kā arī prokuratūrai. Reizi četros gados ģenerālprokurors ir izvēles priekšā par jauno dienesta vadītāju. Jau 20 gadus šo dienestu vada Viesturs Burkāns. Bet, kad atklātībā nāca ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojums par Latvijas trešās lielākās bankas “ABLV” organizētajām naudas atmazgāšanas shēmām, Burkāna krēsls sašūpojās un pirmo reizi Kontroles dienesta pastāvēšanas vēsturē tā vadītāju meklēja atklātā konkursā.

Latvijas Televīzija iepriekš gan jau vēstīja, ka divi galvenie favorīti uz Kontroles dienesta priekšnieka amatu ir līdzšinējais vadītājs Viesturs Burkāns un zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa.

Ilze Znotiņa vada Ārvalstu investoru padomes maksātnespējas jautājumu un ekonomisko, kā arī finanšu noziegumu darba grupu, tomēr Kalnmeiers nenosauca personu, kura esot savākusi lielāko punktu skaitu. Tiesa, vien pieminēja, ka šī persona esot saistīta ar jurisprudenci. Nosaukt uzvārdu liedzot konkursa nolikums.

Tikmēr Znotiņa dažiem medijiem vakar atklāja, ka ģenerālprokurors ir piedāvājis viņai ieņemt šo amatu, tomēr, pirms to pieņem, viņa vēlas vienoties par izpildāmajiem īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem. Viņa uzskata, ka vislabākā vieta, kur šo vienošanos panākt, esot Finanšu sektora attīstības padome. Padomes vadītājs ir premjerministrs, tajā strādā pieci ministri, ģenerālprokurors, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un citas personas.

“Būtu jāvienojas, vai mēs esam uz vienas lapas vai arī ir tikai priekšstats, ka atnāks viens cilvēks un viss mainīsies. Esot šajā sistēmā iekšā, uzskatu, ka neviena Žanna d’Arka nepaveiks visu, kas ir darāms, tāpēc ir jāvienojas, kādas strukturālas izmaiņas un investīcijas jāveic, kāda sadarbība jāveido. Kad būsim stingri vienojušies par to, kas darāms, kā darāms un kurš tieši darīs, tad arī varēsim teikt, ka vienošanās ir panākta un esmu gatava uzņemties šos pienākumus,” aģentūrai LETA teikusi Znotiņa. Viņa uzskata, ka vienošanās tikšot panākta tuvākajā laikā.

Ģenerālprokurors gan atturējās paust savu viedokli par viņa izvirzītās kandidātes iepauzēšanas iemesliem, vien norādīja, ka tie “bija motivēti pamatā ar darba organizāciju un dažādiem citiem jautājumiem, kas saistās tieši ar dienesta darba nodrošinājumu”. Neoficiālā informācija liecina, ka šo iemeslu skaitā esot arī ģenerālprokurora vēlme līdzšinējo priekšnieku Burkānu ievirzīt Kontroles dienesta priekšnieka vietnieka amatā. Kalnmeiers informēja, ka no 1. maija Kontroles dienestā esot izveidota jauna štata vieta – vēl viens priekšnieka vietnieka amats. Uz jautājumu, kura persona ieņems šo amatu, saņēmu atbildi, ka tas vēl neesot zināms, jo vietnieku amatā iecelšot Kontroles dienesta vadītājs.

Kandidāta pārdomu iemesls varētu būt arī nepietiekamā Kontroles dienesta kapacitāte. To, ka tas ir gadiem neatrisināts jautājums, atzina arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Viņš sacīja, ka komisija valdības vadītājam uzrakstījusi ne vienu vien vēstuli, norādot, ka Kontroles dienesta resursi ir nepietiekami. Iestādē, kurā jānovērš noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tostarp darījumi, kas varētu būt saistīti ar terorisma finansēšanu, strādā nedaudz vairāk kā 30 personu.

Nav izslēgts, ka Znotiņas pārdomu iemesls ir arī atalgojums – kā liecina Burkāna amatpersonas deklarācija VID datu bāzē, priekšnieka alga ir nedaudz virs 3000 eiro mēnesī.

Ē. Kalnmeiers: “Ko sagaidu no jaunā vadītāja? Prasmi saliedēt kolektīvu un meklēt jaunus risinājumus, kā uzlabot darbu. Nevar teikt, ka Kontroles dienests līdz šim būtu slikti strādājis. Prokuratūra veica gadskārtējo Kontroles dienesta vadītāja novērtēšanu, un vadītāja darbs novērtēts kā ļoti labs, bet tas nav teicams. Pēc piecu punktu sistēmas tas atbilst četriniekam, šim dienestam būtu jāstrādā uz pieci.”

A. Latkovskis pastāstīja, ka vakar koalīcijas sadarbības padomes sēdē apspriests arī Kontroles dienesta pārraudzības jautājums. Personīgi viņš uzskatot, ka šai valsts iestādei jāatrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā, jo ministrija atbild par visa finanšu sektora regulējumu.

Arī Kalnmeiers uzskata, ka pašreizējā Kontroles dienesta pārraudzības sistēma neatbilst valstī pastāvošajam normatīvajam regulējumam. “Prokuratūra ir tiesu varai piederoša iestāde, bet tās pārraudzībā atrodas izpildvaras iestāde. Līdz ar to ir izjaukts varu sadalījums. Tas neatbilst ne Satversmei, ne Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Tas ir viens no jautājumiem, kas nākotnē tiks risināts,” sacīja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers norādīja, ka ar divām nedēļām būtu jāpietiek, lai izvirzītais Kontroles dienesta priekšnieka amata kandidāts teiktu savu galavārdu. Ja ne, būšot jārīko jauns konkurss.

 

Kontroles dienesta veikums

Fakti no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta 2017. gada pārskata:

* tiesā pieņemti 63 lēmumi par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu (kopējais apjoms –par 36,58 miljoniem);

* dienests, saņemot 87 ziņojumus par 428 darījumiem saistībā ar iespējamu terorisma finansēšanu, veicis pārbaudes, tostarp sākot informācijas apmaiņu ar ārvalstu attiecīgajiem dienestiem.

LA.lv