Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. augusts, 2015
Drukāt

Kā atpazīt un ārstēt mazasinību

anemija
Ielāgo!

* Regulāri jānodod asinsanalīzes. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks slimo vai neslimo, vienreiz gadā tās jāveic. Savai veselībai īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm.

* Jāēd pilnvērtīgs uzturs, lietojot gan gaļas, gan augu valsts produktus.

Ārsta Edmunda Jansona ieteikums: “Nevajadzētu pavasara nogurumu vienmēr saistīt ar garo ziemu. Varbūt der aiziet pie ārsta un pārliecināties, kāds ir hemoglobīna līmenis. Ja ar analīzēm viss kārtībā, tikai tad var pieņemt, ka pie vainas pavasaris. Zaļumi, svaigs gaiss un saulīte atjaunos mūsu enerģiju.”

Nespēks, nogurums, pārlieku liela miegainība – tās ir tikai dažas anēmijai jeb mazasinībai raksturīgas pazīmes. Vieni par to uztrauksies un nekavējoties dosies pie ārsta, citi uzskatīs – mazasinība taču nav mirstama kaite!

 

Katram piektajam

“Vārds anēmija grieķu valodā nozīmē asiņu trūkumu,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs Edmunds Jansons. Par to liecina laboratoriska atradne, ja ir pazemināts hemoglobīna līmenis un samazināts eritrocītu skaits. Anēmija ir tad, ja hemoglobīna līmenis vīrietim ir zemāks par 14 g/dl (normāls rādītājs ir 14–18 g/dl), bet sievietēm – zemāks par 12 g/dl (norma ir 12–16 g/dl). Sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti satur hemoglobīnu, kura galvenais uzdevums ir audu apgāde ar skābekli un ogļskābās gāzes aizvade no tiem. Ja ir anēmija, viss organisms cieš no skābekļa trūkuma jeb hipoksijas.

Nav precīzu datu, cik daudz cilvēku Latvijā slimo ar anēmiju (gan jāprecizē, ka mazasinība ir nevis slimība, bet gan dažādu patoloģisku procesu rezultāts). Daļa cilvēku par mazasinību pat nenojauš, dzīvo, strādā un ārsta palīdzību nemeklē. Iespējams, 10–15% no mums sirgst ar mazasinību.

Kas var liecināt par anēmiju

Viena no anēmijas pirmajām pazīmēm ir nogurums, kas parādās agrāk pierastas slodzes laikā: iepriekš cilvēks, piemēram, bez īpašas piepūles varēja uzkāpt trešajā stāvā, bet tagad mazasinības dēļ nepieciešams atpūsties. Vēl par anēmiju var liecināt pēkšņa miegainība. Ļoti iespējams, ka asinsanalīzēs varētu apstiprināties aizdomas par mazasinību, taču daudzi pie ārsta nesteidzas, miegainību un sagurumu skaidro ar pārlieku lielu slodzi vai neizgulēšanos.

Mazasinība galvenokārt attīstās ilgākā laika posmā, un cilvēks aprod ar notiekošo. Hemoglobīna līmenis var būt pat uz pusi zemāks par normu, taču organisms pie tā jau pieradis. Miera stāvoklī ne par ko nav jāsūdzas, bet problēmas rodas, tiklīdz sāk fiziskas nodarbības. Ja nogurums un elpas trūkums pat nelielas slodzes gadījumā turpinās vairākas nedēļas vai pat mēnešus, ar ārsta apmeklējumu nevajag kavēties. Jāveic analīzes un jānoskaidro hemoglobīna līmenis.

Vīriešiem mazasinību konstatē retāk nekā sievietēm. Reproduktīvajā vecumā reizi mēnesī, menstruāciju laikā, sievietēm fizioloģiski ir asiņu zudums, kas var būt par iemeslu dzelzs deficīta izraisītai mazasinībai. Arī grūtniecības periodā sievietes organismā dzelzs patēriņš ir lielāks. Ja bērniņa gaidīšanas laikā sākas mazasinība, tā būs arī jaundzimušajam, turklāt pirmajos trīs dzīves mēnešos padziļināsies un būs jāpieliek lielas pūles, lai to izārstētu.

Pusaudžu vecumā dzelzs nepieciešama arī muskuļu attīstībai. Ja uzturā tās trūkst, var progresēt mazasinība.


Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+