Pavasara palu trūkums Latvijai rada lielākus zaudējumus nekā plūdi 1
Zems ūdens līmenis pavasarī un mazs hidroelektrostaciju (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms Latvijas ekonomikai rada lielākus zaudējumus nekā plūdi, liecina aģentūras BNS apkopotā informācija.
Palu laikā Daugavas HES saražo aptuveni pusi no visa gada izstrādes. 2014.gada pavasarī nebija palu, tādēļ aprīlī un maijā Daugavas HES saražoja tikai 543 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas jeb 45% no iepriekšējā gada apjoma.
Ja 2014.gada pavasarī pali būtu bijuši tikpat lieli kā 2013.gadā, tad atbilstoši tā brīža elektrības cenai biržā “Latvenergo” būtu guvis papildu ieņēmumus aptuveni 30 miljonu eiro.
2013.gada pavasarī Latviju skāra postoši plūdi, Pļaviņās un Ogrē tie bija lielākie novērojumu vēsturē, un plūdu nodarīto zaudējumu kopējais apmērs valstī saskaņā ar Krīzes vadības padomes apkopoto informāciju bija nepilni trīs miljoni eiro.
Zems ūdens līmenis Daugavā pagājušajā gadā bija ne tikai pavasarī, bet arī turpmākajos mēnešos, un gada kopējais elektroenerģijas izstrādes apmērs Daugavas HES bija par 926 GWh jeb 32% mazāks nekā 2013.gadā.
Zemā ūdens līmeņa dēļ negūto ieņēmumu apmērs gadā kopumā sasniedza aptuveni 45 miljonus eiro. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Latvenergo” koncerna peļņa 2014.gadā saruka par 35,5%, salīdzinot ar 2013.gadu.
Arī šopavasar ūdens līmenis Daugavā gaidāms krietni zemāks nekā ierasts, prognozē sinoptiķi.
“Latvenergo” ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.
