Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. jūnijs, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Latvijas krievu noskaņojuma analīzei var izmantot vēlēšanu rezultātus (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Vēlēšanu komisijas locekļi atver urnu Eiropas Parlamenta vēlēšanās 142.vēlēšanu iecirknī Rīgas Kongresu namā.

Kamēr valdība vēl turpina gaidīt pasūtīto pētījumu par Latvijas krievu noskaņojumu, lai pēc tam lemtu, vai tas vispār ir rādāms plašākai publikai (nevar taču zināt, kādu “Pandoras lādi” gadīsies atvērt), patiesībā diezgan daudz secinājumus var izdarīt, arī vērtējot nupat notikušo Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus. Lai gan vēlēšanas ir aizklātas un balsojums šķietami anonīms (vēlētājam nevienam nav jāatskaitās, par ko viņš balsojis, un dažādiem uzmācīgiem aptauju veicējiem viņš var arī samelot), aiz sausajiem skaitļiem stāv zināma loģika. Ja vēlētājs izvēlas kādas partijas sarakstu un ieliek plusiņu kādam politiķim, tad saprotams, ka viņš atbalsta šā politiķa izvirzītās idejas un politisko kursu.

Partijas, par kurām pārsvarā balso krievvalodīgie pilsoņi, bija zināmas jau iepriekš, tāpēc ir viegli noskaidrot, kāds bijis to atbalstītāju skaits. “Saskaņa” – 57 863 (13,04% no vēlēšanu dalībniekiem), “Latvijas Krievu savienība” – 28 303 (6,38%), “Alternative – 16 566 (3,73%), Latvijas Sociālistiskā partija – 6817 (1,54%). Ar “Saskaņas” balsotāju motivāciju vēl var spekulēt, kā to pati partija bieži arī dara, stāstot par savu sociāldemokrātisko orientāciju un internacionālo dabu, bet atlikušās trīs faktiski raksturo to līderi un te intepretācijām daudz vietas nepaliek.

LKS līdere Tatjana Ždanoka iemieso Interfrontes revanšismu, kas tomēr laika gaitā ir ieguvis jaunu formu un piemērojies modernā Krievijas impērisma tendencēm. Līdz šim Ždanokas galvenais darbības virziens bija sūdzības par Latvijas varu un tās slikto attieksmi pret mazākumtautībām, bet šobrīd būtiskāku lomu ir ieņēmis atbalsts Krievijas agresīvajai ārpolitikai, kas izpaužas gan regulāri organizētos mītiņos, gan Ždanokas aktīvā līdzdalībā Krimas aneksijā, gan citās aktivitātēs. Būtu grūti iedomāties, ka par Ždanoku balso kāds vēlētājs, kas neatbalsta Putinu un Krievijas darbības Ukrainā.

Līdzīgi varētu raksturot arī “alternatīvo” Alekseju Mirski, kuram gan atšķirībā no Ždanokas bagāžā nav cīņas pret Latvijas neatkarību, toties viņš daudz prasmīgāk apguvis Kremļa propagandas metodes. Ždanoka vēl mēģina savas idejas ietērpt kaut cik civilizētās formās, Mirskis to dara bez ceremonijām. Par Rubiku vairāk var runāt kā par aizejošo laiku tēlu, ko var izmantot vien apvienībā ar kaut ko citu, bet ne atsevišķi.

Ap 50 tūkstošu Latvijas pilsoņu atbalsts impēriskām idejām – tas ir daudz. Bet pagaidīsim, kā ainu raksturos valdība.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Atstājot vēsturnieku izpētei LSDSP maz efektīvās darbības iemeslus, šķiet, aizdomīgi, ka SC lēni un mērķtiecīgi ir uzurpējis sociāldemokrātisko ideju nesējas lomu. Nopeļot un uzsvērti kritizējot visu labējo partiju īstenoto sociāli atbildīgo ekonomisko politiku, tiek izteiktas populistiskas idejas, kuru risināšana bez zināma ekonomiskā izrāviena nav panākama. Tomēr to iedarbība uz vēlētāju prātiem ir jūtama. SC politiķiem, šķiet, svarīgāks par tiesiskuma ievērošanu ir klajais populisms, lai turpinātu graut uzticību valsts varai. Svarīgāk par reālo situāciju valstī ir makjavelliskās nostādnes „Mērķis attaisno līdzekļus” un „Katrs redz tevi tādu, kāds tu viņam izliecies, maz tādu, kas sajūt, kāds tu esi”. Pēdējais laiks Latvijas vēsturiskajai un patiesajai sociāldemokrātijai LSDSP personā iestāties par strādājošo ekonomisko un sociālo jautājumu aizstāvi un ieņemt savu vietu valsts politiskajā dzīvē. Vai mēs to sagaidīsim? Varbūt atliek cerēt, ka SC reālā darbība saskanēs ar mūsu kopējo vēlmi, būt lojāliem mūsu kopējām mājām – mūsu neatkarīgai valstij – Latvijai. Bet vai tas ir sagaidāms no partijas, kura vairāk skatās Austrumu virzienā, nekritiski attiecas pret mūs lielā kaimiņa agresīvo politiku un kurai ir līgums ar valdošo partiju Krievijā?

  2. Par krievu kā otro valsts valodu nobalsoja 24% valsts pilsoņu. Skaits ir apmēram atbilstošs tam, ko saņem vēlēšanās SC. Arī EP vēlēšanās īpašu atkāpju nav. Atmetot liriku, viss minētais elektorāts ir pret Latvijas Valsts pastāvēšanu – tā ir skarba realitāte, kas jāvērtē drošības iestādēm un jāievēro ārēja apdraudējuma gadījumā.

  3. Vēlēšanu rezultāti ir lēts un precīzs krievu noskaņojuma indikators un tāpēc zagt pieradušai varai galīgi nederīgs.Cita lieta ja nodibinātu dāsni finansētu komisiju līdzīgu tai,kas sabiedriskā kārtā lēma izmeklēt Zolitūdes traģēdiju ir pavisam cita lieta.

    • Man gan liekas,ka bez komisijas redzama krievu attieksme pret Latviju un latviešiem. Tikai tie,kuri tiešām vēlas šeit dzīvot un sadzīvot ,nav dzirdami. Nav zināms kāpēc tas tā. Dzird tikai tos .kuriem slikti un kuri visu vēlas graut un postīt.Žēl,ka valdība nepievērš tam vērību un nepalīdz tiem apspiestiem doties prom.

Draugiem Facebook Twitter Google+