Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

Pavēste nav saņemta

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Vai tiesai ir pienākums par sēdi paziņot visiem tās dalībniekiem, arī manam advokātam, ja izskatāmajos dokumentos atrodas viņa orderis un viņš jau ir piedalījies tiesas sēdē, bet tās izskatīšanu atlika?

Varbūt manam advokātam pašam jāinteresējas, jāskatās internetā, kad viņa lietas nozīmētas un tā jāplāno darbs, lai varētu piedalīties sēdēs, par kurām vienojušies klienti? Vai tiesa var izskatīt lietu, ja ir nosūtījusi vienu vienīgo paziņojumu un tas atgriezies kā neizsniegts? Paziņojumu nesaņēmu, jo trīs mēnešus ārstējos Rīgā dažādās medicīnas iestādēs, turklāt tiesa bija izsūtījusi pavēsti ar nepareizu pasta indeksu. Ir pārliecība, ka tādēļ pavēste līdz īstajam adresātam nav nokļuvusi, jo saņēmējai ir mājdzīvnieki, un tos viņas slimības laikā kopa cits cilvēks, kurš pavēsti vispār nav redzējis. Kā šādā situācijā rīkoties, jo lieta ir izskatīta un visi termiņi apelācijai nokavēti? 
Ināra Liepājā

 

 

Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva secina, ka no vēstules nav īsti saprotams, vai tiesa skatījusi civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu, tāpēc atbilde varētu arī būt neprecīza. Visdrīzāk tā tomēr bijusi civillieta, tāpēc šādu situāciju arī mēģināsim izskaidrot.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 54. panta pirmo daļu lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu. Lietas dalībnieki ir abas puses, kā arī trešās personas vai šo pušu un trešo personu pārstāvji. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 82. panta pirmo daļu privātpersonas civillietās tiesā var pārstāvēt sevi pašas vai arī to darīt ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

Zvērināts advokāts var būt pārstāvis, kas sakarā ar viņam izsniegtu pilnvaru lietā realizē sava pārstāvamā tiesības, taču, ja tas ir orderis, advokāts sniedz tikai juridisko palīdzību, un tādā gadījumā saskaņā ar Civilprocesa likuma 54. panta pirmo daļu nav uzskatāms par lietas dalībnieku. Lūk, kādēļ viņam par tiesas sēdes vietu un laiku var arī nepaziņot.

Lai atbildētu uz jautājumu, vai tiesa var izskatīt lietu, ja ir nosūtījusi paziņojumu, bet tas atgriezies kā neizsniegts, svarīgi zināt, kāds ir personas procesuālais statuss. Ja tā ir atbildētāja, jāņem vērā Civilprocesa likuma 59. pantā noteiktais par aicināšanu uz tiesu ar publikāciju laikrakstā. Tātad, ja atbildētāja pēc pirmā tiesas paziņojuma nav ieradusies pastā izņemt ierakstīto sūtījumu, viņu aicina to izdarīt ar laikraksta starpniecību.

No vēstules satura gan var secināt, ka tiesas sēde jau vienreiz ir notikusi un tajā piedalījies zvērināts advokāts ar orderi. Tas liecina, ka tiesai vairs nebija šaubu, ka norādītajā adresē, uz kuru iepriekšējo reizi sūtīts paziņojums, atbildētāja ir sasniedzama. Līdz ar to tiesai zuda iemesls aicināt personu ar speciālu publikāciju laikrakstā.

Ja tiesas dokumenti piegādāti uz privātpersonas adresi un saņemta izziņa no pasta, ka tie nosūtīti atpakaļ, darbojas Civilprocesa likuma 56.1 panta otrās daļas prezumpcija, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā pēc to nosūtīšanas dienas, ja izmantots pasts, vai trešajā dienā, ja izmantots elektroniskais pasts. To atspēkot adresāts var, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tātad šajā situācijā tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 210. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam vēl varēja lemt par lietas izskatīšanas atlikšanu, ja prasītājs vai atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ. Taču tās ir tiesas tiesības, nevis pienākums. Ja tiesas ieskatā lietas dalībnieka neierašanās nav notikusi attaisnojama iemesla dēļ, tā tomēr ir tiesīga izskatīt šo lietu.

Ja tiešām vēstules autore ilgstoši atradusies slimnīcā un ārstējusies, tie, iespējams, varētu būt apstākļi, kuru dēļ tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 53. pantam atjauno nokavēto procesuālo termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai. To katrā ziņā izlems un vērtēs tiesa, ja tai iesniegs šādu lūgumu.

Tātad viss vēl nav zaudēts – ja ilgstoši slimojāt un varat to ar dokumentiem pierādīt, nebijāt mājās un pavēsti nesaņēmāt, tad tiesa vēl var lemt par apelācijas termiņa pagarinājumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+