Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Pāvests ieceļ 22 jaunus kardinālus 


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kā ik gadu, janvārī Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI paziņojis par jaunu kardinālu iecelšanu (vārds “kardināls” radies no latīņu cardinalis – galvenais). 22 jauno kardinālu vidū desmit ir augstos posteņos esoši Romas kūrijas darbinieki, deviņi dažādu valstu bīskapi, kā arī trīs personas, kurām ir īpaši nopelni teoloģijas mācīšanā.


 

Īpašs paaugstinājums

Kardinālu skaits ir ļoti mazs, salīdzinot ar bīskapu skaitu pasaulē – pašreiz ir 5065 bīskapi un 214 kardināli, tātad vidēji viens no 24 bīskapiem kļūst par kardinālu, norāda Katoļu baznīcas informācijas centrs. Visjaunākajam kardinālam pasaulē ir 58 gadi.

Desmit no jaunajiem kardināliem ir Romas kūrijas darbinieki. Par kardināliem iecelti arī deviņu valstu bīskapi: no Indijas – arhibīskaps Džordžs Alenherijs, no Kanādas – Toronto arhibīskaps Tomass Kristofers Kolinss, no Čehijas – Prāgas arhibīskaps Dominiks Duka, no Nīderlandes – Utrehtas arhibīskaps Villems Jakobus Eijks, no Itālijas – Florences arhibīskaps Džuzepe Bertori, no ASV – Ņujorkas arhibīskaps Timotijs Maikls Dolens, no Vācijas – Berlīnes arhibīskaps Rainers Marija Velki, no Honkongas – bīskaps Džons Tongs Hons un no Rumānijas – Fegerešas-Alba Jūlijas arhibīskaps Lucians Muresans.

Vēl pāvests kardinālu kārtā paaugstina Beļģijas Namūras diecēzes priesteri, emeritēto reliģiju vēstures profesoru Luvēnas katoļu universitātē Žuliēnu Riesu, emeritēto vairāku Romas universitāšu docētāju un konsultantu Ticības mācības kongregācijā Prospēru Grehu un emeritēto docētāju Pontifikālajā Gregora universitātē, arī ilggadējo konsultantu Ticības mācības kongregācijā, jezuītu tēvu Karlu Bekeru.

No jaunieceltajiem kardināliem 18 ir jaunāki par 80 gadiem, bet emeritētie profesori un Rumānijas arhibīskaps – vecāki.

 

Abās Baltijas valstīs vienlaikus

Līdz šim no Latvijas šajā amatā ir iecelti tikai divi kardināli – Rīgas metropolijas administrators bīskaps Julijans Vaivods 1983. gadā un Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats – 1998. gadā. Turklāt šī iecelšana 1998. gadā notika “in pectore” jeb slepenībā, un pāvests Jānis Pāvils II par J. Pujata iecelšanu par kardinālu publiski paziņoja tikai 2001. gada sākumā.

Kādi cilvēki tiek uzskatīti par cienīgiem ieņemt šo godpilno amatu, un vai var cerēt, ka drīz vēl kāds no Latvijas garīdzniekiem kļūs par Romas katoļu baznīcas augstāko amatpersonu aiz pāvesta? “Tādā gadījumā no attiecīgā Latvijas bīskapa puses būtu jābūt kādam nopietnam ieguldījumam Baznīcas attīstībā ilgākā laika posmā, lai varētu runāt par izredzēm kļūt par kardinālu,” skaidro Katoļu informācijas centrs.

 

“Kardinālu izvēle ir pāvesta ziņā. Svētais tēvs pats izvirza garīdzniekus, kuriem piešķir kardināla titulu. Saskaņā ar Katoliskās baznīcas Kanonisko tiesību kodeksu par kardinālu var iecelt garīdznieku, kurš ir ordinēts vismaz priestera kārtā, kuram ir izcilas zināšanas Baznīcas mācībā un kurš ir ievērojams ar tikumību, dievbijību un apdomību rīcībā.”

 

Aprunājoties ar kardinālu Jāni Pujatu, uzzināju, ka 2001. gadā ziņa par viņa paaugstinājumu kardināla kārtā bija pārsteigums arī viņam pašam. 1998. gadā pieņemto lēmumu pāvests Jānis Pāvils II trīs gadus bija “paturējis noslēpumā savā sirdī”. 1998. gada 21. februāra konsistorijā (konsistorijs ir kardinālu apspriede pāvesta vadībā) netika publicēts Ukrainas kardināla Marijana Javorska vārds un Latvijas kardināla vārds. Tādai rīcībai bija politisks iegansts. J. Pujats skaidro: “Iemesls tam varēja būt stāvoklis blakus valstu baznīcās, jo tajā laikā tika gatavots arī lēmums par Lietuvas kardinālu, un bija domāts publicēt šo ziņu vienlaikus par abām Baltijas valstīm. 2001. gadā arī Lietuva tika pie kardināla – par to kļuva Viļņas arhibīskaps Audris Jozus Bačkis.”

 

Svētās Silvijas baznīca

Iecelšana kardināla godā parasti Vatikānā notiek īpaši pāvesta sasauktas un vadītas kardinālu sanāksmes laikā Pāvila VI jeb vispārējo audienču zālē. Sākumā Vatikāna valsts sekretārs klātesošo kardinālu vārdā pateicas pāvestam par viņiem izrādīto uzticību, tad pasniedz kardināliem iecelšanas karti, nosaucot katra vārdu. Saņēmuši iecelšanas karti, viņi atstāj zāli, lai ietērptos kardināla drānās. Pēc tam atgriežas uz dievkalpojumu, kura laikā zvēr uzticību. Tad pāvests uzliek kardinālam bireti kā kardināla goda zīmi un piešķir titulbaznīcu Romā. Jānim Pujatam tika piešķirta Svētās Silvijas baznīca – liels, moderns, plašs dievnams. Titulbaznīcas draudzē viņš uzņemas garīgā patrona pienākumus.

Vēlāk Svētā Pētera bazilikā notiek Svētā mise, ko pāvests celebrē ar jaunieceltajiem kardināliem. Pēc svētrunas kardināls saņem amata gredzenu no pāvesta rokām kā īpašas vienotības, kopības simbolu.

Īpašos gadījumos visi kardināli sapulcējas Romā. Konklāvā viņiem jāievēl nākamais pāvests (kardināli emeritus no šī pienākuma ir atbrīvoti). J. Pujats ir piedalījies konklāvā, kas ievēlēja pašreizējo pāvestu Benediktu XVI: “Vēlēšanas notika tā – katrs kardināls gāja pie altāra un biķerī ielika zīmīti ar kardināla vārdu, kuru viņš izvirza par pāvestu. Tā kā Ticības kongregācijas prefekts Racingers iepriekšējās kardinālu un bīskapu sinodēs visbiežāk bija to vadītājs, pārējie novērtēja viņa ilgo pieredzi.”

 

Pāvesta Jāņa Pāvila II labvēlība

Kāpēc pirmais kardināls no Latvijas Julijans Vaivods tika iecelts tikai 1983. gadā? “Tā kā mūsu valsts, salīdzinot ar citām, ir ļoti maza un ticīgo cilvēku daudzums nesasniedz miljonu, tad nevaram konkurēt ar lielajām valstīm, kur daudz vairāk ticīgo. Kardināla izraudzīšanā ir svarīgi, cik ticīgo viņš pārstāv,” skaidro J. Pujats. Viņaprāt, astoņdesmitajos gados zināmu lomu spēlēja tas, ka pāvests Jānis Pāvils II, būdams no Polijas, labi izprata Austrumeiropas situāciju un vēlējās, lai arī Latvijā, kas toreiz bija Padomju Savienībā, tiktu stiprināta baznīca un būtu kardināls.

 

Uzziņa

1,13 miljardi jeb apmēram septītā daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem ir katoļticīgie.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+