Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. augusts, 2013
Drukāt

Pavisam citādā Signe Vanadziņa “Agijas Sūnas” galerijā 


Vanadzina_32

“Agijas Sūnas” galerijā līdz 4. septembrim skatāma gleznotājas Signes Vanadziņas, kā pati māksliniece saka, “tāda liela un nopietna” izstāde, kas parāda mums pavisam citu mākslinieces gleznotājas rokrakstu. Vienlaikus restorānā “Andalūzijas suns” skatāmi mākslinieces iepriekšējo gadu darbi. 


 

“ASūnas” galerijā apskatāmi 20 jauni mākslinieces darbi, kā pati māksliniece saka, interesanti, kad gleznu izmēri ir dažādi un darbos ir pavisam kas cits. “Nebūs riteņbraucēju, bumbierīšu. Strādājot pie darbiem, sauli un lietu neredzēju. Tā tas bija domāts. Man jau šķiet, ka viss diezgan labi ir sanācis.” S. Vanadziņas pēdējā lielā izstāde Rīgā notika 2007. gadā. Pati māksliniece neslēpj, ka pa šiem gadiem ir mainījies viņas kā gleznotājas radošais rokraksts. Jāatzīmē, ka S. Vanadziņa vienmēr tikusi prezentēta kā profesora Induļa Zariņa skolniece, bet šobrīd māksliniece attīstībā aizgājusi tālāk – monumentālās glezniecības virzienā. Tiem, kuri redzējuši Signes iepriekšējās izstādes un atceras viņas spilgtos bumbierus un domīgās palodzes, šī izstāde nenoliedzami būs pārsteigums.

No vienas puses, izstāde būs kārtējais apliecinājums S. Vanadziņas neparastajam koloristes talantam. Mākslinieks Jāzeps Pīgoznis, Signes darbus vērtējot, saka: “Esam pieradināti, ka Signe Vanadziņa mūs iepriecina ar savām izstādēm, kurās ieraugāms mākslinieces spēka pilnais optimisms, krāsu spožums, veiksmīgi krāsu salikumi un emocionalitāte.”

Savulaik Indulis Zariņš uzsvēris, ka jāglezno ir tikai tad, kad nevar negleznot. “Man apritāja 40, un bija pienācis tāds brīdis – izstāde ir atskaites punkts, kas palīdz labāk saskatīt, kur tu šobrīd esi, lai varētu iet tālāk,” atzīst māksliniece un piebilst, ka izstādes atklāšana bija kā sākumpunkts, vērtējums jau būs pēc tam. Kāds? Laiks rādīs.

Mākslinieces iepriekšējo gadu darbu izstāde vienlaikus notiks restorānā “Andalūzijas suns”. “Tas bija nejauši. Vispār man patīk tādas straujākas lietas un lēmumi. Tur ir izstādīti tādi darbi, kurus reti kāds ir redzējis. Izstādē ir apskatāms man diplomdarbs, kas gleznots 1997. gadā. Tas ir īpašs. Var teikt, paralēlās izstādes tapa pēdējā brīdi, bet labi varēs salīdzināt “galīgi jauno” un “galīgi veco”. Izstādē ir apskatāmi gan baloži, gan cilvēki ar lielām galvām, kas bieži nav redzēti manos darbos,” tā pati māksliniece par savām izstādēm. Tas ir lielisks veids, kā salīdzināt mākslinieces radošās darbības attīstību. Interesanta sakritība “ASuns” un “ASūna”. “Ja cilvēks sajauks un aizies uz nepareizo, tad nebūs vīlies. Vienā un otrā dabūs ko savādāku,” nosmej Signe.

Nav jau tā, kad visus sešus gadus Signe negleznoja. Bija mazākas izstādes. Viņas darbus var skatīt nelielā izstādē “Hanzas vīna galerija”. Par tur skatāmajiem darbiem māksliniece saka, tie labi iederas un izskatās kā no “dzimšanas”. “Ar odziņām, mirušu pīli, kas labi iederas pie vīniem. Lieliska iespēja gan nobaudīt labu vīnu, gan baudīt mākslu.”

Māksliniece katru gadu piedalījās arī Cēsu novada izstādēs, bet šī “ASūnas” galerijā ir tāda liela un nopietna. Savukārt 2015. gadā jau ieplānota izstāde galerijā “Istaba”. “Jocīgi, vēl nav beidzies 2013. gads, bet plānos jau 2015. gada izstāde. Tā vēl līdz šim nav bijis. Kas no tā visa sanāks, rādīs laiks,” nosaka Signe.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+