Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
31. jūlijs, 2012
Drukāt

Pavļuts: Pašreizējais zaļās enerģijas izmaksu modelis ir bezjēdzīgs

Foto - LETAFoto - LETA

Pašreizējais zaļās enerģijas izmaksu modelis ir bezjēdzīgs, intervijā laikrakstam “Diena” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

“Tas ir tāds mīts, ka, jā, zaļā enerģija ir dārgāka, bet tā ir “mūsējā”, kas rada papildu labumus (parasti gan netiek konkretizēts – kādus) un palīdz mums cīnīties pret Krievijas gāzi un naftas produktiem, attiecīgi – tā ir “labāka”. Tā spriest ir ļoti virspusēji. Šie papildu ieguvumi nespēj segt lielo atšķirību starp elektroenerģijas tirgus cenu un “feed-in” [iepirkuma] tarifu,” akcentē Pavļuts.

Viņš norāda, ka laika gaitā atbalsts zaļajai enerģijai Latvijai ir evolucionējis visai savdabīgi – “piekabinoties” dabasgāzes cenām.

“It kā vajadzētu būt tā: zaļās enerģijas tehnoloģijas attīstās, nozare kļūst efektīvāka, teorētiski arī izmaksas samazinās, līdz ar to laika gaitā atbalsts dabīgi un nesāpīgi varētu samazināties. Kas notika Latvijā? “Piekabinājās” fosilo resursu cenām un “iet” tām līdzi. Fosilajiem kļūstot dārgākiem, sadārdzinās arī zaļā enerģija. Tas ir bezjēdzīgi. Tā turpinot, nekāda ekonomikas izaugsme nespēs kompensēt šādu “šķēri”,” savu neapmierinātību ar pašreizējo situāciju pauž Pavļuts.

Komentējot, kā sistēmai būtu jāstrādā, ekonomikas ministrs norāda, ka politikas veidotājiem nevajadzētu paļauties uz savu konkrētā brīža izpratni par to, kā attīstīsies tehnoloģijas, un rīkot “skaistuma konkursus” vējam, saulei un citiem enerģijas veidiem.

“Ir jānodefinē principi – ja tu ar savu tehnoloģiju esi spējis nodzīt savas izmaksas līdz noteiktam līmenim, lūdzu, tu kvalificējies noteiktam atbalsta tipam. Neesi? Turpini strādāt. Īsi sakot – tehnoloģiju neitralitātes princips, bez izņēmuma statusiem,” skaidro valdības pārstāvis.

Otrkārt, atbalsta mehānismam ir jābūt pakārtotam tirgus cenai, nevis izolētam no tās. Patlaban cilvēki, kuri realizē šos projektus, nejūt spiedienu būt efektīviem, jo amortizācijas spilvens ir tik liels, ka nav vajadzības sekot tirgū notiekošajam.

Kā atgādina Pavļuts, ir eksperimentālas tehnoloģijas, kas, iespējams, ļaus zaļo enerģiju ražot par cenu, kas sevišķi nepārsniedz tirgus vidējo. Kā piemēru viņš min biomasas gazifikāciju.

Lielas iespējas ir arī transporta attīstībā, piemēram, Kohēzijas nākamajā periodā paredzētajā dzelzceļa elektrifikācijā.

“Vēl virziens, kurā vērts domāt, – vai vienmēr zaļā enerģija jāražo tieši pašiem, ja to lētāk varam iegādāties valstīs, kas to māk saražot efektīvāk? Zaļās enerģijas komponente mūsu enerģētiskajā bilancē saglabājas, toties nepārmaksājam,” rezumē ministrs.

Kā ziņots, līdz 2016.gada 1.janvārim Ekonomikas ministrija nerīkos konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. To paredz pirmdien valdības komitejā atbalstītie grozījumi noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+