Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Pavļuts zemniekiem sola stingrāku biogāzes staciju uzraudzību

Foto - LETAFoto - LETA

Ekonomikas ministrija (EM) sākusi darbu pie stingrāku kvalitātes un kontroles prasību izstrādes biogāzes stacijām, lai tās ražošanas procesā vairāk izmantotu lauksaimniecības atlikumus, nekonkurējot ar pārtikas ražošanu, vakar tikšanās laikā ar lauksaimnieku organizāciju “Zemnieku saeima” norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja EM pārstāvji, “Zemnieku saeimas” vadība tikšanās laikā pauda bažas par straujo biogāzes staciju skaita pieaugumu Latvijā, kā rezultātā zemniekiem samazinās pieejamās platības pārtikas audzēšanai un ražošanai, kā arī strauji palielinās zemes nomas maksas. Patlaban vidēji 70% lauksaimnieku nomā papildu zemes platības, tikmēr biogāzes staciju projektu īstenotāju piedāvātās summas pārsniedzot reālo tirgus cenu, līdz ar to zemnieks zaudē iespēju audzēt pārtikas izejvielas, piemēram, graudus.

Turklāt zemniekus uztrauc arī elektroenerģijas cenu pieauguma riski, jo biogāzes stacijās saražotā elektrība tiek iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros par vairākkārt augstāku cenu nekā vidējā tirgus cena. Tāpēc “Zemnieku saeima” uzskata, ka biogāzes rūpnīcām ir jānosaka stingrāka kontrole, tostarp attiecībā uz izejvielu ilgtspējas kritēriju ievērošanu.

Pavļuts lauksaimniekus informēja, ka EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju jau aktualizējusi šos jautājumus un sākusi darbu pie stingrāku kontroles prasību izstrādes biogāzes stacijām, lai tās neizspiestu pārtikas izejvielas, bet ražošanas procesā vairāk izmantotu lauksaimniecības atlikumus, nekonkurējot ar pārtikas ražošanu.

Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka valdībā jau akceptēti vairāki Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas paredz gan stingrāku projektu realizācijas uzraudzību, gan arī terminētu valsts atbalsta ilgumu.

Tāpat tikšanās laikā “Zemnieku saeima” atkārtoti apliecināja atbalstu EM skatījumam un piedāvājumam par biodegvielu ražošanas nozares turpmāko atbalstu, atbalsta instrumentus koncentrējot patēriņa veicināšanā, nevis atjaunojot nozarei tiešās subsīdijās, kas ir tirgu kropļojošas.

Kā ziņots, saistībā ar straujo biogāzes staciju celtniecību pēdējos divos gados par 91% pieaugušas kukurūzas platības. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem 2010.gadā uz atbalstu kukurūzas sējumu platībām pieteicās 200 pretendenti, kopumā uzrādot 5904 šīs kultūras hektārus. Savukārt šogad atbalstam pieteikušies 279 pretendenti ar kopumā 11 292 hektāriem kukurūzas platību.

Kā norādīts energokompānijas AS “Latvenergo” izdevumā “Energoforums”, Latvijā pašlaik darbojas 23 biogāzes stacijas, kas attīstījušās tieši pēdējos pāris gados. Biogāzes stacijas 2011.gadā elektrotīklā pārdeva 0,1 teravatstundu, kas ir nepilnas trīs reizes vairāk nekā 2010.gadā. Par tīklā nodoto elektroenerģiju tām samaksāts 2,7 reizes vairāk, nekā ir elektroenerģijas cena tirgū.

“Zemnieku saeima” ir dibināta 1999.gadā un apvieno 900 biedru, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+