Mobilā versija
+2.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
1. septembris, 2017
Drukāt

“Tad, kad neto alga Latvijā būs 1000 eiro, tad emigrācija apstāsies.” Intervija ar ekonomistu Gati Eglīti (40)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pretrunīgi vērtējumi pašreizējai ekonomikas attīstībai: bremzēšanās un pārkaršana, liesais un treknais gads. Pagājuši desmit gadi kopš trekno gadu beigām. Salīdzinām ekonomikas situāciju tad un tagad. Kādā attīstības stadijā esam?

Ekonomists Gatis Eglītis ir vienīgais latvietis, kurš Latvijai “aizdeva” trīs miljardus Eiropas naudas. TV ekrānos pazibējis krīzes gados, kad rādīja starptautiskos aizdevējus, bet tolaik publiski nerunāja. Tad viņš bija Eiropas Komisijas ierēdnis Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorātā (DG ECFIN), kurš nodarbojās ar Latvijas jautājumiem. Viņš bija vienīgais latvietis Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā, kurš krīzes gados te brauca un pret 7,5 miljardu aizdevumu pro-grammu izvirzīja rindu prasību, kuras te tika īstenotas. Desmit gadus nostrādājis Briselē, ar ģimeni atgriezies Latvijā. Pēc tam bijis premjeres Laimdotas Straujumas, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieks, tagad strādā attīstības finanšu institūcijā “Altum” ar garantiju un starptautiskās finanšu sadarbības jautājumiem.

Tagad gan no Fiskālās disciplīnas padomes, gan no “Vienotības” puses skan brīdinājumi, ka pārāk strauja ekonomikas attīstība nākamgad var izraisīt pārkaršanu. Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais brīdinājis, ka Latvijas ekonomikā parādās “trekno gadu” pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamām sekām. Tādi paši brīdinājumi tieši pirms desmit gadiem skanēja no toreizējā ekonomikas eirokomisāra Hoakima Almunjas. Situācija atkārtojas? Kas bija tās pazīmes, kas toreiz lika brīdināt?

Gatis Eglītis: Tolaik vairākus gadus manījām, ka Latvijas fiskālā politika bija ļoti liberāla. Lai gan ekonomikas ritentiņi griezās, bija augsts iekšzemes patēriņš un bija samērā lieli ieņēmumi budžetā, izdevumu daļa valsts budžetā tik un tā bija lielāka par ieņēmumiem. Kaut gan ieņēmumi katru gadu auga par 20 – 30%, tā vietā, lai labajos laikos kaut ko atliktu nebaltām dienām, ienākumus sadalīja tiem, kas prasīja. Tā bija kļūda. To pierādīja igauņi, kuri “drošības spilvenam” spēja atlikt 10% no IKP. Latvija dzīvoja no rokas mutē. Tā bija pirmā indikācija.

Bankas nepārdomāti strauji kreditēja, auga inflācija. Atceros, premjers Kalvītis teica, ka inflācija ir tāds ekonomistu izdomājums un ka uz Latviju tas neattiecas. Inflācija, kas 2007. gadā pārsniedza 10% un tuvojās 15%, iededza sarkano brīdinājuma lampiņu par ekonomikas pārkaršanu.

Viss gāja uz augšu – algas, ražošanas un pakalpojumu izmaksas. Bet ražošana, neraugoties uz ārvalstu investīcijām, nebija tik konkurētspējīga, lai izturētu izaugsmes tempu – to uzrādīja liels importa pārsvars pār eksportu. Šķiet, starpība bija pat 20% no IKP. Izmaksas palielinājās, kaut saražoto nespēja pārdot pasaulē. Darbaspēks aizplūda, spiežot palielināt algas. Valsts budžets bija bankrota priekšā. Tas noveda līdz sprādzienam.

Vai šī smagā piezemēšanās būtu notikusi, ja nebūtu “Lehman Brothers” bankrota, kas izraisīja banku izputēšanas vilni? Vēl joprojām daudzi teic, ka Latviju tikai parāva līdzi pasaules banku krīzei.

Latvijas gadījumā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas bija “Parex” problēma ar sindicētā kredīta atdošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Tainība 100 %

  2. LV nekas neapstājas un neapstāsies, jo… Tikko paceļ, kaut kādus, naudas pielkumus, tā paceļ arī cenas. Un tā tas viss nolīdzinās. Tāpēc, kā tauta brauca projām, tā arī brauks…

  3. Ekonomists? Tad gan vajadzēja apjēgt, ka algu augšanai pa pēdām seko tirgotāju alkatība…..

  4. Tas nozīmē kārtējais cenu leciens daudzās jomās. Ne no kā nauda neradīsies

  5. Ja Eglīša kungs būtu pastudējis arī cilvēka psiholoģiju, tad saprastu, ka viņa vēlme izvēlēties dzīvesvietu
    nav atkarīga vienīgi no algas lieluma vai citām materiālām vērtībām. Prombraucēji būs arī tad, ja alga būs
    2000 eiro un vairāk, tā ka nepārspīlēsim te ekonomisko faktoru.

    • Tās nu gan varětu bůt muļķības !
      Ja ğimeně abi vecāki katrs pelnītu 1000
      aizbraucěju bůtu minimums.Kurš normăls cilvěks var izdzīvot ar minimălo algu uz papīra,tai uz rokas vismaz vajadzĕtu būt.
      Ūdens tas pats,gaiss tas pats,bet cenas debesīs .Neierauga neviens kă tad izdzïvot.
      Besīgi !!!

  6. Diemžēl tie kas krāpjas ar PVN netaisās ieviest reversīvo PVN, jo kā tad viņi krāpsies?

  7. tad kad būs 1000 uz rokas , apkopējai?. tikai ne šinī savienībā!
    vispirms mums jāatceras būs 90, un jāiemācās saimniekot no tas kas ir

  8. Kad Latvijā būs 1000 eiro, cik būs Anglijā, Norvēģijā u. tml.?

  9. Lielākā kļūda ir skatīties uz sociālekonomisko situāciju valstī kā uz vienotu veselumu. Pastāv vairāki sociāleknomiskie slāņi paralēli, kas praktiski nesajaucas un nesaskaras viens ar otru. Mārupē dzīvojošais un Bolderājas iemītnieks patiesībā dzīvo divās pilnīgi dažādās pasaulēs un vēlas pavisam dažādu attīstību. Tāpēc skatīties uz vidējo statistiku nav nekādas jēgas.

  10. Lai nopelnītu šos ”1000 eiro uz rokas” pašlaik cilvēkam ir jāstrādā gandrīz viss darba mēnesis smagi bez brīvdienām. Tas nozīmē tikai vienu: Darba likuma normas nedarbojas: darba devēji ekspluatē/izverdzina darba ņēmējus pēc minimālās: apmēram 2.20 līdz 3.00 eiro stundā … tātad Latvijas ”valstī” darba tirgū pašlaik valda verdzība un beztiesiskums …

  11. ražo lieku naudu,par ko atklāti pateica Grieķijas krīzes laikā.(kvantitatīvā mīkstināšana,monetārā stimulēšana).Nauda tiek emitēta tādēļ,lai būtu vieglāk atdot Eiropas parādus.Polija piemēra pēc tā rīkojas ar savu zlotu.Bet eiro pakāpeniski kļūst lētāks arī pie mums.Inflācija pieaug.

  12. Vidējā alga 1000 eiro ir viegli sasniedzama – atliek vēl dažām valsts kancelejām izmaksāt prēmijas 1000 un vairāk eiro apmērā un Latvijā būs sasniegts 1000 eiro vidējās algas līmenis. Tik kāds labums, ja lielākā daļa no algām ir tālu no vidējās. Un bezdarba līmenis joprojām ir krīzes līmenī.

  13. Latvijas uzņēmēju alkatību apturēt nevar neviens, temīda arī ir bezspēcīga: vai, vai, vai, nodokļi lieli, nav ko maksāt algās, bet patiesībā nemaksā ne algas, ne nodokļus. Tik plaši tas aptverts – ik uz soļa var manīt, ka nauda iet pa taisno kabatās, aploksnēs. Un valsts vara soda tos, kuri ņem aploksnes, kau aploķšņu ņemējiem nav izvēles, ja kaut cik griba dabūt algā.

    Pie mums sit tos, kuri ziņo par noziegumu – Juri Jurašu, ka viņam ticis dots vai piesolīts kukulis, ka žurnāls IR publicē izb eigtas krimināllietas materiālus, ko doctor Bens Latkovsk NRA apsūdz par operatīvaš lietas zādzību,. kad lietu neviewns nav nozadzis, sarunaās nav slepenu ziņu, ko nedrīkst izpust. utt.
    Poikānu un Jaunalksni vajā valsts vara par par to, ka viņi atklāj fakstiski noziegumu, kā “mielojas ar valsts naudu”valsts ierēdņi, nomenklatūra, cik treknas sev iekārtojuši algas un prēmijas.

    • Aivars Benim pasviež kauliņ’, vot Benis i’ rej…

    • Ja cilvēkiem nebūtu tik ļoti bail no pŗmaiņām un mobilitātes, tak neviens neliek strādāt pie tādiem “gorje uzņēmējiem”. Ja grib lai darbu un ienākumus pienes uz paplātes turpat, kur paša pakaļa sēž, tad nevaj gauzties par savu izvēli. Tie nav iemesli, bet tika ipaša radīti attaisnojumi, lai nesaņemtos ko kardināli mainīt savā dzīvē.

  14. Neoliberālisti strautiņi, eglīši u.c. “gudrīši” vaigu sviedros strādā, lai aizbraukšana no emigrācija Latvijas beigtos. Tas notiks, to pat demogrāfi prognozē:” …pēc 100 gadiem mūsu mazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotāju skaita, tāds mazs pulciņš latviešu. Tie tad lūkos no krieviski, angliski vai ķīniski–arābiski runājošas Rīgas domes izlūgt mazu estrādīti Dziesmu svētku sarīkošanai.” Vēstures doktors, ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs
    Mežs: 2100.gadā pasaulē būs tikai 300 000 latviešu (Diena, 12.11.2010.)

  15. manas domas ir tādas , ka tagad kaut ko pamazām mainīt , Latvijā tas nav iespējams , lai kaut kas mainītos tad ir jābūt tiešā nozīmē karam , vai tos tūkstošus jāliek cietumā , citādi nekas nemainīsies , bet tā ka latvieši nav uz vardarbību , tad atliek tikai ciest un kaut kā izdzīvot , jo esam palikuši – maza tautas čupiņa , un neredzu kādu cilvēku kurš varētu vadīt valsti – tā pa īstam līdz valsts uzplaukumam – žēl , jo Latvija ir skaista valsts ….

  16. Nesmagi strādājot sanāk minimums no 2100-2900 eiro uz rokas,nu nezinu,nezinu.Papildus dzīvošana un pārējais pa brīvu.

  17. galīgi nesparotu, kur valsts pārvaldē viņš redz tos komjauniešus un čekistus??? tie tak jau gana veci , vadošos amatos tādus nevaru saskatīt?????

    • Padomā labi, kura šobrīd ir ietekmīgākā partija valstī un kādi ļaudis tajā nosaka toni 🙂

    • Visām parādībām un labumiem ir mantinieki, kuri vēl stiprāk piezīžas klāt pie komunistu un komjauniešu un čekas stukaču sagrābtiem labumiem. Paskaties vienu iestādi – Maksātnespējas administrāciju, ko kāds baņķieris TV 24 nosauca par bandu. Vai tur ir vecie komunist? Nav. Un tiesas, kas taisa “Tiesāšanās kā ķēķī”spriedumus, ko injicē tādi šlitkas un piesūta cilvēkiem druadu vēstuli, norādot ap 100 senāta spriedumu, kuri vairumā ir netaisnīgi

  18. 1.Iedzīvotāju skaita samazināšanos neietekmēs vidējās algas palielināšanās;
    2.Izglītības kopējās attīstības tendences ir negatīvas un turpina regresiju;
    3.Nodokļu politika mainīga;
    4.Palielināt algu nozīmē inflāciju, jo darbiniekam jāmaksā vairāk ,tas nozīmē ,ka izmaksas pieaug-precēm cena arī.

  19. Uz papīra drīz vidējā neto alga būs 1000 eiro!!!Pareizie cipari nespēj izmainīt sabiedrības attieksmi…jo ap 80% saņem minimālo algu un ne grama vairāk.To raksta autors nespēj aptvert un naivi cerēt ka apstāsies aizbraucēju plūsma.

    • laikam jau tādi naivie ātyri sagatavotie ekonomisti vajadzīgi- skat tik- altumam, ekfinam.u.c….

    • Beidz vaimanāt un melot! Nepazīstu nevienu, kas par 8 stundu darba laiku saņemtu minimālo. Man un visiem maniem radiniekiem alga ir 4 zīmju cipars (neviens nestrādā valsts pārvaldē), par tiem, kam ir savs mazais bizness pat nerunāju – nauda ir daudz lielāka nekā algotā darbā.

      • Pablenz uz oficiālo statistiku un redzēsi cik ir darba spējīgo un cik katram vidēji neto sanāk!!!Patreiz …..324,55 eiro.
        Vajadzēja iet skolā un iemācīties lasīt statistiku un pēc tam veikt elementāras saskaitīšanas…dalīšanas un citas darbības

  20. Bet vai dānim tas būs izdevīgi? Un vai vietējais nedir… īs par mazproduktivitāti?

  21. Prom brauc, jo neredz iespēju ietekmēt valsts pārvaldes pieņemtos lēmumus. Arī tas, ka principā nevēlas piedalīties nodokļu nemaksāšanā, kas izplatīta privātajā biznesā. Nauda seko tikai pēc tam

  22. Kad pienāks tas laiks, kad neto alga būs 1000 eiro paies vēl 20 gadi. Tad diskutēsim par neto 2000 vai 3000 eiro. Eiropā parasts mirstīgais jau tagad pelna 1500-1800….

  23. jo prom brauc jau staiguši, jā iemesli tādai ricibai, attaisnojumi tiek piemekleti tīri ekonomiski, bet reāli tie ir staiguļi. tos nenoturēs nekāda alga

    • Viesstrādnieks Āzis Atbildēt

      Tas ir dīvaini – šeit staigulis un vieglas dzīves meklētājs, bet aizbraucis strādā melnu muti un nav staigulis jau 20 gadus. Vai tik’ Jūsu apgalvojums par to, ka aizbrauc staiguļi, nav mazapmaksāta trollīša kļūda?

      • melnu muti strādājot ari šeit viš butu reāli to pašu nopelnijis (runa iet par summu kas paliek pāri kad no algas izdevumus nosedz, jo nav noslēpums ka tur dzīve dārgāk izmaksā) bet šeit viš nav ar mieru strādāt melnu muti, te viš ir baltais cilvēks, te viņam strādāt kauns. bet kā aibraucis tā lepnums paliek kautkur tālu tālu un gatavs strādāt:)

      • daļēji taisniba- bet ne daļā par to, ka šādi stereotipi valda tikai trollīšu galvās:)

    • Tava valodiņa izskatās ka jau kaut kur citur ir aizstaigājusi un pats vēl aizkavējies šaipus robežai. Atslābsti vietējā(?) padauza – ne tu zini kā ir ārzemēs, ne sajēga par to kā ir mājās. Nekur nav dārgāki izdevumi kā Latvijā, kur mazo algu saņēmēji nevar atļauties braukt ceļojumos, kas ir normāla dzīves sastāvdaļa melno darbu dartājiem ārzemēs.

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+