Foto – Valdis Semjonovs

Man ir Latvijas personas kods, taču pēc dokumentiem esmu Krievijas Federācijas pilsone. Vīrs ir Latvijas nepilsonis, arī meitai ir Krievijas pilsonība, lai gan viņa piedzima šeit. Lielāko daļu laika pavadām Latvijā, bet man Krievijā dzīvo vecāki, tāpēc bieži nākas braukt arī uz turieni.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Pašlaik Latvijas Administratīvajā tiesā ir ierosināts tiesas process (strīds par nekustamo īpašumu ar pašvaldību), taču es bieži nesaņemu vēstules no tiesas, jo nepaspēju laikā atbraukt no Krievijas. Vīram man adresētās pasts neizsniedz. Līdz ar to faktiski neesmu informēta par procesa gaitu, bieži gadās nokavēt likumā noteiktos termiņus. Kā man rīkoties šajā situācijā, jo uzticamu pārstāvi Latvijā es nevaru atrast? Vairākas reizes mēģināju, izdodot pilnvaru, bet mans pārstāvis neieradās uz tiesu, un lietu izskatīja bez manas un viņa klātbūtnes.
 Klaudija

Juriste Kristīne Krēsliņa atgādina, ka no 2011. gada Latvijā ir spēkā “Paziņošanas likums”. Šī likuma mērķis ir publiski tiesiskajās attiecībās nodrošināt iestādes un privātpersonas savlaicīgu, kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dokumentu un informācijas paziņošanu adresātam.

Latviju šķērso ciklons. Ceturtdienas gaitā laikapstākļi nemainīsies

Uz laiku pārtraukta latviešu valodā iznākušā “Forbes” žurnāla izdošana

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

Par iestādi šā likuma izpratnē uzskata arī tiesu administratīvajā procesā, tiesu (tiesnesi) administratīvā pārkāpuma lietā un Satversmes tiesu.

Par adresātu savukārt uzskata privātpersonu, kurai paziņo par tiesas dokumentu, vai citu administratīvā procesa un administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku, kas nav privātpersona, kā arī Satver­smes tiesas procesā iesaistītu privātpersonu vai institūciju – tātad personas, kurām nosūta paziņojumu vai lēmumu.

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad ie­stāde darbojas kriminālprocesa (piemēram, policija, prokuratūra) un civilprocesa (piemēram, zvērināts tiesu izpildītājs vai apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija) ietvaros.

Dokumenta paziņošanu iestāde, tostarp Administratīvā tiesa veic:

• uz vietas iestādē;

• piegādājot ar tiesas norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību;

• izmantojot pasta pakalpojumus;

• izmantojot elektroniskos sakarus;

• publiski (piemēram, ievietojot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai izvietojot tiesas un pašvaldības telpās).

Ja likumā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu, kas nodrošina saņemšanu, pēc iespējas ņemot vērā adresāta ieteikto. Tātad jums tiesai vajadzēja norādīt gan savu deklarēto dzīvesvietu Latvijā, gan arī papildus korespondences adresi Krievijas Federācijā.

Saskaņā ar likumu privātpersonai dokumentu nosūta vai nogādā uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi. Ja adresāts norādījis objektīvus iemeslus, kādēļ tas nepieciešams, dokumentu var nogādāt arī uz citu vietu. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam korespondences adresē. Ja jūs tiesai būtu norādījusi, ka Krievijā dzīvo vecāki (vēlams pievienot dzimšanas apliecību) un ka korespondenci labāk un ērtāk būtu saņemt tur, iespējams, problēmas nerastos.

Izmantojot pasta pakalpojumus, dokumentu nosūta slēgtā aploksnē vēstuļu korespondences veidā: kā vienkāršu pasta sūtījumu, kā ierakstītu pasta sūtījumu vai kā pasta sūtījumu ar paziņojumu par izsniegšanu. Jāņem vērā, ka dokumentu, kas adresātam nogādāts kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskata par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, bet ierakstītu pasta sūtījumu – septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Ja no pasta saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai arī dokuments nosūtīts atpakaļ, tas neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju (pieņēmumu), ka dokuments ir paziņots septītajā vai astotajā dienā, var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli tā saņemšanai norādītajā adresē.

Dokumentu uz ārvalstīm savukārt paziņo:

1) vēršoties kompetentā iestādē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (Latvijas Republikas Ārlietu ministrija nosūta dokumentu savai diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kas uzaicina adresātu to saņemt pārstāvniecībā vai nosūta tālāk uzņemošās valsts ārlietu ministrijai ar lūgumu paziņot adresātam);

2) ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par sūtījuma izsniegšanu, ja dokumentu nav iespējams paziņot 1. punktā noteiktajā kārtībā (piemēram, ja ar šo valsti nav noslēgts sadarbības līgums par tiesisko sadarbību);

3) izmantojot elektroniskos sakarus (ja, piemēram, dokumentos, ko adresējat tiesai, kā korespondences adresi norādīsiet savu e-pasta adresi).

Ja dokuments nosūtīts atbilstoši 2. punktam, tā paziņošanu apliecina adresāta parakstīts paziņojums par saņemšanu. Ja šāds sūtījums nav saņemts un nav arī informācijas par to, ka sūtījumu nodot adresātam nav iespējams, uzskata, ka dokuments tomēr ir paziņots sešus mēnešus pēc dokumenta nodošanas pastā.