Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. februāris, 2015
Drukāt

Nākamā ASV vēstniece Nensija Petita strādājusi gan Maskavā, gan Kijevā (4)

Petita_4

Nensija Petita

Vairāk nekā pusgadu, kopš iepriekšējais ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala atstāja amatu un atgriezās Vašingtonā, ir kļuvis zināms, ka viņa vietā stāsies karjeras diplomāte Nensija Petita (attēlā). Nākamās vēstnieces biogrāfija liecina, ka viņai ir izpratne par procesiem Austrumeiropas valstīs un to attiecībām ar Krieviju, ko ASV uzskata par būtisku pašreizējā sarežģītajā starptautiskajā situācijā.

Vēstnieci izvēlējies ASV prezidents Baraks Obama, un nesen viņu nominējis ASV Kongress. Priekšā vāl stāv savas kadences un prioritāšu izklāstīšana ASV Senāta Ārlietu komitejai, kā arī jāgūst atbalsts Senātā. Nensija Petita ASV Valsts departamentā strādā kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma. Viņai ir maģistra grāds Krievijas un Austrumeiropas studijās, ko viņa ieguvusi Mičiganas universitātē. Tādēļ nekāds brīnums nebija, ka aukstā kara gados jauno diplomāti nosūtīja strādāt uz vēstniecību Maskavā, kur viņa bija asistente kultūras nodaļā. Jāpiebilst, ka viņas vīrs Džeimss Petits, kurš arī ir karjeras diplomāts, šajā laikā strādāja kopā ar viņu vēstniecībā Maskavā. Tā ir ierasta prakse Valsts departamentā, ka diplomātu pāri tiek nosūtīti darbam uz to pašu vēstniecību, bet viņi darbojas atšķirīgās nodaļās. Ar Dž. Petitu viņa apprecējās 1981. gadā. Toreiz kāzas notikušas pēc ebreju tradīcijām, lai gan viņas vīrs ir presbiterāņu kristietis. Karjeras laikā N. Petita strādāja arī par speciālisti ASV Valsts departamenta padomju lietu apakšnodaļā un vēlāk bijusi PSRS lietu analītiķe. Pēc PSRS sabrukuma viņas ceļš kopā ar vīru atkal aizveda uz ASV vēstniecību Maskavā, kur viņ a bija atbildīga par politiskiem jautājumiem. Tolaik viņai līdzi bija arī abi bērni. Pāris piedzīvoja arī 1993. gada neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu Krievijā. Tā laikā Petiti un pārējie ASV vēstniecības darbinieki divas dienas bija patvērušies pazemes patvertnē. Maskavā Petita vēlreiz atgriezās 2003. gadā kā atbildīgā persona cīņā pret narkotikām un palika tur līdz 2007. gadam. 2008. gadā viņu norīkoja par informācijas speciālisti ASV vēstniecībā Kijevā. Vēlāk viņa turpināja darbu ASV Valsts departamenta starptautisko narkotiku jautājumu un tiesību aizsardzības birojā. N. Petitai ir bagātīgas svešvalodu zināšanas – viņa pārvalda krievu, ukraiņu, vācu un spāņu valodu.

Ja arī N. Petitu apstiprinās par vēstnieci Latvijā, šoreiz viņa jaunajā darba vietā nevarēs strādāt kopā ar vīru, jo Džeimss Petits ir iecelts par ASV vēstnieku Moldovā. N. Petita būs devītā ASV vēstniece Latvijā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Iepriekšējie ASV vēstnieki Latvijā

Ints Siliņš, karjeras diplomāts

Kā mazs puisēns ar māti Otrā pasaules kara beigās viņš devās bēgļu gaitās prom no Latvijas, bet šeit atgriezās kā ASV vēstnieks. Augstu novērtēts viņa devums Krievijas karaspēka izvešanā no Latvijas, kā arī viņa laikā Latvijā viesojās toreizējais ASV prezidents Bils Klintons. Kādā intervijā I. Siliņš atzinis, ka dažreiz Valsts departamentā kolēģi domājuši, ka viņš vairāk aizstāvot Latvijas, nevis ASV intereses.

Larijs Nepers, karjeras diplomāts

Attieksme pret Latviju parādīja, apgūstot latviešu valodu, un sava termiņa beigās jau brīvi runāja latviski.

Džeimss Hovards Holmss, karjeras diplomāts

Izteica atbalstu Latvijas centieniem iestāties ES un NATO. Laikā, kad viņš bija Latvijā, ASV notika 11. septembra terora akti. Tikmēr pret Holmsu trīs Pakistānas pilsoņi plānojuši atentātu, ko novērsusi Latvijas Drošības policija.

Braeins Karlsons, karjeras diplomāts

Arī apguva latviešu valodu labā līmenī. Savos izteikumos nevairījās kritizēt Krieviju, un kādā intervijā aicinājis tai godīgi paskatīties uz staļinisma diktatūru, kā arī atzīt Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas.

Ketrīna Toda-Beilija, Republikāņu partijas pārstāve

Iepriekš strādājusi par bērnudārza audzinātāju, bet viņas ģimene bija dāsni ziedojusi līdzekļus Republikāņu partijai. Tā saukto trekno gadu notikumos viņa saskatījusi pretrunas starp ASV un Latvijas kopīgām interesēm. Kā zīmīgākā jāuzsver viņas runa Latvijas Universitātē, kurā viņa norādījusi, ka Latvijas iedzīvotāji ir čakli. “Taču esmu arī redzējusi, kā viņus ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu – mākoņos vai pie jūras – dotajām norādēm,” sacīja vēstniece. Viņa kritizēja arī mēģinājumus manipulēt ar tiesām un drošības iestāžu likumiem. Šie izteikumi radīja lielu viļņošanos Latvijas politiskajā vidē.

Čārlzs Larsons, Republikāņu partijas pārstāvis

Otro toreizējā ASV prezidenta Džordža Volkera Buša nominēto vēstnieku Latvijā Čārlzu Larsonu prese bija nodēvējusi par “Buša reindžeru” diplomāta militārās karjeras dēļ. Viņa laikā starp Latviju un ASV tika ieviests bezvīzu režīms. Savulaik “WikiLeaks” noplūdinātie diplomātiskās sarakstes dokumenti liecināja, ka ASV diplomāti daudz konsultējušies ar Latvijas amatpersonām par Krievijas un Gruzijas karu.

Džūdita Gārbere, karjeras diplomāte

Gārberi reizēm mēdza raksturot kā vēstnieci, kas aktīvi komentē Latvijas iekšpolitiku. Jo sevišķi lielu uzmanību pievērsa viņas viesošanās partijas “Saskaņas centra” līdera Jāņa Urbanoviča mājās Latgalē.

Marks Pekala, karjeras diplomāts

Iepriekšējais ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala bieži domas par notikumiem un piedzīvoto Latvijā izteica interneta vietnē “Twitter”. Viņa laikā Latvijā, reaģējot uz ģeopolitisko situāciju reģionā, uz regulārām mācībām ieradās ASV karavīri. Kritisku attieksmi no sabiedrības izpelnījās viņa sarakste ar “Nepilsoņu kongresu”. Vēlāk intervijā “LA” viņš skaidroja, ka diplomāta darbs ir klausīties un iegūt pēc iespējas daudzveidīgāku skatu uz lietām. Pekala kā ASV pārstāvis Latvijā aktīvi iestājās par ASV kibernoziegumos apsūdzētā “Imantas hakera” Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. … Nekas, nekas, varbut si ASV vestniece ( … pec kulturiestazu atgusanu pasreizejiem zidu iecelotajiem un neokolonistiem, tadejadi ari paradis ASV labo gribu izlabot visas savas (Klintona) pielaistas kludas attieciba pret militaras 5. kolonnas atstasanu Bezabrene un tadejadi visadu kriminalo pasakumu uzziedesanas un nodrosinasanu Bezabrene … ) etisku un moralu apsverumu del, iestasies par tik pat etisko un moralisko BB un PAREX zaudejumu atlidzinajumu Bezabrenei no ASV, parskaitot so musu izskaustas un apmulkotas autohtonas tautas miljarda zaudejumu aizsardzibas ierocu iegades konta … jo sie nolaupitie dolari tacu tika parsutiti, ka uz Kaliforniju, kur Laventa tevs iedzivojas un izdzivojas tureja miljonarkluba , ta ari citur ASV no musu kaimina zemes alkatigajam bankam … un nesa miljoniem ienakumus valstij no nodoklu atmaksam, … ha, ha … !!!! !

  2. Nekādu pretenziju nebūtu pret ASV vēstniekiem, kā amerikāņu intrešu aizstāvjiem, bet kad daži no tiem pat izteikti demostratīvi izrāda kremļa intrešu lobēšanu un notiek tikpat demonstratīva klaja cionistu intrešu lobēšana, tad tas nedara godu ASV vēstniecībai un protams pašai ASV un tas kaitē Latvijas, ES un ASV intresēm!

  3. Raksturīgi, ka ebreju diplomāti vairāk ir rūpējušies par Izraēlas interesēm nekā ASV interesēm Latvijā.Šķiet, ka atkal būs nevis ASV, bet Izraēlas lobētāja ASV vēstnieces amatā.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+