Mobilā versija
+16.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
24. marts, 2017
Drukāt

Pazūdot “Daugavas vizbulim” un “skalbēm”, valoda noplicinās

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Mežsaimnieks, biologs, lauksaimniecības doktors Arturs Stalažs ir LLU Dārzkopības institūta pētnieks, kurš par organismu vietējiem nosaukumiem pastiprināti sācis interesēties pirms 16 gadiem. Toreiz Latvijas Dabas muzejā viņš sarīkojis izstādi “Skujkoku pasaule”, kur saņēmis aizrādījumu par nosaukuma “skarbā egle” lietojumu. Arturs šo nosaukumu bija redzējis kādā grāmatā, mācoties Ogres Meža tehnikumā. Toreiz viņš izlēma vākt savu datubāzi ar skuj­koku terminiem. Bet viņa jaunākajā datubāzē pusotra gada laikā ir apkopoti jau 77 tūkstoši ierakstu, kas rasti 6089 informācijas avotos.

Ābolu roze, baltā roze….

Nesen LZA Terminoloģijas komisijas sēdē A. Stalažs kā eksperts runāja par to, ka esam zaudējuši “Daugavas vizbuļa” nosaukumu, kas apzināti ir aizstāts ar “meža vizbuli”. Uz manu jautājumu, kāpēc tā noticis, viņš skaidro, ka botānikā daļa autoru strikti saista nosaukumu ar tulkojuma atbilsmi zinātniskajam. “Vizbuļi” nav “viz­bulītes”, kas ietilpst Hepatica ģintī, un jāatceras, ja runājam par tās sugas augu, kas ir zilā krāsā, tā ir zilā vizbulīte. Bet Anemone ģintī ir vizbuļi – baltie, dzeltenie un Daugavas. Pēdējās sugas nosaukumā Anemone sylvestris sugas epitets cēlies no “silva”, kas latīņu valodā ir “mežs”. “Izspiežot nosaukumu “Daugavas vizbulis”, tā vietā atzīstot “meža vizbulis”, diemžēl zaudējam nacionālas nozīmes valodas elementus, kas ietverti organismu nosaukumos,” secina eksperts.

A. Stalažs norāda, ka diemžēl mūsdienās notiek latvisko nosaukumu aizvietošana ar svešu valodu nosaukumiem, latviskotiem ģinšu nosaukumiem vai atsevišķiem jauninājumiem latviešu valodā: “Tam, kā notiek latvisko nosaukumu aizvietošana ar latviskotiem to zinātniskajiem nosaukumiem, labs piemērs ir “skalbes” – nosaukums, kas gandrīz izzudis no latviešu valodas, jo to aizstājis nosaukums “īrisi” (latviskots zinātniskais nosaukums “Iris”). Padomju gados šādu nosaukumu atšķirību veicināja arī Terminoloģijas komisija, apstiprinot vienlaikus divus nosaukumus vienai ģintij. Vērojumi mūsdienās parāda, ka dublējošo nosaukumu apstiprināšana veicinājusi vairāku latvisko nosaukumu izzušanu.”

Arturs teic, ka viņš varētu pat nolasīt lekciju kursu visiem izdevējiem, kas publicē kaut ko par organismiem, lai novērstu dažādus pārpratumus: “Piemēram, kādā tulkotajā dārzkopības grāmatā bija minētas vismaz astoņas rožu sugas, kas latviski nosauktas kā “roze”. Tātad visām astoņām sugām nosaukums ir “roze”, bet, kā lai tās atšķir, ja atmet zinātnisko nosaukumu? Vai tad būtu jāraksta roze 1, roze 2, roze 3… utt.? Nē, būtu jāraksta tikai zinātniskais nosaukums vai binārs latviskais nosaukums, ja tāds ir zināms, piemēram, ābolu roze, rievotā roze, baltā roze utt.”

Arturs Stalažs. Foto - Timurs SubhankulovsArturs Stalažs. Foto - Timurs Subhankulovs

Godži, sakura un krūmmellenes

Piemēri tam, kā notikusi latvisko nosaukumu aizvietošana ar svešu valodu nosaukumiem, ir “godži” un “sakura”. “Godži” ir ģints Lycium nosaukums ķīniešu valodā. Latviski šīs ģints nosaukums ir līcijas, bet viena no sugām ogu ieguvei, kas audzēta arī Latvijā – parastā līcija.

“Sakura” ir ķiršu nosaukums japāņu valodā. Maldās tie, kas domā, ka eksistē tikai viena suga, ar nosaukumu “sakura”, jo ir dažādas sugas, kas sastopamas Japānā.

Arturs pievērsis uzmanību arī tam, kā notiek latvisko nosaukumu aizvietošana ar jauninājumiem. Pazīstamākie piemēri ir klinšrozītes (nejaukt ar klinšrozēm!) un krūmmellenes. Viņš stāsta, ka nosaukumu “klinšrozītes” ieviesis dendrologs R. Cinovskis, lai aizvietotu nosaukumu “čužas”: “Ņemot vērā to, ka dārzkopības jomā autori ne vienmēr seko līdzi augu sistemātikai, šobrīd ar “klinšrozītēm” nu ir aizvietoti divi latviskie nosaukumi – čužas (ģints Dasiphora, neatzītais nosaukums: Pentaphylloides) un retēji (ģints Potentilla), nu literatūrā šādā vārdā jau tiek nosauktas abas augu ģintis.”

Nosaukums “krūmmellenes” tiek lietots dažādās nozīmēs – vairāku sugu, kā arī zileņu ģints (Vaccinium) nosaukšanai. “Praktiski ar “krūmmellenēm” ir ticis aizvietots latviskais nosaukums “zilenes”,” uzsver A. Stalažs. “Jāatgādina, ka Vac­cinium ģintī nav lakstaugu – tikai krūmi, tāpēc šķiet neloģiski vārdu “mellenes” papildināt ar vārdu “krūmu”. Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka nosaukums “zilenes” ir aizgūts no angļu valodas (blue­berry), ievedot kultivētās zilenes. Ģints sugām lietotie vārdi kā, piemēram, “zilenes”, “mellenes”, ir seni nosaukumi latviešu valodā. Pirms tika ieviests nosaukums “krūmmellenes”, arī kultivētās sugas tika sauktas atbilstoši tradīcijām, piemēram, vairoga zilene, Dienvidkanādas zilene utt.”

Apšu vietā papeles

Daudzus vārdus esam aizguvuši no citām valodām, piemēram, vācu pappeln ir papele (angliski – poplar). Šo vārdu A. Stalažs min kā piemēru, stāstot, ka vēsturiski Terminoloģijas komisija, veidojot latviskos nosaukumus, dažkārt vadījusies no saskarsmes valodām. Biologs skaidro, ka līdz 20. gadsimta 70. gadiem populus sugas latviešu valodā sauca par dažādām apsēm, piemēram, baltā apse, melnā apse, Kanādas apse, bet “papele” lietoja reti: “Bet Terminoloģijas komisijas savulaik lemtais ir izveidojis situāciju, ka dažām sugām vārds “papele” ir aizstājis “apsi”.” Tādējādi daudzviet Latvijā izplatītais ātraudzīgais un daudziem cilvēkiem neciešamo pūku ražojošais koks Populus balsamifera tiek saukts gan par balzama apsi, gan balzama papeli, bet tautā vienkārši – par papeli.

Aizliegts audzēt Indijas kaņepi

Arturam arvien gribas izlabot presē lasītu ziņu, kurā vēstīts par ļaudīm, kas pārkāpuši likumu, jo “audzē marihuānu”. Jo pareizi ir teikt “audzē kaņepes”. Bet marihuāna ir produkts, ko no šīm kaņepēm iegūst. “Arī likumā ir teikts, ka Latvijā aizliegts audzēt Indijas kaņepi (!), kā arī kaņepes aizliegts audzēt telpās,” atgādina A. Stalažs.

Produktu nosaukumu lietošana augu nosaukuma veidā arī ir liela problēma, norāda Arturs. Viņš skaidro, ka produktu nosaukumi nevar tikt lietoti kopā ar zinātnisko nosaukumu kā sugas latvisko nosaukumu: “Piemēram, sugas nosaukums ir “sējas lins”. Taču praktiskā literatūrā sugai piešķir nosaukumus “eļļas lins”, “garšķiedras lins”, kas patiesībā raksturo šķirņu grupas pēc iegūstamās mērķa produkcijas veida. Pareizi būtu teikt, ka sējas linam ir garšķiedras un eļļas šķirnes (precīzāk, šķirņu grupas: garšķiedras lini, eļļas lini), neliekot klāt zinātnisko nosaukumu 
Linum usitatissimum.

Ļoti bieži kā sugu nosaukumus lieto dārzeņu mērķa grupu nosaukumus atbilstoši šķirnes īpašībām un no tā izrietošā audzēšanas mērķa, piemēram, pārtikai – galda biete, lapu vai sakņu ieguvei – lapu biete un sakņu biete. Tās visas ir šķirņu grupas, kuru nosaukumam neliek klāt zinātnisko nosaukumu. Pretējā gadījumā visi nosaukumi kļūst par sugas latviskajiem nosaukumiem.”

Pievienot komentāru

Viss sākās ar "Līko gurķi". Ināra Slucka - Jūlija Cēzara lomā!Ģertrūdes ielas teātris jauno sezonu atklājis ar režisora Andreja Jarovoja iestudējumu – vienu no zināmākajām Šekspīra traģēdijām "Jūlijs Cēzars".
Draugiem Facebook Twitter Google+