Zondes “Schiaparelli” modelis.
Zondes “Schiaparelli” modelis.
Foto – UWE ANSPACH/DPA/AP/LETA

Pazudis Marsa misijā… 0

Trešdien minūti pirms zondes “Schiaparelli” saskares ar Marsa virsmu Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) zaudēja ar to sakarus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Šā gada 14. martā ar Krievijā ražoto raķeti uz Marsu tika palaists 4 t smagais mākslīgais pavadonis TGO. Šo trešdien “Schiaparelli” atdalījās no Marsa mākslīgā pavadoņa un iegāja planētas atmosfērā 121 km augstumā ar ātrumu ap 
21 000 km/h. Pēc sešām minūtēm tam vajadzēja nosēsties uz planētas virmas. Mazāk par minūti pirms nosēšanās vadības centrs zaudēja radiosakarus ar to.

Īsi pirms tam “Schiaparelli” paspēja pārraidīt daudz dažādu datu, tostarp arī par virsmu, kur tas gatavojās nolaisties, vakar preses konferencē žurnālistiem vēstīja ESA ģenerāldirektors, profesors Jans Vorners. No šiem datiem varēšot izsecināt, vai robots varēja būt nolaidies vesels vai ar konstrukcijas bojājumiem. Viņš uzsvēra, ka Marsa datus iegūst tikai ar Eiropas tehnoloģijām un ka tas ir pētniecisks pārbaudes projekts.

CITI ŠOBRĪD LASA

“ExoMars” programma ir kopīgs ESA un Krievijas kosmosa aģentūras “Roscosmos” projekts. Zonde ir apgādāta ar sensoriem un urbjiem dzīvības pazīmju meklēšanai uz Marsa. Datu iegūšanai tam baterijas pietiek maksimums astoņām dienām.

Jāatgādina, ka “Schiaparelli” projekts ir turpinājums nolaižamajam aparātam “Beagle-2”, kuru neizdevās aktivizēt pēc nosēšanās uz Marsa virsmas 2003. gadā.