Mobilā versija
+7.4°C
Gusts, Gustavs, Tālrīts
Svētdiena, 26. marts, 2017
22. oktobris, 2016
Drukāt

Pazudis Marsa misijā…

Foto - UWE ANSPACH/DPA/AP/LETAFoto - UWE ANSPACH/DPA/AP/LETA

Zondes "Schiaparelli" modelis.

Trešdien minūti pirms zondes “Schiaparelli” saskares ar Marsa virsmu Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) zaudēja ar to sakarus.

Šā gada 14. martā ar Krievijā ražoto raķeti uz Marsu tika palaists 4 t smagais mākslīgais pavadonis TGO. Šo trešdien “Schiaparelli” atdalījās no Marsa mākslīgā pavadoņa un iegāja planētas atmosfērā 121 km augstumā ar ātrumu ap 
21 000 km/h. Pēc sešām minūtēm tam vajadzēja nosēsties uz planētas virmas. Mazāk par minūti pirms nosēšanās vadības centrs zaudēja radiosakarus ar to.

Īsi pirms tam “Schiaparelli” paspēja pārraidīt daudz dažādu datu, tostarp arī par virsmu, kur tas gatavojās nolaisties, vakar preses konferencē žurnālistiem vēstīja ESA ģenerāldirektors, profesors Jans Vorners. No šiem datiem varēšot izsecināt, vai robots varēja būt nolaidies vesels vai ar konstrukcijas bojājumiem. Viņš uzsvēra, ka Marsa datus iegūst tikai ar Eiropas tehnoloģijām un ka tas ir pētniecisks pārbaudes projekts.

“ExoMars” programma ir kopīgs ESA un Krievijas kosmosa aģentūras “Roscosmos” projekts. Zonde ir apgādāta ar sensoriem un urbjiem dzīvības pazīmju meklēšanai uz Marsa. Datu iegūšanai tam baterijas pietiek maksimums astoņām dienām.

Jāatgādina, ka “Schiaparelli” projekts ir turpinājums nolaižamajam aparātam “Beagle-2”, kuru neizdevās aktivizēt pēc nosēšanās uz Marsa virsmas 2003. gadā.

Pievienot komentāru

Mikrobioloģijas jaunuzņēmums ieinteresējis vāciešus (1)Kāda liela Vācijas kompānija izrādījusi interesi par mikrobioloģijas jomā darbojošos Latvijas jaunuzņēmumu "Conelum Biotech", kas izstrādā unikālu testu konkrētu mikroorganismu atklāšanai noteiktā vidē.
Draugiem Facebook Twitter Google+