Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. maijs, 2013
Drukāt

PB: Latvijas iedzīvotāji nav atkarīgi no pabalstiem

Foto - LETAFoto - LETA

“Pētījumā neguvām apstiprinājumu izplatītajam viedoklim, ka Latvijā pastāv plaša atkarība no pabalstiem,” vakar sacīja Pasaules bankas (PB) vecākā ekonomiste Emīlija Sinota, sniedzot pirmo ieskatu Pasaules bankas teju gada garumā veiktajā pētījumā “Latvija: kurš bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?”.

 

Iepriekš amatpersonas bieži pieminēja un ilgi gaidīja šī pētījuma rezultātus, spriežot, ka tieši tas sniegšot atbildi uz jautājumu – vai ir patiess stereotipiskais pieņēmums, ka Latvijā pastāv plaša cilvēku atkarība no pabalstiem.

Labklājības ministre Ilze Viņķele preses konferencē teica – pētījums apliecinājis, ka sabiedrībā valda daudzi nepamatoti mīti un pieņēmumi. Viens no tiem ir arī tāds, ka pabalsti Latvijā ir ļoti dāsni un tos saņem “ārkārtīgi liela iedzīvotāju daļa”. PB pētījums šo pieņēmumu pilnībā noraidot. PB pārstāve E. Sinota pat vairākkārt norādīja, ka garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsti Latvijā gan krīzes laikā, gan tagad varēja būt lielāki un “tos joprojām ir iespējams palielināt”. Turklāt pabalsts bijis ļoti labi mērķēts un visbiežāk izmantots kā pagaidu atbalsta līdzeklis situācijā, kad beidzies bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš.

Pētījumā secināts, ka Latvijā pēdējo gadu laikā atbalsts sniegts vidēji 2% iedzīvotāju, lai gan maksimāli pieļaujamais rādītājs būtu 4% no iedzīvotāju kopskaita valstī. Tāpat pabalsta maksāšanas termiņš ir bijis samērā neliels, lielākoties 3 – 6 mēneši.

Bet 40% iedzīvotāju pabalstu saņēmuši tikai vienu reizi vairāku gadu laikā un saņemšanas laiks bijis neliels – no viena līdz trīs mēnešiem – un ne ilgāks par pieciem mēnešiem. PB speciāliste atzina, ka būtu vēlams palielināt pabalstu apjomu, kad ap­stākļi valstī uzlabosies. Tāpat pabalstu izmaksas termiņiem jābūt garākiem, jo atbalsts tiek sniegts visnabadzīgākajai iedzīvotāju daļai.

 

Bezdarbnieki ir dažādi

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka PB pētījums apstiprinājis – sabiedrībā izplatītais viedoklis par to, ka pabalstu sistēma mazina bezdarbnieku vēlmi strādāt, ir mīts. Pētījums arī atklājot, ka Latvijas bezdarbnieku grupa ir ārkārtīgi daudzveidīga. Viņus nevar iekļaut vienā kategorijā vai raksturot ar vienu pazīmi. Krīzes laikā 30% no visiem iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā bijušas problēmas atrast darbu.

Ņemot vērā apjomīgā pētījuma rezultātus un ieteikumus, Labklājības ministrijai (LM) līdz šā gada 1. augustam jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetam priekšlikumi, kas saistās ar sociālās drošības sistēmas pilnveidošanu turpmāk.

Uz jautājumu, kādi varētu būt pirmie soļi, kas jāveic Latvijas valdībai, PB eksperti norādīja, ka, nenoliedzami, bažas ir par augstajiem bezdarba rādītājiem. Tāpēc jāgādā, lai bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū – tai jābūt prioritātei. Tāpat jāuzlabo pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu iekļaušanās darba tirgū.

Bet, lai celtu darba ražīgumu, jāiegulda izglītībā un profesionālajā apmācībā, uzsvēra PB vecākā ekonomiste Emīlija Sinota.

 

Prēmija, 
lai atsāktu strādāt

Preses konferencē izskanēja arī citi ierosinājumi. Viens no priekšlikumiem ir atbalstīt tos cilvēkus, kuri pēc ilgā bezdarba atsāk strādāt, bet saņemtais atalgojums ir ļoti niecīgs. Šajā laikā valsts varētu atbalstīt darba devēju, lai tas savukārt palielinātu strādājošā ienākumus. Citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Austrālijā, ASV, pastāv īpašas programmas, kad strādājošais ar mazu darba samaksu turpina saņemt arī pabalstu no valsts. “Austrālijā strādājošais pirmos sešus mēnešus no valsts saņem prēmiju par to, ka atgriezies darba tirgū. Citur piemēro nodokļu atlaides vai atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Tādas programmas palīdz cilvēkam iekļauties darba tirgū,” sacīja E. Sinota.

PB eksperti kopumā atzinīgi novērtēja nodarbinātību veicinošās pro­grammas, dažādus kursus, apmācības.

 

Nepopulāri lēmumi – 
arī turpmāk

Labklājības ministre I. Viņķele uzskata, ka Latvijai, lai kļūtu par plaukstošu valsti, jābalstās uz trim vaļiem – izglītību, veselību un attīstītiem reģioniem. Izglītības sistēma nedrīkst ražot bezdarbniekus, veselības sistēmai ar pašu cilvēku līdzdalību jāno­drošina konkurētspēja, bet, raksturojot attīstītos reģionus, ministre bija skarba:

“Visvairāk mazaizsargāto un riska grupu klientu dzīvo laukos. Ir jāatmet sapnis, ka darba vietas tiks radītas kādā tālā, mazapdzīvotā vietā. Tā nebūs. Tas, ko piedāvāsim, sākotnēji būs nepopulāri risinājumi – mobilitāte un mūžizglītība.”

Ministre gandarīta atzīmēja, ka tik pretrunīgi vērtētais mobilitātes pabalsts, kas jau ieviests dzīvē, bijis pareizais risinājums. Ir doma ieviest progresīvo neapliekamo minimumu, kas nozīmē mazāku šo minimumu lielajām algām, bet mazajām algām tas būtu lielāks. I. Viņķele norādīja, ka ministrija gatava arī turpmāk virzīt tādus priekšlikumus, ko sākotnēji sabiedrība nepieņem. Piemēram, nākamā gada budžeta kontekstā esot gaidāmas būtiskas izmaiņas ģimenes valsts pabalsta (8 lati par katru bērnu) izmaksā.

 

Uzziņa

* Vairāk par pētījuma rezultātiem tiks runāts konferencē, kas notiks 3. jūnijā un kur piedalīsies Ministru prezidents, labklājības ministre un Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors.

* Zinātniskā pētījuma izmaksas ir 200 tūkstoši latu, ko apmaksā NVA no Eiropas Sociālā fonda projektam piešķirtā finansējuma. Pētījumu 30 tūkstošu ASV dolāru apjomā līdzfinansē arī PB.

* Ar pētījuma “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?” prezentācijām latviešu un angļu valodā var iepazīties LM mājas lapā: www.lm.gov.lv/news/id/4576. Latviešu valodā pētījums būs pieejams no 27. maija.

Avots: Labklājības ministrija

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+