Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

PBK vadība Lietuvā atvainojas par skandalozo sižetu un notikušo dēvē par provokāciju

LETALETA

Mediju holdings “Baltic Media Alliance” (BMA), kas Lietuvā translē telekanālu “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK), atvainojies par Lietuvā sašutumu izraisījušo raidījumu par 1991.gada 13.janvāra notikumiem.

 

“Kompānijas “Baltic Media Alliance” vārdā gribu atvainoties Lietuvas iedzīvotājiem par to, ka vienā no mūsu holdinga retranslētajiem kanāliem PBK tika pārraidīta katra lietuvieša pilsoniskās jūtas aizskarošā programma par visai valstij rūgtajiem 1991.gada 13.janvāra notikumiem,” paziņojusi BMA meitasuzņēmuma Lietuvā “BMA Lietuva” valdes priekšsēdētāja Jolanta Butkevičiene.

“Programma, kas tika parādīta mana atvaļinājuma laikā, man kā vadītājai bija nopietns izaicinājums, kuru es vērtēju kā provokāciju. Tāpēc es pārtraucu atvaļinājumu un steidzami atgriezos Lietuvā,” sacīts Butkevičienes paziņojumā.

Viņa uzsvērusi, ka gatavojas “izdarīt visu, lai tiktu noskaidrots, kāpēc programma ar šādu saturu nokļuva ēterā”.

Iepriekš holdingā BMA Rīgā aģentūrai BNS pavēstīja, ka PBK pārraidi par 1991.gada notikumiem nav veidojis, bet programmu saņēmis no Krievijas Pirmā kanāla īsi pirms tās pārraidīšanas ēterā.  Tādējādi PBK neesot bijis iespēju iepazīties ar tajā pārstāvētajiem viedokļiem. Kanāls arī informēja – tāpat kā citos analoģiskos gadījumos, kas skar plašsaziņas līdzekļus, arī šajā gadījumā par autorraidījumā “Cilvēks un likums” paustajiem viedokļiem atbildība vispirms jāuzņemas konkrētās programmas autoriem un personām, kuras šos viedokļus izteikušas.

PBK pašlaik gatavo vēstuli programmas “Cilvēks un likums” vadītājam Aleksejam Pimanovam. PBK cer, ka tas dos iespēju elektroniskos plašsaziņas līdzekļus uzraugošajām institūcijām uzklausīt otras iesaistītās puses viedokli un sekmēs izsvērta lēmuma pieņemšanu, kas atbilst Lietuvas un Latvijas likumiem. PBK ir gatavs piedāvāt savu Lietuvas lokālo ziņu informatīvo platformu “Lietuvas laiks” Lietuvas sabiedrības pārstāvjiem sava viedokļa paušanai par šo problēmjautājumu.

Jau vēstīts, ka Lietuvas Radio un televīzijas komisija  otrdien paziņoja, ka ir pieprasījusi PBK atsaukt melīgo informāciju, kas pausta nesenajā pārraidē par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā, un atvainoties Lietuvas iedzīvotājiem. “Komisija aicina PBK atvainoties Lietuvas iedzīvotājiem par tādas informācijas izplatīšanu, kas var aizskart viņu pilsoniskās jūtas,” paziņojumā norādīja Lietuvas radio un televīzijas uzraugs.

Pēc pārraides Lietuvas otrais lielākais maksas televīzijas tīkls “Cgates” pirmdienas vakarā uz laiku pārtraucis translēt Latvijā reģistrēto PBK.

Piektdien PBK pārraidītajā Krievijā sagatavotajā raidījumā “Cilvēks un likums” Krievijas pilsonis Mihails Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvārī Viļņā komandēja padomju specvienības “Alfa” grupu, kas uzbruka Viļņas televīzijas tornim,  un citi raidījuma dalībnieki noliedza, ka šāds uzbrukums vispār noticis, ziņo portāls “15min.lt”. Lietuvā noliegt, ka 1991.gada 13.janvārī notika uzbrukums Viļņas televīzijas tornim, ir noziegums.

Par šo raidījumu pēc savas iniciatīvas sākusi izmeklēšanu Lietuvas Radio un televīzijas komisija. Tās priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns aģentūrai BNS pastāstīja, ka komisija izvērtēs raidījuma atbilstību Lietuvas likumiem, kā arī pieļāva iespēju, ka vajadzības gadījumā varētu vērsties Latvijas institūcijās, lai PBK sodītu ar naudassodu, jo PBK ir reģistrēts Latvijā.

Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska BNS teica, ka pēc Lietuvas mediju uzrauga lūguma tā pieprasījusi PBK raidījumam par 1991.gada 13.janvāra notikumiem ierakstu.

Padomju armijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un Komunistiskās partijas neveiksmīgajā mēģinājumā gāzt Lietuvas   valdību, kas bija pasludinājusi valsts neatkarību, 1991.gada 13.janvārī gāja bojā 14 mierīgie iedzīvotāji un vairāk nekā 1000 tika ievainoti, kad padomju varas pārstāvji mēģināja ieņemt   televīzijas   torni  un Lietuvas radio un   televīzijas  ēku Viļņā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+