Pēc 1. aprīļa sodīs maigāk 0
No 1. aprīļa stājusies spēkā virkne grozījumu Krimināllikumā, daļa no kuriem paredz mazākus sodus. Piemēram, vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem samazināts minimālais sods, par mantiskiem noziegumiem vairāk sodīs ar naudas sodiem un piespiedu darbu, par bēgšanu no cietuma līdzšinējo trīs gadu vietā varēs sodīt tikai ar gadu.
Sabiedrībā jau radies uztraukums par šo pretimnākšanu noziedzniekiem, likumdevēju mērķis – plašāk lietot alternatīvus soda veidus un samazināt cietumsodu par smagiem noziegumiem vidējo rādītāju no sešiem uz četriem gadiem – daudziem nav skaidrs.
Advokāts Edgars Štāls nenoliedz, ka viņš un viņa kolēģi jau labu laiku cenšas vairākas lietas izskatīšanai tiesās aizvirzīt uz laiku pēc 1. aprīļa, kad tiesa varēs būt maigāka: “Uzskatu, ka grozījumi ir pareizi, tie paredz adekvātākus, reālajai situācijai atbilstošākus sodus. Bet kādu iespaidu uz sabiedrību atstās šie grozījumi, rādīs tikai laiks.”
Tuvāk Eiropai
Kā skaidro Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, līdz šim Krimināllikumā joprojām tika saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma, Latvijā brīvības atņemšanas sodi bijuši ievērojami garāki nekā citviet Eiropas Savienībā.
“Turklāt ne tikai garāki: Latvijā likumpārkāpēji tika notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona neradīja reālu sabiedrības drošības apdraudējumu.
Ļoti bargi bija sodi par mantiskajiem noziegumiem – zagšanu, krāpšanu, par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai. Vidējais ieslodzījuma laiks – gandrīz seši gadi. Citās Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir ap diviem gadiem.
No 48 Eiropas valstīm Latvija ir otrajā vietā iedzīvotāju skaita ziņā (procentuāli), kas atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. Jāņem vērā arī tas, ka brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem. Tāpēc grozījumi paredz palielināt naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru. Šie sodi ir pietiekami efektīvi un lieli, un valstij šo sodu īstenošana būs ievērojami lētāka,” teic I. Gratkovska.
Vienlaikus viņa vēlas nomierināt sabiedrību: bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem, tātad tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai arī turpmāk.
I. Gratkovska uzskata, ka grozījumi palīdzēs novērst nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidos vienveidīgāku tiesu praksi. Noziedzības līmenis, viņasprāt, nepalielināsies, bet tieši pretēji – samazināsies.
Tikšot atslogots policijas darbs
Pēc Tieslietu ministrijas domām, grozījumi tiesām ļaus individualizēt soda noteikšanu atbilstoši nodarījuma smagumam, sabiedriskajam kaitīgumam, kā arī vērtējot vainīgā personību. Varēs kombinēt sodus, piemēram, piemērojot brīvības atņemšanu, būs iespēja vienlaikus piemērot piespiedu darbu, ko persona izcietīs pēc atbrīvošanās no cietuma. Sodu varēs noteikt arī prokurors, tādējādi nesūtot krimināllietu uz tiesu. Ministrija sagaida, ka prokurori aktīvi izmantos šo iespēju, tādējādi būtiski atslogojot tiesu darbu.
Palielināsies Probācijas dienesta loma, jo prognozējams piespiedu darbu piemērošanas pieaugums. Tādējādi Probācijas dienesta ļaudīm mazāk būs jārūpējas par nosacīti notiesātajiem, kuru būs mazāk, bet vairāk par tiem, kam piespriests piespiedu darbs.
Dekriminalizējot maznozīmīgos nodarījumus, tiks atslogots policijas darbs, tādējādi policija vairāk savus resursus varēs novirzīt smagāku noziegumu izmeklēšanai.
Cietuma vārti atvērsies?
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte uzsver, ka 1. vai 2. aprīlī cietumu vārti uzreiz neatvērsies un šajā dienā neviens no ieslodzījuma vietām atbrīvots netiks. Soda izpildes iestādēm mēneša laikā jāpārskata visas notiesāto personu lietas un nepieciešamības gadījumā jāiesniedz tiesai iesniegumi par tiesu spriedumu grozīšanu vai personas atbrīvošanu no soda izciešanas. Pēc tam tiesas trīs mēnešu laikā rakstveidā izskatīs iesniegumus un pieņems lēmumu.
“Līdz šā gada 20. martam esam apzinājuši aptuveni 1300 notiesāto personu lietas, par kurām pēc 1. aprīļa tiks nosūtīti iesniegumi tiesām. Precīzi dati būs zināmi pēc 1. maija. Pēc šiem 1300 sagatavotajiem iesniegumiem atbrīvotas varētu tikt aptuveni 100 personas, bet to lems tiesa. Kopumā mums jāizskata aptuveni 4500 lietu,” stāsta V. Puķīte.
Fakti Grozījumi pilnā mērā attieksies tikai uz tām personām, kas izdarīs nodarījumus pēc 2013. gada 1. aprīļa, kā arī personām, kas vēl līdz minētajam datumam nebūs notiesātas. Ir paredzēta ierobežota labvēlības principa īstenošana attiecībā uz jau notiesātajām personām, piemēram, notiesātajiem brīvības atņemšanas soda apmērs tiks samazināts līdz jaunajam maksimālajam soda apmēram, ja tam piemērotais brīvības atņemšanas sods ir lielāks par jauno maksimālo soda apmēru. Tā kā tiesas praksē reti līdz šim ir piemērojušas maksimālos brīvības atņemšanas sodu termiņus, tad kopumā nebūšot daudz tādu notiesāto personu, uz kurām attieksies šie labvēlības noteikumi. No soda izciešanas atbrīvos tikai tās personas, kuru nodarījumi ar grozījumiem tiek dekriminalizēti. |
Viedokļi
Tukuma rajona prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs: “Veicot grozījumus, likumdevējs vēlējies sasniegt vairākus mērķus vienlaikus. Primāri grozījumi Krimināllikumā vērsti uz pašreizējo kriminālsodu politikas maiņu, lai sekmētu likumu ievērošanu un atturētu notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas.
Likumdevējs vēlas samazināt vidējo brīvības atņemšanas sodu notiesātām personām, tā vietā liekot akcentu uz alternatīvu sodu biežāku un plašāku piemērošanu, kas, kā rāda pētījumi, varētu atturēt no recidīva. Krimināllikums kļuvis modernāks, no tā izslēgtas normas, kas neatbilst vispārpieņemtai starptautiskai praksei.
Mēs, juristi, bijām jau ieslīguši zināmā rutīnā, bet tagad būs jauna analīze, jauna prakse, visiem būs jākustina pelēkās šūniņas. Sāpīgākais, ka vismaz kādu gadu no skapja kā spoki līdīs ārā lietas, kurās nav stājies spēkā spriedums un kuras nāksies skatīt no jauna, piemēram, tādas kā Jēkabpils policistu lieta.”
Rīgas Apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte: “Tiesnešu darbā lielas ietekmes nebūs, jo tiesneši lietas skata ne tikai atbilstoši likumam, bet arī būtībai, taisnībai un faktiem. Sodi arī turpmāk būs atbilstoši nodarījumiem.”
Valsts policijas Ludzas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Oskars Točelovskis: “Attiecībā uz tām izmaiņām, kas paredz maigākus sodus, nekā laba neredzu un no savas praktiskās pieredzes noziedzības apkarošanā varu teikt, ka nekā laba arī negaidu.”
