Kas 20 gados kļuvis dārgāks? Šādu jautājumu uzdevis mūsu lasītājs Alberts Smiltenē (dzimis 1913. gadā) un sācis rēķināt. Tā nu atklājies, ka vairākām precēm cena augusi pat desmit reizes. 
Lūk, Alberta saraksts:

Lasītākie

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Lasīt citas ziņas

1. Tramvaja un trolejbusa biļetes cena kāpusi desmit reizes.

2. Laikrakstu cena arī pieaugusi desmitkārt.

Tuvākajās dienās virs Eiropas būs visai interesanta sinoptiskā situācija. Ko tas nozīmē Baltijai?

Nobela Miera prēmijai nominēts pret Ukrainu vērstās agresijas līdzdalībnieks

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela

3. Cigarešu cena no “Prīmas” 12 santīmiem pacelta vismaz desmit reizes.

4. Labas maizes cena no ķieģelīša 12 sant. pacelta desmit reizes.

5. Vājpiena cena no 3 sant. litrā pacelta līdz 30 sant./l.

6. Benzīna cena no 7 sant. litrā pieaugusi vairāk nekā desmit reizes.

7. Suņu kucēniem, kurus visur slīcināja, tagad cena no nulles pieaugusi līdz mākoņiem.

8. Maksa par viena zoba izraušanu pieaugusi no 3 līdz 30 latiem.

9. Priekameitu Rīgā varēja nopirkt par 2 latiem – tagad par 20 latiem.

10. Prieks vienīgi mūsu daiļajām sievietēm – agrāko trīs aršīnu drēbes vietā vienai kleitai tagad pilnīgi pietiekot ar 30 centimetriem un vēl drēbe paliekot pāri.

Vai patiešām visām uzskaitītajām precēm un pakalpojumiem nominālvērtība augusi desmit reizes? Atgādināšu, ka pirms 20 gadiem – no 1992. gada maija – mūsu valstī izmantoja Latvijas Bankas noteikto pagaidu naudas zīmi Latvijas rubli, ko tautā sauca par “repšiku”, jo Latvijas ekonomiku smagi ietekmēja tā brīža oficiālā maksāšanas līdzekļa – PSRS rubļa – inflācija.

1993. gada sākumā minimālā pensija bija 3000 rubļu, bet vidējā alga – 8500 rubļi. Spriežot pēc tā laika “Lauku Avīzēm”, 1 kg vislētākās cūkgaļas maksāja 165 rubļus un 1 kg biezpiena – 75 rubļus. Vislētākās brilles varēja nopirkt par 300 – 400 rubļiem, importa rāmjus par apmēram 1000 rubļiem, bet diennakts viesnīcas “Rīga” divvietīgā numurā izmaksāja 845 rubļus. Laikraksts “Lauku Avīze” 1993. gada sākumā maksāja 16 rubļus abonentiem (kioskos līgumcenu), bet vēlāk – 8 santīmus. Kā zināms, tagad kioskos “Latvijas Avīze” maksā 49 santīmus.

Pirmās atjaunotās 5 latu papīra naudas zīmes apgrozībā tika laistas 1993. gada 5. martā. Pakāpeniski apgrozībā nonāca arī 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes, kā arī monētas ar 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 latu nominālvērtību. Latvijas rubļus izmantoja līdz 1993. gada 18. oktobrim. Vienu latu mainīja pret 200 Latvijas rubļiem.

Dažādu preču un pakalpojumu cenu kāpums jāskata ekonomiskās izaugsmes kontekstā – pēdējie 20 gadi nesuši mums lielas pārmaiņas it visā, skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena. “Jāatceras, ka visstraujāk tas notika tieši 90. gadu sākumā cenu un tirdzniecības liberalizācijas ietekmē, ko izraisīja PSRS sabrukums un sāktās ekonomikas strukturālās reformas. Piemēram, 1992. gadā inflācija sasniedza pat vairāk nekā 900%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.” E. Urpena skaidro, ka tajā pašā laikā pēdējos 20 gados ir auguši arī iedzīvotāju ienākumi: “Pārrēķinot minimālā darba alga 1992. gada janvārī bija 2,30 lati, bet 2012. gada janvārī – 200 lati. Pensionāru ikmēneša pensijas vidējais lielums 1991. gadā bija 0,78 lati, bet 2011. gadā – 178,18 lati. Vidējā bruto darba alga pieaugusi no 5,6 latiem 1991. gadā līdz 464 latiem 2011. gadā.”