Foto-LETA

Pēc 42 gadu pārtraukuma koncertdzīvi atsāk Zinātņu akadēmijas koncertzāle 9

Oficiālā atklāšanas koncertā sestdien, 20. septembrī, skatītājiem durvis vēra jauna koncertvieta Rīgā – pēc 42 gadu pārtraukuma koncertdzīvi atjaunotā veidolā atsāka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnes amfiteātra zāle ar skatuvi.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Tā turpinās savu darbu kā “Rīgas koncertzāle” ar 750 skatītāju vietām, orķestra bedri un, iespējams, skanīgāko akustiku Rīgā. Publikas interese par jauno koncertvietu ir liela – atklāšanas koncerta biļetes bija izpārdotas.

Koncertzāles renovācijas izmaksas ir aptuveni 300 000 eiro, kas nav vēl galīgā summa, jo rodas dažādi neparedzēti izdevumi, iepriekš “Latvijas Avīzei” atzina Juris Millers, koncertzāles atjaunotājs un nomnieks, pazīstamais izklaides pasākumu producents.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr LZA prezidents Ojārs Spārītis atklāja, ka LZA plānojusi “atdzīvināt” 1972. gadā ugunsgrēkā cietušo un pēc tam neizmantoto koncertzāli jau “treknajos gados”, taču toreiz sāktā iniciatīva – izstrādātie projekti un papildu līdzekļu piesaistes plāni – līdz ar krīzi palikuši dziļi atvilktnēs.

“Sabiedrībā ir neviennozīmīgi viedokļi par to, kā izturēties pret šo padomju laika kultūras un arhitektūras mantojumu, tomēr pasaulē uzskata, ka viss, kas ar mums noticis, ir mūsu vēsture. Augstceltnes ēka ir ekskluzīva, te ir sarežģīta arhitektūra, ir marmors, bronza, cēlkoka paneļi, ģipša ciļņi, interesants dizains,” uzskata Spārītis.