Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. septembris, 2015
Drukāt

Pēc 800 jaunu salu atklāšanas oficiāli paplašināta Igaunijas teritorija (4)

Foto - visitestonia.comFoto - visitestonia.com

Kartogrāfi Baltijas jūrā atklājuši vairākus simtus līdz šim neatpazītu salu. Šo atklājumu rezultātā Igaunijas teritorija oficiāli kļuvusi par 100 kvadrātkilometriem plašāka, informē visitestonia.com.

Kopš pēdējiem jaunajiem salu atklājumiem Igaunijā pagājis jau vairāk nekā 20 gadu, bet nu pēc pēdējiem kartogrāfu veiktajiem pētījumiem atklājies, ka
Igaunijas teritorijai pieder nevis 1521 sala, bet gan 2222 salas, bet, tām pieskaitot arī jaunatklātās saldūdens salas, – 2355. Šis atklājums veikts, pateicoties Igaunijas Zemes padomes pētījumiem, kas veikti topogrāfiskās kartes atjaunošanai, izmantojot aerofoto un lāzerskenēšanu. Līdz šim tika izmantoti primitīvāki PSRS laikā veikti pētījumi.

Baltijas jūrā jaunatklātās salas ir ļoti nelielas, un tikai 318 no tām teritorija pārsniedz vienu hektāru. Taču visu šo salu pievienošana Igaunijas valsts teritorijai nozīmē, ka Igaunijas sauszemes teritorija kļūst par 100 kvadrātkilometriem plašāka.

Tāpat pētījumu rezultātā izdevies noskaidrot, ka Igaunijas valsts ziemeļu un rietumu daļā ir palielinājies vidējais zemes augstums virs jūras līmeņa. Veiktie pētījumi ļāvuši fiksēt arī vētru un mainīgā ūdens līmeņa rezultātā radušās krasta līnijas izmaiņas.

No visām apzinātajām Igaunijas salām vien 14 ir lielākas par 4 kvadrātkilometriem. Tās ir Sāremā, Hījumā, Muhu, Vormsi, Kasāre, Naisāre, Kihnu, Mazā un Lielā Pakri, Roņu sala, Abruka, Vislandi, Prangli un Omusāre, Lielākā daļa Igaunijas salu ir mazākas par 0,1 km² un ir pārāk mazas, lai ieinteresētu tūristus. Neskatoties uz brīnišķīgajām ainavām, parasti tur atrodas tikai mazi ciematiņi, un pieejamais serviss ir ļoti ierobežots. Lielākais skaits šādu mazāku salu un saliņu atrodas Veinameri Baltijas jūras šaurumā.

Igaunijas salas ir aizraujošas savā dabas un kultūras dažādībā. Dabiskā vide un ar meldriem aizaugušie līči nodrošina patvērumu un aizsardzību no
ienaidniekiem (un dažreiz arī cilvēkiem) daudzveidīgiem floras un faunas pārstāvjiem, jo īpaši putniem.

Interesanti, ka salas 20. gadsimta sākumā ir bijušas par iemeslu konfliktam starp Latviju un Igauniju, jo Latvija centās savā teritorijā iekļaut Roņu salu, kas Latvijas krastiem atrodas tuvāk nekā Igaunijai. Tomēr šis mēģinājums cieta neveiksmi, un kopš 1919. gada Roņu sala oficiāli iekļauta Igaunijas sastāvā.

Plašāka informācija par Igaunijas dabu un tūrismu atrodama Igaunijas oficiālajā tūrisma informācijas vietnē www.Visitestonia.com

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kad saliks laipas, iznāks vēl viena sāmu sala. Būs vieta kur sarīkot dziesmu svētkus. Latvieši varētu nākt talkā sābriem un noīret salu saviem dziesmu svētkiem. Raimonds Pauls var uztaisit Bundzenieku Repsodiju Zilumos (BRZ). Lēti un labi. Nemaz nevajaga flirtēt ar Maskavu.

  2. Ronju salaa nedziivoja ne igaunji, ne latvieshi, bet gan kautkaada zviedru tauta.

  3. Tak izstāstiet igauņiem, ka akmens jūrā nav sala.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+