Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
19. novembris, 2017
Drukāt

Aizbraucēji pēc atgriešanās Latvijā saskaras ar grūtībām atrast darbu, zemām algām un dzīves dārdzību (26)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Zemas algas, dzīves dārdzība, grūtības atrast darbu un iekļaut savus bērnus vietējās skolās, – tās ir tikai dažas no problēmām, ar kurām saskaras ģimenes, kuras pēc svešumā pavadītiem daudziem gadiem tomēr pieņēmušas lēmumu atgriezties Latvijā, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Kristīne Ratniece pielika punktu septiņu gadu ilgajai dzīvei Anglijā, jo ilgojās pēc mājām un vēlējās, lai četrgadīgais Ričards un divus gadus jaunā Emīlija augtu latviskā vidē. Nedēļu pēc atgriešanās sieviete ir sajūsmā, ka beidzot ir māju un piederības sajūta, taču šajā īsajā laikā darba meklējumi jau sagādājuši vilšanos. “Padzīvojot pirmo nepilno nedēļu, es esmu sapratusi, ka Latvijā ir ļoti mazas algas, arī minimālā. Es uzskatu, ka minimālajai algai jābūt vismaz 500 eiro, jo arī nodokļi, ko atvelk nost, tie 200 eiro, ir daudz. Cenas, kad ieej veikalā, ir tādas pašas kā Lielbritānijā un pat augstākas, tad padomājiet paši, tas ir neprātīgi.”

Vēl esot Lielbritānijā, bijis neiespējami atrast darbu Latvijā. Lai arī reemigrācijas plāns, kuram finansējums beidzās pagājušajā gadā un daudzi nosauca par izgāšanos, paredzēja motivēt uzņēmējus noturēt darba intervijas ar „Skype” video, uzņēmēji Latvijā to noraidot. Tāpat Kristīne ar nožēlu secina, ka reemigrācijas plānam iztērēta liela nauda, bet ideja par vienas pieturas aģentūras izveidi tā arī nedarbojas.

Zaķu ģimene atgriezās atpakaļ uz Talsiem no Anglijas pirms gada. Ar sešu gadu garumā Anglijā gūto iedvesmu Dainis tūlīt pēc atbraukšanas vēlējās Talsos izveidot savu mazo uzņēmumu, taču neriskēja Latvijas nestabilās nodokļu politikas un visu laiku mainīgo prasību dēļ. “Esot tur Anglijā, to stabilitāti tā kā izjutu vairāk, jutos vairāk drošs par savu nākotni, kā es ģimeni pabarošu vai samaksāšu par nākotni. Te tā kā nejūtu. Anglijā es to pirmo reizi izjutu, ka darba iespējas ir lielākas, un nebija nevienā brīdī sajūta, ka es varētu palikt bez darba vai maizes mutē, es zināju, ka vienmēr kaut kādu darbiņu atradīšu,” stāsta Dainis.

Kā jaunajai ģimenei dzīve Latvijā esot pārāk dārga, tāpēc, piemēram, autiņbiksītes joprojām tiek pirktas Anglijā. Cenas Latvijā esot pārāk uzskrūvētas. Taču kopuma par ikdienas dzīvi Talsos Dainis ar ģimeni nesūdzas un ne reizi nav bijusi doma atkal kravāt koferus emigrēšanai prom. Arī dēls Patriks iejuties Latvijā labi. Viņš citiem reemigrantu bērniem skolā palīdz integrēties Latvijā. “Man šeit patīk, jo te ir daudz kas, ko darīt. Te ir liela jūra, foršs ezers. Anglijā man patika, ka tur daudz veikalu. Es negribu atgriezties Anglijā,” saka Patriks.

Tikmēr pēc Strasbūra nodzīvotiem 18 gadiem Kristīne Lauriņa ar ģimeni atgriezusies Latvijā pirms četriem mēnešiem. Tagad Kristīne strādā par franču valodas skolotāju Cēsu Draudzīgā Aicinājuma Valsts ģimnāzijā, Cēsu jaunajā skolā un pasniedz franču valodu arī pieaugušajiem. Pēc reemigrācijas Kristīne tagad pavada ikdienu starp darbu Cēsīs un ģimenes mājvietu Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā. Kristīnei būtu vēlme, lai valsts daļēji kompensētu laucinieku izdevumus par braukšanu uz darbu. Iespējams, tas spētu apturēt cilvēku migrāciju prom no laukiem un lauku izmiršanu.

Turklāt agros rītos un vēlās pēcpusdienās Kristīnei jāapstājas vēl pa vidu Raunas novada Drustu pagastā. Tur bērni mācās Drustu Tautskolā ne tikai latviskuma ieaudzināšanas īpašās programmas dēļ. Kristīnes dēls un meita dzimuši, auguši un skolas gaitas sākuši Francijā, bet, izņemot Drustu Tautskolu, neviena cita skola neesot spējusi nodrošināt skolotājus-asistentus. Pat ne Cēsis, kas sevi sauc par reemigrantu čempioni. Tā esot vispārēja valstiska problēma.

„Diemžēl pašlaik ir situācija, ka ir pašvaldības, kas to atbalsta un ir tādas, kas to neatbalsta, un arī tas, ka naudiņa tiek sadalīta ne tajā īstajā laikā. Bērns atbrauc brīdī, kad naudiņa jau sadalīta, un tad nekā. Es tiešām zinu ļoti daudzas ģimenes, kas neatgriežas tieši šī iemesla dēļ, jo viņi ir pārliecināti, ka bērni neintegrēsies. Ir ļoti daudzas ģimenes, kas atgriežas, bet aizbrauc atpakaļ skolas dēļ,” stāsta Kristīne.

Kristīne uzskata, ka valstiskā līmenī lielākajā daļā skolu būtu jārod iespēja reemigrantu bērniem un bērniem no etniski jauktajām ģimenēm iziet latviešu valodas intensīvos kursus vēl pirms mācību gada sākuma.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Ar tadu atieksmi,un ar tadam algam daudzi vienkarsi paliks tur,kur var normali audzinat un uzturet berninus.Jo musu valsts doma tikai par sevi,un par saviem labumiem.Cenas ir ta uzskruvetas itka mes pelnitu baigo naudinu.Un kamer tas bardaks nebeiksies,cilveki,muks,un daudzi neadgriezisies vispar.Diemzel ta ir dzives patiesiba.Pameginat vini pasi padzivot uz minimalo agu,un dzivot viena maza izstabina.Tad varbut saktu domat.

  2. Tie paši nelieši un nodevēji, kas izdzina vairāk, kā pusmiljonu mūsu pilsoņus trimdā, tie paši arī šobrīd vārdos dara visu iespējamo, lai reemigrāciju veicinātu,bet darbos turpina darīt visu, lai tas nenotiktu!
    Gan rietumu cionistu pārstāvji, gan kremļa balsti ro organizēja un turpina šo kursu un alkatīgie ierēdņīši, politiķi -kangareļi tiem maxmāli palīdz! Visa šī 4.maija puvekļu sistēma ir jānomaina – un tikai tad būs pārmaiņas!

  3. nav izglītības, ir bērni………tipiski. Vajadzētu otrādi.

  4. Latvijā trūkst darbaspēka, bla, bla, bla…….

  5. jabalso.par.saskanu.kaut.kas.valsti.ir.jamaina.

    • Saskańa ńirgājas Atbildēt

      Un ir kolonistu partija kura Latviju saredz kā kriminālās Krievijas vasału valsti un tā ar to rīkojas…. Ar smaidu uz lūpām bet kaut ko citu sirdī.

    • Balsot par žuļiku brandžu,kuri katru gadu 9.maijā svin Latvijas okupāciju,grib kautkādu otru valstsvalodu,mīl Kremļa čekas puspalkavnieku,tizli tēlo socdemus… balsot par tādiem ķēmiem var tikai plānprātīgs mankurts un savoks!

  6. nu lai sos pasus cilvekus apjauta pec gada un tad paskatisimies kur vini ir tepat vai aizmukusi atpakal uz laimes zemi

  7. Vai tad šeit dzīvojošie nesaskaras ar grūtībām atrast darbu, zemām algām un dzīves dārdzību? Lai šīs patiesības apzinātu nav nekur jābrauc un jāatgriežas…

  8. Vai tad šeit dzīvojošie nesaskaras ar grūtībām atrast darbu, zemām algām un dzīves dārdzību? Lai šīs patiesības apzinātu nav nekur jābrauc un jāatgriežas… kam izdevīgi glorificēt to migrantu sajūtas?

  9. Pirms aizbraukšanas tā nebija?

  10. Saprotu, ka paužu ļoooti subjektīvu un, droši vien, ne pārāk cienījamu viedokli. Bet man tiešām grūti saprast tos cilvēkus, kuriem izdevies iedzīvoties kādā Eiropas civilizētajā valstī, kuriem bērni tur gājuši skolā un tajā vidē kļuvuši par savējiem, un kuri tomēr domā par atgriešanos Latvijā! Ne jau tikai naudā vien problēmas, bet arī dzīves vidē. Atgriezties no Anglijas Latvijā ir tas pats, kas no Latvijas atgriezties Zimbabvē. Man vairāki paziņas dzīvo ārzemēs un visi kā viens saka – ne par ko nebraukšu atpakaļ, pat, ja te maksātu 2 reizes lielākas algas nekā tur!

    • Es ar deelu arii atgriezos no UK pirms pusotra gada.Un atgriezaas mana deela aukliite ar deelu,kura tur veel ilgaak nodziivojusi kaa mees,un cik zinu,prom vairs netaisaas,taapat kaa mees.avINi gan ir labas anglu val.zinaasanas,man nav,bet toties manam deelam anglu val.ir loti labas atziimes.Es saakumaa atbraukusi,nekur nestraadaaju.Gribeeju atpuusties un vienlaikus savest bijusaa civilviira nolaisto maaju labaakaa kaartiibaa.Kaa saka-laukos darba daudz,ja vien ir veeleesanaas dariit.Peec 9 meen.dabuuju kkaadu darbu[pagaidaam gaterii,alga maza,bet iztureeju].Tai pat laikaa veel 2 firmaas iesniegts bija SV.Kad pamaniiju,ka vienai no taam firmaam atkal meklee darbiniekus,zvaniiju,un mani pieneema.Tagad alga ir 2x lielaaka,transports ved uz un no darba,ir apdrosinaasana un veel dazi labumini.Protams-jaastraadaa visas darba dienas.Bet arii Anglijaa bija jaastraadaa vismaz 5 dienas nedeelaa,un dazkaart[uz bizi,t.i.-uz sveetkiem]pat pa 12 stundaam.Taa kaa paradiize nav nekur.

  11. Mēs atgriezāmies,esot ārzemēs tikai 3 mēnešus,un saskārāmies ar to,ka kaut te maksāti lieli nodokļi,pēc palīdzības no valsts pieejams tik pēc 2 mēnešiem(pat vairāk)
    Jāsaka paldies nevis valstij,bet ğimenei,kuri palīdz!

  12. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau 26 gadi,bet mēs joprojām nevis dzīvojam,bet tikai turpinām izdzīvot! Visnesaprotamāk ir,ka tas attiecas pat uz ikdienas pārtiku,kas pirmskara Latvijā jau pēc divdesmit gadiem bija nesalīdzināmi lētāka un bez šodienas daudzajām par pārtikas piedevām sauktajām,veselībai kaitīgajām ķimikālijām,kuras ne mazākā mērā nesatrauc ne Veselības,ne Labklājības ministrijas.Gluži tāpat,kā slimokasu neesamība vienīgi Latvijā un vairākkārt augstākās zāļu cenas! Joprojām varam teikt:”Kad atnāks latviešiem tie laiki,ko citas tautas tagad redz?”

  13. Atliek tikai darīt Atbildēt

    Arī dzīves dārdzību var palētināt,sekojot pārējo Eiropas valstu piemēram: samazinot Latvijas 21% PVN likmi nepieciešamākajiem pārtikas produktiem līdz Itālijas,Spānijas,Portugāles,Kipras.Francijas,Polijas,Nīderlandes,Beļģijas,Vācijas,Islandes,Rumānijas 4-7%,atbrīvojot no NĪN ģimenes vienīgo īpašumu,atjaunojot neatkarīgas slimokases,palielinot minimālo pensiju un neapliekamo minimumu līdz iztikas minimumam,ieviešot atraitņu pensijas,apvienojot ministrijas-kā citās ES valstīs utt.
    Ne jau Saeimas un partiju ģenerālsekretāri un ugunsdzēsēju ģenerāļi samazinās dzīves dārdzību Latvijā.

  14. ES piegājusi pilna melno un musulmaņu,tie vairojas, slepkavo, izvaro_ naktīs ārā nogalina,pat dienā ir bīstami,būs vēl trakāk,ies jauni klāt un šitie vairosies,precot vietējās kristietes pārvēršot savās ticībās vai vienkārši sitīs, pazemos, izvaros un tie,kas ielaida iznīcināja ES putinam par labu,tagad paši krievi daļa bēg, saka dzīvot tur ir pakļaut sevi riskam,ir tādi rajoni,kur policija kāju nesper,nerunājot cik viņu uzglūn ejot pa ielu pie veikaliem, bankomātiem u.t.t…////.
    Latgalē ir pagasti 5 kuri tukši izmirst mājas tukšas tūkstošiem (ha) lai dibina saimniecības saņems par godu uz projektiem lielākie plusi,kas to darīs arī Džondīrus par velti ar visiem agregātiem,mājas lai ceļ paši par kredītiem un ienākumi būs, ka ar galvu būs kā peļņa+subsīdijas ((izmirušas zemes nav,kas apstrādā Tūkstošiem (ha) tā meži,citādi visiem pa pilsētām ko darīt???

    • Mazāk lasi propagandu, tad zināsi, ka Eiropā ar visiem musulmaņiem ir mierīgāk un drošāk kā jebkurā vietā Latvijā. Un ir ticība un pārliecība par rītdienu.

      • nekad nebrauktu uz ES!!! Atbildēt

        Musulmaņi ir ES tautas viņi pāriet kristiešu ticībā viņi nerīko teriraktus viņi vairs neizvaro nesper meitenei,kura knapi izdzīvoja Vācijā arī citur sit sievietes fiziski sadur u.t.t. un viņi vairosies tūkstoškārtīgi,daudzus zinu,kas jau atbēguši Latvijā cik es zinu cik nezinu,man to tūkstošu nevajag,ka tikai tos izdzimteņus neredzēt,nevajadzēja pielaist,tad es neko švaku neteiktu,ne jau par ES bagātajām zemēm TUR VISS OKEI,bet izdzimteņiem,kurus pielaida uz VISIEM LAIKIEM,VIŅI PROM NEIES NEKAD!

        • Tu nekad nebrauktu uz ES ,tad sēdi savā bada zemē.Nevajag aģitēt lai cilvēki atgriežas.
          Es strādāju ES ,labi nopelnu ,dzīvoju kā cilvēks-man tur patīk.Nekādā gadījumā neatgriezīšos tai pastalnieku zemē

  15. ES piegājusi pilna melno un musulmaņu,tie vairojas, slepkavo, izvaro_ naktīs ārā nogalina,pat dienā ir bīstami,būs vēl trakāk,ies jauni klāt un šitie vairosies,precot vietējās kristietes pārvēršot savās ticībās vai vienkārši sitīs, pazemos, izvaros un tie,kas ielaida iznīcināja ES putinam par labu,tagad paši krievi daļa bēg, saka dzīvot tur ir pakļaut sevi riskam,ir tādi rajoni,kur policija kāju nesper,nerunājot cik viņu uzglūn ejot pa ielu pie veikaliem, bankomātiem u.t.t…////.
    Latgalē ir pagasti 5 kuri tukši izmirst mājas tukšas tūkstošiem ha lai dibina saimniecības saņems par godu uz projektiem lielākie plusi,kas to darīs arī Džondīrus par velti ar visiem agregātiem,mājas lai ceļ paši par kredītiem un ienākumi būs, ka ar galvu būs kā peļņa+subsīdijas ((izmirušas zemes nav,kas apstrādā Tūkstošiem (ha) tā meži,citādi visiem pa pilsētām ko darīt???

  16. Visiem zināma karikatūra: mazs cilvēciņš sēž kokā un zāģē zaru, uz kura pats sēž. Tādi nu mēs esam. TUVREDZĪGI. Baigi žēl un – kauns. Par cilvēkiem, kuri: negrib? nemāk? nesaprot? , ka LIKUMS nespēj pakļauties visām situācijām. Katru dienu sastopos ar tādiem – 30 līdz 40 gadus JAUNIEM priekšniekiem, kas nedomā RADOŠI…man- bez pieci gadi pensionārei-kauns par tādiem vadītājiem .

  17. Tāpēc mums vajag valdību kas domā valstiski, nevis padomiskus naudas grābējus. Nākošreiz balsosim par vienīgo patriotisko partiju ar izredzēm iekļūt Saeimā.

Draugiem Facebook Twitter Google+