Kultūra
Literatūra

Pēc atzīšanās Rokpelnis “čekas maisos” atradis vien savu segvārdu 8

Foto: LETA

Pēc atzīšanās sadarbībā ar kādreizējās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK) dzejnieks Jānis Rokpelnis “čekas maisos” atradis vien savu segvārdu, liecina dzejnieka ieraksts sociālajā tīklā “Twitter”.

Dzejnieks skaidro, ka aizvadītajā pirmdienā bija devies uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, kur tā sauktajos “čekas maisos” nav atrasts viņa vārds, bet gan vienīgi segvārds Miķelis.

Kā ziņots, dzejnieks iepriekš laikrakstam “Neatkarīgā” atzina, ka savulaik sadarbojies ar VDK, lai gan vienlaikus esot izjutis naidu pret čekistiem un komunistiem. Dzejnieks stāstīja, ka čekā darbojies ar segvārdu Miķelis un ar VDK virsnieku Juri Miļevski vienmēr ticies konspiratīvajā dzīvoklī. Miļevski interesējuši Rokpeļņa kolēģu – literātu – nodomi.

Rokpelnis apgalvoja, ka tajā laikā vēl nav bijis kristietis, pretējā gadījumā nekas tāds nebūtu noticis, viņš “neslēgtu līgumu ar ļaunumu”. “Nu, lūk, Miļevskis iedod man kartīti, uz kuras rakstīts, ka es apsolos neizpaust metodes, ar kādām strādā VDK. Pilnīgi neitrāli, nevis ka es apsolos kaut ko tur ziņot. Apakšā – paraksts. Miļevskis arī piebilst, ka viņš mani nekādi nevar šantažēt, jo viņam pret mani nekā nav.”

Rokpelnis nodomājis, kāpēc gan lai neizpētītu metodes, ar kādām strādā VDK, jo tas varētu būt interesanti. “Laikam tas mani arī paķēra – redzēt organizāciju no iekšpuses. Pēc tam es to varētu atmaskojoši aprakstīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc dažiem mēnešiem tika pasludināta “glasnostj”. Varbūt zemapziņā es arī apzinājos, ka jutīšos čekas aizsargāts: tad pāries manas paniskās bailes. Es sarunāju, ka tikšos tikai ar Miļevski, un, ja viņš aizies no šī darba, es neturpināšu sakarus ar čeku. Vēlāk [dzejnieks un tulkotājs] Uldis Bērziņš man jautāja: tu uzzināji kaut ko par čekas struktūru? Neko es neuzzināju… Es parakstīju Miļevska iedoto kartīti, izgāju ārā no kabineta, un tajā pašā mirklī sapratu, ka esmu sagrāvis savu dzīvi. Čekas rokās bija visi līdzekļi, lai mani iznīcinātu.”

Dzejnieks uzsvēra, ka, būdams čekas aģents, nav ne pret vienu izstrādājis kādas nelietības, jo tas neesot viņa dabā. “Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas.”

LA.lv