×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.2°C
Zelma, Zemgus, Virma
Otrdiena, 14. augusts, 2018
21. aprīlis, 2018
Drukāt

Pēc atzīšanās Rokpelnis “čekas maisos” atradis vien savu segvārdu (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Pēc atzīšanās sadarbībā ar kādreizējās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK) dzejnieks Jānis Rokpelnis “čekas maisos” atradis vien savu segvārdu, liecina dzejnieka ieraksts sociālajā tīklā “Twitter”.

Dzejnieks skaidro, ka aizvadītajā pirmdienā bija devies uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, kur tā sauktajos “čekas maisos” nav atrasts viņa vārds, bet gan vienīgi segvārds Miķelis.

Kā ziņots, dzejnieks iepriekš laikrakstam “Neatkarīgā” atzina, ka savulaik sadarbojies ar VDK, lai gan vienlaikus esot izjutis naidu pret čekistiem un komunistiem. Dzejnieks stāstīja, ka čekā darbojies ar segvārdu Miķelis un ar VDK virsnieku Juri Miļevski vienmēr ticies konspiratīvajā dzīvoklī. Miļevski interesējuši Rokpeļņa kolēģu – literātu – nodomi.

Rokpelnis apgalvoja, ka tajā laikā vēl nav bijis kristietis, pretējā gadījumā nekas tāds nebūtu noticis, viņš “neslēgtu līgumu ar ļaunumu”. “Nu, lūk, Miļevskis iedod man kartīti, uz kuras rakstīts, ka es apsolos neizpaust metodes, ar kādām strādā VDK. Pilnīgi neitrāli, nevis ka es apsolos kaut ko tur ziņot. Apakšā – paraksts. Miļevskis arī piebilst, ka viņš mani nekādi nevar šantažēt, jo viņam pret mani nekā nav.”

Rokpelnis nodomājis, kāpēc gan lai neizpētītu metodes, ar kādām strādā VDK, jo tas varētu būt interesanti. “Laikam tas mani arī paķēra – redzēt organizāciju no iekšpuses. Pēc tam es to varētu atmaskojoši aprakstīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc dažiem mēnešiem tika pasludināta “glasnostj”. Varbūt zemapziņā es arī apzinājos, ka jutīšos čekas aizsargāts: tad pāries manas paniskās bailes. Es sarunāju, ka tikšos tikai ar Miļevski, un, ja viņš aizies no šī darba, es neturpināšu sakarus ar čeku. Vēlāk [dzejnieks un tulkotājs] Uldis Bērziņš man jautāja: tu uzzināji kaut ko par čekas struktūru? Neko es neuzzināju… Es parakstīju Miļevska iedoto kartīti, izgāju ārā no kabineta, un tajā pašā mirklī sapratu, ka esmu sagrāvis savu dzīvi. Čekas rokās bija visi līdzekļi, lai mani iznīcinātu.”

Dzejnieks uzsvēra, ka, būdams čekas aģents, nav ne pret vienu izstrādājis kādas nelietības, jo tas neesot viņa dabā. “Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kas domāts ar šādu ziņu? Ka nav jēgas vērt maisus vaļā? Uzsildīt tematu par inteliģences maucīgo dabu? Kaut kā aizdomīgi izskatās.

  2. Kā teikt dzīvo ar mieru. Kā nu mācēji, tā sirdi izkratīji. Pašam vien tālāk jādzīvo.
    Interesanti, nez ko tas čekists tagad dara??? Lai nu kā tas būtu, bet tas ir vienlīdz svarīgi, ja ne svarīgāk… Nevajag ieciklēties tikai uz aģentiem un citādiem līdzskrējējiem. Ļoti svarīgi ir saprast ko dara, kurās pozīcijās ir arī čekisti. Šim jautājumam ir divas puses un abas ir ļoti nozīmīgas. Kopaina nav un nebūs, ja tiks skatīta tikai viena puse. Jāatzīmē, ka tas ir arī bezatbildīgi.

  3. Pavisam savādi …Neviens nepiemin slepkavas , “nagu maucējus” , cilvēku spīdzinātājus, bet gan grib sodīt to upurus …..

  4. Tieši šādi miķeļi, kam naids aizmigloja saprātu – bija vajadzīgi čekistiem, cekistiem, cehovikiem priekš lomas “maiss” (A.Bels, diskusijā “Kultūras elites loma pārmaiņu procesos. Radošo savienību plēnumam – 30”), lai specoperācijas “perestroika” laikā īstenotu prihvatizāciju. Rezultāts apliecina – operācija izpildīta teicami. Viens otrs to ne tikai sapratis, bet pat nebaidās atklāti pateikt:” Es [Mārtiņš Brauns] domāju, ka Atmodu arī ļoti labi koordinēja čekisti, kas tagad ir miljonāri. Ja tu vari milzīgu armijas daļu prihvatizēt par sertifikātiem un zināt, kad to izdarīt un kā… Es domāju, ka tie komunistu līderi ir vinnētāji Atmodas gadījumā.” Neizbēgamā latviskuma brīnums (irir.lv)

  5. izplūdušais jēdziens “inteliģences noskaņas”….
    Ja par visiem ir dosjē, tad pēc “noskaņām” var
    atkost, kurš ko taisās darīt.

  6. Kāpēc turpina slēpties pārējie, gandrīz 600 kultūras darbinieki? Vai tiešām viņi ir nodarbojušies ar tik lielām cūcībām, ka atklāti atzīties ir bailes?

  7. Kāpēc turpina slēpties pārējie, gandrīz 600 kultūras darbinieki? Vai tiešām viņi ir nodarbojušies ar tik lielām cūcībām, ka atklāti atzīties ir bailes?

  8. Visu cieņu dzejniekam, par drosmi un godīgumu pret sevi un tautu.

Draugiem Facebook Twitter Google+