Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. jūlijs, 2012
Drukāt

Pēc deviņiem gadiem

Foto - Aldis ŠēnbergsFoto - Aldis Šēnbergs

Vai varu atgūt savu dzīvokli? 2002. gada decembrī nomira mans tēvs, palika viņa dzīvoklis Sidgundā, netālu no Rīgas. Zināju, ka to pārdošu, jo pati dzīvoju Rīgā. 2003. gada februārī uzradās pircēji, jauns pāris. Parakstījām līgumu, kurā bija teikts, ka es par 1500 latiem pārdodu dzīvokli (kurš vēl nebija manā īpašumā).

Pircēji uzreiz man samaksāja 1200 latu, bet atlikušos 300 samaksās, kad dzīvokli ierakstīšu zemesgrāmatā uz sava vārda.
Dokumentus sāku kārtot tikai pēc gada, kad brālis un māsa atteicās no mantojuma. 2011. gada decembrī beidzot dzīvokli ierakstīju zemesgrāmatā, bet pa šiem gadiem sapratu, ka nevēlos to atdot šiem cilvēkiem, jo no viņu puses bija apvainojumi un pat draudi.
Vai tas būs likumīgi, ja dzīvokli tagad pārdošu trešajai personai? Man teica, ka būs lielas nepatikšanas, jo savā laikā pārdevu dzīvokli, kurš man vēl nepiederēja.
Un vēl – vai tad, kad būs pagājuši 10 gadi, kopš jaunā ģimene tur dzīvo, dzīvoklis automātiski piederēs viņiem (iegūts ar ieilgumu)?
 Silvija Rīgā

 

 

Līgums jāpilda!

Līgums ir jāpilda! Civillikuma 1587. pantā strikti pateikts – tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Līgumu var lauzt tikai ar abu pušu piekrišanu (ja vien līgumā nav paredzēts citādi).

 

Var saprast jaunās ģimenes sašutumu, kuriem nākas deviņus gadus dzīvot ar zaķa tiesībām, jo pārdevēja nepilda savu pienākumu, tādēļ pircējiem nav iespējams samaksāt atlikušo, mazāko pirkuma daļu un beidzot ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz sava vārda. Nav brīnums, ka pēc daudzu gadu gaidīšanas izsprucis arī kāds asāks vārds par vilcināšanos.

 

Iespējams, pārdevējas nodoma maiņa visdrīzāk ir saistīta nevis ar pircēju rakstura īpašībām, bet gan ar cenu celšanos nekustamajam īpašumam. Patiešām, šodien dzīvokli var pārdot krietni dārgāk nekā pirms deviņiem gadiem, taču noslēgtais līgums ir spēkā! Visdrīzāk tad, kad parakstīja līgumu, tas abām pusēm bija izdevīgs – jaunā ģimene tika pie dzīvesvietas, bet mantiniece tūdaļ saņēma naudu, kaut gan vēl nebija nokārtojusi mantojuma lietu.

 

Var sūdzēt tiesā

Pašlaik neizdevīgā situācijā nonākuši pircēji, kuri vēl jo­projām nevar ierakstīt dzīvokli zemesgrāmatā uz sava vārda. Latvijas Zvērinātu notāru padomes Juridiskās nodaļas vadītāja Dita Reliņa paskaidroja, ka šai procedūrai ir vajadzīgs pircēja un pārdevēja parakstīts un notāra apstiprināts nostiprinājuma lūgums.

 

Pircēji jau tagad var pārskaitīt atlikušos 300 latus uz pārdevējas bankas kontu vai nosūtīt viņai pa pastu naudas pārvedumu, norādot maksājuma mērķi – pirkuma atlikušās daļas samaksa par dzīvokli. Pēc tam viņi var pārdevējai nosūtīt ierakstītu vēstuli (ar paziņojumu par saņemšanu), prasot izpildīt savas saistības un nosakot konkrētu termiņu – piemēram, līdz šā gada 1. septembrim.

 

Vēstuli nosūta uz pārdevējas deklarēto dzīvesvietu. Arī tad, ja pārdevēja vēstuli nesaņem, oficiāli uzskata, ka viņa ir to saņēmusi, jo deklarētā dzīvesvieta ir tā, kur cilvēks ir pieejams sarak­stei ar valsti un citām personām.

Līdz ar to nevarēs cerēt, ka līgumam iestāsies 10 gadu noilgums, jo būs dokuments, kas liecinās, ka pircēji būs atgādinājuši pārdevējai, ka viņi neatkāpjas no pirkuma līguma.

Ja pārdevēja arī pēc šī rakstveida atgādinājuma turpinās nepildīt savas saistības, pircēji var sniegt prasību tiesā. Tad pirkumu zemesgrāmatā uz viņu vārda nostiprinās, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

 

Krāpšana

Tā saucamajos treknajos gados, kad nekustamo īpašumu cenas auga katru dienu, teju vai ik mēnesi pie notāra nāca pārdevēji, žēlojās, ka nav sapratuši, ko paraksta, gandrīz vai apsūdzēja notāru krāpšanā un tādā veidā cerēja atcelt pašu parak­stītos pirkuma līgumus, lai rastu iespēju pārdot īpašumu par aug­stāku cenu.

 

Pārdevējas iecere dzīvokli pārdot citam pēc būtības ir krāpniecība. Ja viņa tagad pārdos dzīvokli otrreiz, citam pircējam, ģimene, ar kuru 2003. gadā noslēgts pirkuma līgums, varēs viņu iesūdzēt tiesā par krāpniecību.

 

Un kurš gan pirks dzīvokli, kurā mīt ģimene? Kā potenciālie pircēji varēs to apskatīt, ja iemītnieki nelaidīs savā mājoklī? Tagad cilvēki ir pietiekami gudri un nepērk dzīvokli, apskatot māju tikai no ārpuses. Piedāvājumā ir daudz labu un brīvu dzīvokļu…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+