Foto – Ina Strazdiņa

Pēc divdesmit gadiem gatavojas pielikt punktu Āfrikas badam

 0

Passkoto ciemats atrodas vismaz pāris simtu kilometru attālā braucienā no Senegālas galvaspilsētas Dakaras. Uz šejieni ved karstuma un lietusgāžu izrobots, vietām neglābjami izdrupis lielceļš. 


Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Saule ir augstu un karsē no visa spēka. No bedrainā asfalta nogriežamies uz putekļaina zemes ceļa, kas ved garām retu koku audzēm, karstumā balti izkaltušiem krūmu puduriem, zemām kleķa mājām ar salmu jumtu. Passkoto ciemats pamazām izaug māju pudurīšu veidā, kas drūzmējas ap platiem, bērnu pilniem pagalmiem. Šī ir viena no vietām Senegālā, kas palīdzības organizāciju kartē atzīmēta ar sarkanu krāsu. Ilgstošā karstuma dēļ Passkoto katru gadu ir bada draudos. Agrāk karstuma un sausuma periodi šeit ļaudis vārdzināja reizi septiņos gados, bet tagad posts atkārtojas biežāk un neražas periodi stiepjas garāki.

 

Naudu atstāj vietējiem

CITI ŠOBRĪD LASA

Passkoto, kurā dzīvo pāris simti cilvēku, jau ilgstoši saņem palīdzību no malas, proti, Pasaules Pārtikas programmas, kura periodos, kad raža patērēta un tuvojas bads, piegādā Eiropas Savienības (ES) finansētas pārtikas pakas. Lai pēc iespējas atbalstītu vietējos pārtikas audzētājus un lai ikviens santīms no palīdzības naudas nonāktu Āfrikā, ES piešķirtos līdzekļus izmanto, lai nepieciešamos produktus iegādātos šeit pat uz vietas, nevis importētu no ārzemēm. 


Lai cīnītos par iztikšanu, vietējie dodas arī uz netālo skrajo mežu, lasa ogas un riekstus un nes uz tirgu, kas atrodas īsā gājienā no ciemata, vai arī cērt un pārdod Āfrikā jau tā lielo retumu – koku. Vienā tirgus malā atrodas Senegālas ciematu lielākā dzīvības artērija – augsta un dziļa aka, kurā ieliecoties nevar saskatīt ūdeni, bet lielas koka vindas un ēzeļa vilkts, ik pa brīdim aug-šup ceļas spainis ar pelēku, aukstu veldzi.

Aku Āfrikā ir maz, tās ir zelta vērtē, lai tiktu līdz ūdenim, ir jārokas metriem dziļi, un akas ir dzīvības centrs, ap kurām kontinentā aug un veidojas ciemati.

 

Valstij 
goda jautājums

Kādēļ cīņā ar sausuma izraisīto neražu saviem spēkiem pilnībā neiesaistās pati Senegālas valdība, tā arī neviens īsti atbildi nesniedz. Ciematā stāsta, ka vismaz šeit palīdzību saņēmuši nav, taču valdība ir valstī ļāvusi ienākt starptautiskajām palīdzības organizācijām. ES atbalstītā Pasaules Pārtikas programma Senegālā darbojas jau vairākus gadus, un organizācija valstī ienāk tikai tad, ja to uzaicina valdība, jūtot, ka, piemēram, sarežģīto dabas apstākļu dēļ tai vajadzēs palīdzību no malas.

Kā atzīst pārtikas programmas biroja vadītāja Senegālā Ingeborga Marija Breuere, tad bieži valstīm tas ir arī prestiža un goda jautājums. Pavisam nesen organizācija pārtraukusi darbu Čečenijā, kur Krievijas vadība lūgusi aiziet, jo uzskatījusi, ka darbs padarīts, taču ar Āfriku šobrīd ir citādi, un to, ka atbalsts no ārienes būs vajadzīgs arī rīt, parīt un nākamgad, atzīst gan ciematos, gan arī municipalitāšu vadība.

Reklāma
Reklāma

 

Ēdiens un 
pārtikas bankas

Kopš 2012. gada, kad Sāhela reģionā, kur ietilpst arī Senegāla, pasludināja sausuma izraisīto pārtikas krīzi un bija apdraudēta vairāk nekā 18 miljonu cilvēku dzīvība, Eiropas Komisija piešķīra vairāk nekā 300 miljonu eiro lielu palīdzību jeb vairāk nekā trešo daļu no visa atbalsta kopumā.

Naudu izlietoja gan pārtikas produktu iegādei turpat Āfrikā, gan palīdzot veidot pārtikas bankas, proti, uzkrājumus nebaltām dienām un resursus, kurus pārdot tirgū, kad pārtikas cenas kļuvušas izdevīgākas, kā arī citām aktivitātēm, kas saistās ar cīņu pret badu.

Organizācija Senegālā sniedza palīdzību 12 no kopumā 14 reģioniem.

EK norāda, ka tās mērķis ir līdz 2032. gadam pilnībā izskaust bada draudus Sāhela reģionā, jo vismaz 20 procenti no visas palīdzības naudas ir veltīti tā sauktajiem pretošanās pasākumiem, proti, lai vietējiem iemācītu sagatavoties grūtajiem starp-
ražu periodiem un ar laiku starptautisko organizāciju palīdzība vairs nebūtu vajadzīga.