Pēc garām diskusijām Saeimas komisija vienojas par Satversmes preambulas tekstu 2
Saeimas Juridiskā komisija nepilnu trīs stundu garās diskusijās vienojusies par Satversmes ievaddaļas jeb preambulas tekstu, iekļaujot tajā arī 1990.gada 4.maiju kā Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas dienu, aģentūra BNS uzzināja komisijā.
Komisija ceturtdien vēlreiz pārskatīs tekstu un lems, kad to virzīt izskatīšanai uz Saeimu galīgajā lasījumā. Lai pieņemtu Satversmes grozījumus par tiem jānobalso divām trešdaļām klātesošo deputātu.
Neiekļaut 1990.gada 4.maiju preambulā aicināja Nacionālās apvienības (NA) deputāti Vineta Poriņa un Ilmārs Latkovskis. Poriņa klāstīja, ka jo īpaši ārzemju latvieši neuzskata, ka tieši šī diena būtu īpaši izceļama Latvijas neatkarības atgūšanā. Viņa sacīja, ka tikpat labi Satversmes ievaddaļas tekstā varētu iekļaut 1991.gada 21.augustu, kad tika pasludināta Latvijas neatkarība.
Pret to iebilda gan komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”), gan arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Kārlis Seržants.
“Ir jājautā par emocionālo pusi. Ja pajautātu cilvēkiem uz ielas, tad deviņi no desmit atbildētu, ka neatkarības atgūšanā svarīgs bija tieši 4.maijs, jo tur vajadzēja daudz lielāku drosmi nekā pēc tam, kad vairs nekas nedraudēja,” pauda Seržants.
Komisija atbalstīja Latkovska ierosinājumu preambulas pirmajā rindkopā lietot vārdu savienojumu “Latvijas valsts”, lai uzsvērtu to, ka pēc 1918.gada 18.novembra Latvija tika proklamēta.
Tomēr atbalstu neguva vairāki Poriņas priekšlikumi. Viņa rosināja noteikt uzticību Latvijas valstiskumam, aizstāt vārdus “Latvijas tauta” ar “Latvijas valsts”, kas aizsargā savu suverenitāti, kā arī noteikt, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija.
Komisija trešdien vienojās par šādu Satversmes ievaddaļas tekstu:
“1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valstiskumu un nolēma sev Satversmi.
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmau un to noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu un izturas atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv savas intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.
Dievs, svētī Latviju!”
