Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. septembris, 2012
Drukāt

Pēc iestāšanās eirozonā, desmit gados ietaupītu 900 miljonus eiro

Foto - LETAFoto - LETA

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijas kredītreitingu pēc iestāšanās eirozonā varētu palielināt par vienu līdz trīs pakāpēm, kas veicinātu procentu likmju samazinājumu, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos. Tādējādi, refinansējot starptautisko aizņēmumu, valsts budžetā desmit gadu laikā varētu ietaupīt aptuveni 900 miljonus eiro (630 miljonus latu).

Šādus aprēķinus šodien Latvijas Bankas (LB) rīkotā konferencē nosauca LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste.

“To, ka kredītreitings varētu tikt paaugstināts, ir teikušas gan starptautiskās kredītreitingu aģentūras, gan pierāda arī to valstu pieredze, kuras nesen ir iestājušās eirozonā, piemēram, Igaunijas kredītreitings tika paaugstināts ļoti būtiski – par trīs pakāpēm,” uzsvēra Rutkaste.

Viņš piebilda, ka, salīdzinot valstis, kuru kredītreitings ir vienu vai divas pakāpes augstāks nekā Latvijai un kuru kredītreitings ir vienu vai divas pakāpes zemāks nekā Latvijai, redzams, ka valstīm, kuru kredītreitings ir nedaudz augstāks, procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos ir vidēji 1,4%-1,8% zemākas, bet valstis, kuru kredītreitings ir zemāks, par aizņemšanos maksā vairāk.

“Valsts riskus vērtē arī privātais finanšu sektors, un valsts risku samazināšanās noteikti atspoguļosies arī privātā finanšu sektora noteiktajās procentu likmēs aizdevumos uzņēmumiem,” piebilda Rutkaste.

“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš gan apšaubīja to, ka kredītreitingu aģentūras pēc iestāšanās eirozonā varētu paaugstināt Latvijas kredītreitingus.

“Kādreiz šīs aģentūras to varbūt arī ir teikušas, bet der atgādināt, ka pavisam nesen tika samazināts vairāku eirozonas valstu kredītreitings tikai tāpēc, ka tās ir eirozonas valstis,” sacīja Strautiņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+